Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ir mērķis – mainīt un pārveidot mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum. Vēl mēs runājām par to, ka šim nolūkam Dievs pieļauj mūsu dzīvē tos apstākļus un situācijas, kas ne vienmēr būs mums saprotamas un patīkamas. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā to visu vērst mums par labu. Caur visām šīm smagajām situācijām un apstākļiem Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. Taču, svarīgi ir zināt, ka līdz brīdim, kamēr mēs paši nemainīsimies, mūsu apstākļi nemainīsies.Tieši tālab, mums pašiem nav izdevīgi vairīties no tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai sasniegtu šīs izmaiņas mūsos. Vēlāk mēs sīkāk parunāsim par tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai veiktu šīs nepieciešamās pārmaiņas mūsos.Šobrīd mēs runājam par to, ka Dievs izmanto visus mūsu dzīves apstākļus ar nolūku, lai tie nāktu mums par labu. Taču nevajag aizmirst, ka Dievs vēlas darīt labākus ne tikai mūsu apstākļus, bet Viņš vēlas mainīt arī mūs caur šiem apstākļiem. Iespējams, jūsu šodienas apstākļi rada dažas grūtības un neērtības. Bet, saprotiet, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts jūsu rakstura formēšanā, nekā jūsu ērtībās. Tieši tālab, Dievs joprojām pieļauj līdzīgus apstākļus, lai caur tiem mainītu mūs.Vai atceraties Bībeles stāstu par to, kā Elija lūdza, lai Dievs sūta lietu pēc trīs ar pusi sausuma gadiem? Es bieži domāju un prātoju par to, kāpēc Elijam bija jālūdz septiņas reizes, un tikai tad Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu, – Elija taču lūdza balstoties uz vārdu, kuru saņēma no Paša Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.”(1.Ķēniņu 18:41-45).
 Elija pateica Ahabam to, ko viņš dzirdēja no Tā Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.”(1.Ķēniņu 18:41).
 Taču, neskatoties uz to, Dievs tik un tā uzreiz neatbildēja uz Elijas lūgšanu. Dievs vēlējās ne tikai izmainīt šo sarežģīto situāciju, Viņš vēlējās mainīt Savu pravieti.Līdz brīdim, kamēr Elija nebija lūdzis septiņas reizes, viņš neredzēja apstiprinājumu tam, ka situācija tiks atrisināta. Skaitlis septiņi Bībelē – tas ir skaitlis, kas apzīmē pilnību. Citiem vārdiem sakot, kamēr Dievs nenoveda līdz pilnībai to, ko Viņš vēlējās mainīt Savā pravietī, situācija nemainījās.Elija lūgšanā cīnījās par to, lai pēc ilgā sausuma sāktos lietus. Un tā bija ticības cīņa. Tā bija pārbaude ticībai un uzticībai Dievam. Vai Dievs var izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat ja šķiet, ka nav nekādas pazīmes tam, ka tas notiks? Dieva kalpam jādzīvo ne no tā, kas redzams, bet ticībā! Tālab, Dievs pieļaus mūsu dzīvē situācijas un apstākļus, kuri pārbaudīs mūsu ticību. Tieši tādā veidā Dievs formē Savu kalpu.Sakiet, lūdzu, vai tad Dievam bija grūti uzreiz atbildēt uz Elijas lūgšanu? Vai tiešām bija nepieciešams, lai Elija lūgtos par šo problēmu septiņas reizes? Vai tad Dievam nebija spēka, lai atrisinātu šo problēmu uzreiz, līdzko Elija bija Viņam lūdzis pirmo reizi?Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.Uz to brīdi, kad Dievs izlēja lietu pār zemi, Elija jau bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku.Dievam nav problēmu saistībā ar to, lai mainītu mūsu apstākļus, taču Viņš vairāk ir ieinteresēts tajā, lai mēs topam līdzīgi Kristum. Dievs vēlas pacelt mūs. Dievam ir vajadzīgi nobrieduši drosmīgi dēli un meitas, kā Jēzus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību. Ziniet ko, – nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Vārds – Dievišķās informācijas un patiesības avots

    Pat tautā mēdz teikt, ka likuma nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības, tāpēc, Dieva likumu nezināšana vai cilvēku morālais aklums palielina, pastiprina cilvēku ciešanas uz zemes. Katram cilvēkam ir jāiegūst zināšanas un sapratni, atziņu par Dieva nodrošinājumu, tātad zināšanas par to, ko Dievs ir izdarījis Kristū priekš mums, lai atrisinātu cilvēcisko ciešanu problēmas.
  • Kāds cilvēkam ir labums no Bībeles lasīšanas?

    „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2Tim.3:16).Ir rakstīts, ka Dieva Vārds ir derīgs atmaskošanai. Kas ir atmaskošana? Atmaskošana demonstrē to, kur tev nav taisnība. Mums bieži nav taisnība, tāpēc mums ir vajadzīga atmaskošana caur Dieva Vārdu.Bet Bībele, ne tikai mūs atmasko. Bībele mūs arī izlabo un pamāca. Bībele mums palīdz saprast, kā es varu izmainīt savu dzīvi un ar ko man sākt šo procesu.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.