Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs atklāj Savu derību un Savus noslēpumus noteiktai cilvēku kategorijai, kuru vidū vari būt arī tu.Pirmkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus dievbijīgiem ļaudīm, kuri mīl Dievu.Otrkārt, Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē. 
“Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).
 Teicienam „stāvēt sardzē” ir vairākas nozīmes, un konkrēti:
  • novērot,
  • gaidīt,
  • uzmanīgi skatīties,
  • sargāt,
  • būt modram.
Visas šīs nozīmes apraksta noteiktas cilvēka darbības. Habakuks runā par to, ka viņš stāvēja sardzē, jo gribēja dzirdēt no Dieva. Kā izzināt Dieva gribu, ja nedzirdam Dievu? Vai jūs gribat ko dzirdēt no Dieva? Tad jums ir jānostājas sardzē.Sardze – tas ir paaugstinājums, no kura ir viegli novērot ne tikai to, kas notiek sev līdzās, bet arī to, kas notiek tālumā. 
„Jo tā Tas Kungs man teica: “Ej, noliec sargu! Lai viņš ziņo, ko viņš redz! Un, kad viņš redz ratus un jātniekus, ēzeļu un kamieļu rindas, tad lai viņš uzmanīgi vēro!” Un viņš sauca lauvas balsī: “Kungs, es stāvu sarga vietā cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!” Redzi, ….”(Jesajas 21:6-9).
 Garīgā nozīmē „stāvēt savā sardzē” nozīmē radīt atmosfēru, kurā nav nekādu traucēkļu, lai dzirdētu Dieva balsi.Klasisks tā piemērs ir Apustulis Jānis. 
„Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, Valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ. Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi kā bazūni saucam: Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais”.(Atklāsmes grāmata 1:9-10).
 
„Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: “Uzkāp šurp, un es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!”(Atklāsmes grāmata 4:1).
 Jānis sacīja, ka viņš bija aizrauts garā svētdienas dienā un tāpēc dzirdēja Tā Kunga balsi.Stāties savā sardzē – tas nozīmē atrasties tādā garīgajā stāvoklī, kurā mēs esam spējīgi dzirdēt Dieva balsi savā garā. Tad, kad jūs iemācīsieties atrasties garā, kā Jānis, jūs sāksiet skaidrāk dzirdēt Tēva balsi.Slava un pielūgsme – tas ir viens no veidiem, kas palīdz mums tajā.Tālāk, Jānis runā par to, ka balss aicināja viņu celties augstāk, lai ieraudzītu to, kas attiecas uz nākotni. No tā izriet secinājums, ka līdz tam brīdim, kamēr mēs nepacelsimies augstāk par šīs pasaules troksni un nestāsimies savā sardzē, – mēs nevarēsim iepazīt Tēva sirdi un gribu.Celties augstāk – tas nozīmē doties projām no visām tām lietām, kas neļauj mums atgūt garīgo redzi. Atdalīšanās no šīs pasaules un vienatne ar Dievu ir nepieciešama tam, lai iegūtu svaigas ziņas no debesīm vai instrukciju un vadību no Dieva un Viņa vārda.Lai iegūtu Tempļa paraugu, Mozum bija nepieciešams fiziski uzkāpt vai pacelties kalnā. Jums nav nepieciešams to darīt – kāpt fiziskā kalnā. Tas, kas jums ir jādara, – jāatdala sevi Dievam esot vienatnē, vietā, kurā jūs varēsiet radīt savam garam atbilstošu atmosfēru. Tādā veidā, jūsu gars būs spējīgs atrasties sadraudzībā ar Dievu un saņemt no Viņa norādījumus. Jūs varat to darīt, atrodoties savā istabā vai mājā, kur jums ir klusa vieta un laiks, lai parunātos ar Dievu, vieta, kurā jūs neviens netraucēs.Habakuks stājās sardzē un sadzirdēja to, ko saka Tas Kungs. Jānis bija aizrauts garā un pacēlās augstāk, un viņam tika dota atklāsme no Dieva.Ja jūs šodien stāsieties savā sardzē Dieva priekšā un gaidīsiet to, ko jums sacīs Tas Kungs, – tas notiks arī ar jums.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs?

    Atgr ieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus . Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks – tas ir auglis. Katra grēkus nožēlojusī dvēsele – tas ir kāda cilvēka konkrētais, Dievam pienestais, auglis. Dievs vēlās, lai caur mūsu dzīvēm, pēc iespējas vairāk, cilvēku iepazīstas ar Jēzu un pieņem Viņa vadību savās dzīvēs. Kad mēs palīdzam cilvēkiem iepazīties ar Jēzu un pieņemt Viņa varu pār sevi – ar to mēs nesam augļus, kas pagodina Dievu.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.