Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ir dāvāta iespēja ik dienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva vārdu.Vakar mēs sākām izskatīt notikumu, kas saistīts ar Jāzepu un viņa brāļiem. Mēs zinām, ka Jāzeps izgāja caur nopietniem dzīves pārbaudījumiem un problēmām.Un Dievs to visu izmantoja tam, lai mainītu viņu. Jāzeps patiesi kļuva par citu cilvēku, kurš sāka skatīties uz dzīvi ar Dieva acīm.Vēlreiz vērsīsimies pie notikumiem, ka saistīti ar Jēkaba – Jāzepa tēva ģimeni. Jēkaba dēli bija dzimuši no dažādām mātēm. Jāzeps un jaunākais dēls Benjamīns bija bērni, kas dzimuši Rahēlei, – Jēkaba mīļākajai sievai. Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā, par Jēkaba mīļāko dēlu kļuva Benjamīns – mierinājuma dēls vecumdienās. Jēkabs Benjamīnu mīlēja vairāk kā citus savus dēlus, jo viņš bija vienīgais mīļotās sievas Rahēles mantinieks. Tieši šī iemesla dēļ, Jēkabs nesūtīja Benjamīnu uz Ēģipti kopā ar pārējiem dēliem. 
„Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: “Ka tam nenotiek kāda nelaime.”(1.Mozus 42:4).
 Benjamīns bija dārgs Jēkabam, jo viņam piedzimstot Rahēle (Jēkaba sieva) nomira, bet Jāzeps bija Jēkabam zudis vai miris. Tālab, Benjamīns bija vienīgais dārgums, kurš palicis pēc Rahēles.Mēs runājām par to, ka pēc tam, kad brāļi atnāca uz Ēģipti pēc palīdzības, Jāzeps sarīkoja viņiem vairākus pārbaudījumus. Jāzeps, ieraugot, ka atnākušo brāļu vidū nav Benjamīna, pavēlēja viņiem atgriezties viņu tēva namā un atvest Benjamīnu uz Ēģipti. Jāzepam bija svarīgi redzēt, kā brāļi izturēsies pret Benjamīnu, kuru viņu tēvs īpaši mīlēja, tāpat, kā reiz mīlēja Jāzepu. Jāzepam bija svarīgi uzzināt, vai viņa brāļi vēl joprojām ir skaudības, aizvainojuma, nepiedošanas un dusmu pilni, vai arī tie jau ir mainījušies.Pēc tam, kad brāļi atgriezās pie sava tēva un paziņoja, ka Jāzeps vēlas redzēt Benjamīnu, Jēkabs ļoti noskuma. Bet mēs redzam tās izmaiņas, kas bija notikušas vienā no brāļiem – Rūbenā, kurš Benjamīna dzīvības dēļ bija gatavs zaudēt savus bērnus. Tas bija patiess grēku nožēlas auglis. 
„Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!” Tad Rūbens sacīja savam tēvam: “Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”1.Mozus 42: 36-38).
 Lai tikai tēvs atļautu Benjamīnam iet kopā ar viņiem, Rūbens bija gatavs ziedot pat savu dzīvību. Tā jau bija pazīme tam, ka cilvēks ir mainījies. Cilvēks ar Kristus raksturu ir gatavs atdot savu dzīvību par savu brāli. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.”(1.Jāņa 3:16).
 Jāzepa brāļi nokārtoja savu pirmo eksāmenu, viņi izmainījās un kļuva citādi. Viņi nožēloja savam miesīgam brālim Jāzepam nodarīto ļaunumu. Tagad, Jēkaba dēli vairs nejuta skaudību vai nepatiku pret Banjamīnu, kurš bija viņu tēva mīļākais dēls.Un tātad, Jēkabs palaiž Benjamīnu kopā ar viņa brāļiem uz Ēģipti. Bet, ar to Jāzepa pārbaudījumi attiecībā pret viņiem nebeidzās. Tikai pēc tam, kad brāļi bija nokārtojuši visus eksāmenus, Jāzeps atklājās viņiem un atzinās, ka viņš ir viņu brālis. Jāzeps vispirms vēlējās uzzināt, ar ko ir piepildītas viņu sirdis. Atceraties, mēs runājām, ka cilvēku neapgāna tas, kas tajā ieiet, bet gan tas, kas iziet no viņa sirds.Jāzepam vajadzēja pārbaudīt savu brāļu sirds saturu, un šī iemesla dēļ viņš pakļāva viņus dažādiem pārbaudījumiem.Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs. Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums. Līdz rītam!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām II

    „To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” ” (Jāņa16: 33).Paļaujies uz Dievu, piepildies ar Viņa Vārdu, staigā Dieva svētumā, kalpo Dievam ar savām dāvanām un talantiem, – un tu būsi liecinieks tam, kā Dievs pārvērtīs visas tavas traģēdijas un visas tavas problēmas un ciešanas triumfā!
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.