Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos neatdziest slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs izmanto savstarpējās attiecības ar Viņu un cilvēkiem ar nolūku, lai mainītu mūs, noslīpētu mūsos vajadzīgās rakstura īpašības, un caur to pielīdzinātu mūs Jēzus Kristus tēlam.Mēs runājām, ka savstarpējās attiecības var iedalīt vertikālajās (cilvēka attiecības ar Dievu) un horizontālajās ( attiecības ar cilvēkiem). Un vēl mēs runājām par to, ka jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Mēs runājām par attiecībām draugu starpā. Caur šo savstarpējo attiecību veidu Dievs vēlas mainīt un pilnveidot mūs.Bez savstarpējām attiecībām draugu starpā, pastāv savstarpējās attiecības starp vecākiem un bērniem. Un arī caur šīm attiecībām Dievs vēlas veikt pārmaiņas tajos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Tieši tāpēc, Bībelē Dievs konkrēti vēršas gan pie bērniem, gan pie vecākiem. 
„Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes. – Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam.”(Efeziešiem 6:1-4).
 
„Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam. Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.”(Kolosiešiem 3:20-21).
 Ja jums ir bērni, tad viņi palīdzēs jums pieaugt un mainīties Dievā, – viņi palīdzēs jums mainīties. Protams, vecāki māca bērnus, iedvesmo, disciplinē, darot to visu tāpēc, lai palīdzētu saviem bērniem pieaugt un mainīties. Dažkārt bērna izaugsmes procesā vecāki sāk redzēt viņā paši sevi un savas nepilnības. Caur to visu Dievs var aicināt vecākus uz patiesi grēku nožēlu, kas ved uz reālām un kardinālām pārmaiņām. Caur attiecībām ar bērniem, Dievs var mācīt vecākus uzticēties Viņam, attīstīt sevī pacietību, atturību un citus Gara augļus. Citiem vārdiem sakot, – šo savstarpējo attiecību mērķis ir izmaiņas mūsos. Dažkārt vecāki – tēvs un māte – domā, ka viņi audzina savus bērnus un ietekmē tos, ar mērķi izmainīt un izveidot viņos pareizu raksturu un pareizas vērtības dzīvē. Taču dažkārt notiek kas pilnīgi pretējs, – kad bērni audzina un māca savus vecākus. Bērni var būt mierīgi, maigi un, tai pat laikā, audzināt savus vecākus, liekot viņiem aizdomāties par savu dzīvi. Bērni var piespiest mainīt savus vecākus savu dzīves veidu. Piemēram, vecāki māca savus bērnus nemelot, būt draudzīgiem, cienīt augstāko varu, lūgties, lasīt Bībeli un daudzas citas pareizas lietas. Bet tad, kad vecāki paši atkāpjas no šīm vērtībām, Dievs caur viņu pašu bērnu muti var atmaskot vecākus, tādā veidā, aicinot viņus uz grēku nožēlu vai izmaiņām. Lūk, un tās arī ir – izmaiņas caur attiecībām!Nākamā savstarpējo attiecību kategorija, par kurām tiek runāts Bībelē, ir attiecības starp darba devēju un strādnieku.Arī šīs savstarpējās attiecības ir domātas tam, lai mainītu gan darba devēju gan strādnieku. Ja tu esi priekšnieks, bet tu nesaproti šo savstarpējo attiecību kategorijas mērķi, tad tev būs grūti celt savu biznesu. Tad, tu savu laiku tērēsi tikai tam, lai sūdzētos par saviem strādniekiem. Tādā gadījumā, tu nebūsi spējīgs ieraudzīt viņos ko labu. Tad tu pastāvīgi mainīsi strādniekus, bet neredzēsi vēlamo rezultātu. Tas viss var turpināties un turpināties līdz brīdim, kamēr tu nemainīsi savu attieksmi pret saviem padotajiem. Dievs vēlas mācīt priekšniekus un mainīt viņus caur viņu padotajiem, kā arī padotos – caur priekšniekiem.Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem.Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.Paļaujies uz Dievu un uzticies Viņa pārmaiņu līdzekļiem, un Viņš veiks neiedomājamu darbu tevī, ar nolūku, lai tu taptu līdzīgs Jēzum! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Atbildība – atslēga uz veiksmi! II

    Par visu ir sava balva – gan par atbildību, gan par bezatbildību. Atbildīgajiem pieder slava un autoritāte, bet bezatbildīgajiem – neslava un kauns.Lai Dievs mums palīdz nepārlikt savu atbildību uz citiem. Dievs nedos tev nest vairāk, kā vari izturēt. Ar Viņa žēlastību pietiek, lai tev palīdzētu un glābtu tevi jebkurā situācijā!
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.