Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kas ir tev visapkārt, ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva, vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā, vai arī nē. Mēs aplūkojām piemēru no Ābrahāma dzīves. Dievs aicināja Ābrahāmu iziet no savas cilts un doties uz zemi, kuru Dievs viņam rādīs. Bet, Ābrahāms paņēma sev līdz savu brāļadēlu Latu, par kuru Dievs viņam neko nebija teicis. Šī iemesla dēļ, Ābrahāms nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt apsolīto zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).

Lieta tajā, ka Ābrahāmam un Latam nebija pa ceļam, jo viņiem bija atšķirīgas vērtības dzīvē , – katrs no viņiem meklēja atšķirīgus dārgumus. Ābrahāms sekoja Dieva balsij un sekoja savam redzējumam no Dieva. Savukārt Latu, acīm redzot, vairāk interesēja materiālā labklājība, un ne Dieva gribas piepildīšana. Līdz brīdim, kamēr Lats bija līdzās Ābrahāmam, viņu starpā pastāvīgi notika domstarpības, un viņu gani pastāvīgi strīdējās savā starpā.

Bībelē ir teikts, ka Lats bija taisns un mocījās redzēdams Sodomas un Gomoras iedzīvotāju netiklo dzīvi.

„Tāpat Viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, tā atstājot biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot. Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas. Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.”(2. Pētera 2:6-8)

Un tomēr, Bībele mums vēstī par to, ka tieši Lats izvēlējās šo apvidu savai dzīvei lai taptu bagātāks. No Bībeles mēs zinām, ka Lats un viņa ģimene nesteidzās pamest Sodomu un Gomoru pat tad, kad tiem tapa zināms par to, ka Dievs grasās iznīcināt šīs pilsētas.

Bībele vēstī arī par to, ka, par nožēlu, Lats zaudēja savu sievu. Viņa bērni to zinot neuztvēra nopietni Dieva vārdu. Tas liecina par to, ka tās vērtības, kas bija Lata ģimenē, stipri atšķīrās no tām vērtībām, no kurām vadījās Ābrahāma ģimene, par ko liecināja Pats Dievs.

„Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.”(1.Mozus 18:19).

Redzat, Ābrahāmam un Latam bija atšķirīgas vērtības un mērķi dzīvē. Līdz brīdim, kamēr tie bija kopā, Ābrahāms nevarēja ieiet sava mantojuma pilnībā, kas tam bija dots Dievā. Bet, līdzko viņi šķīrās, Ābrahāms atkal sāka dzirdēt Dieva sacīto un attīstīt savu redzējumu.

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.”(1.Mozus 13:14-16).

Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.

Ja tevi un tavus draugus nevieno Dievs un vēlēšanās piepildīt Dieva gribu, tad tev ir vērts nopietni aizdomāties par to. Taviem draugiem būs nopietna ietekme uz visu tavu dzīvi.

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu...

  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no...

  • Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo.

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu - Bībeli, lai disciplinētu mūs. Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa...

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.

    Atbildīgs cilvēks - nav aizmāršīgs. Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek...

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to...