Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs. Caur kalpošanu Jēzus atklāja cilvēkiem Dievu. Tas arī ir kalpošanas galvenais mērķis – atvest cilvēkus pie dzīvības Avota – Dieva. Mēs redzējām, ka Jēzus nāca šajā pasaulē lai kalpotu cilvēkiem un nevis lai kalpotu Viņam. Vai Jēzum dzīvē bija kādas nelabvēlīgas situācijas vai problēmas? Protams, ka bija! Bībele runā par to, ka Jēzus tika kārdināts visās lietās un daudz cieta. 
„Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis ”. (Ebr.4: 15; 5: 7-8).
 Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem. Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības. Bībelē ir teikts: 
 „Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visastavas slimības. …” (2. Moz 23:25).
 Tas ir Paša Dieva apsolījums katram, kurš kalpo! Dievs ir vienīgais, Kurš spēj palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku, tāpēc ir svarīgi vest cilvēkus pie Dieva, nevis iemīlināt sevī. Tātad, kā mēs varam vest cilvēkus pie Dieva caur kalpošanu, mācoties no Jēzus piemēra? Reiz, Jēzus kalpoja cilvēkiem, pabarodams milzīgu cilvēku skaitu. Viņš piepildīja cilvēku fizisko vajadzību, – cilvēki gribēja ēst un Jēzus viņus pabaroja. Pēc tam, kad Jēzus pabaroja cilvēkus, Bībele vēsta, ka cilvēki visās malās sāka Viņu meklēt. Kāpēc cilvēki meklēja Jēzu? Tāpēc, ka cilvēkiem patīk būt fiziski paēdušiem. Lūk, ko Jēzus cilvēkiem teic, kad viņi Viņu atrada: 
„Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši. Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis.” ” . (Jāņa 6:26-27).
 Pateicoties tam, ka Jēzus kalpoja cilvēkiem, Viņam bija iespēja ne tikai pabarot viņus, bet arī runāt ar viņiem par mūžīgo dzīvību, kuru dod tikai Dievs. Jēzus teica: 
„ …Uz ņemiet sevī nevis iznīksto šo barību , bet barību , kas paliek mūžīgai dzīvībai , kuru jums dos Cilvēka Dēls , jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis .” ” . (Jāņa 6:27).
 Jūs redzat, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai viņiem palīdzētu un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu uzmanību un skatienu uz mūžīgo- Debesu Tēvu. Daudzi ticīgie šodien praktiski kalpo un palīdz citiem cilvēkiem, un Dievs, protams, maina viņus caur to. Bet dažreiz, kalpojot ar labiem darbiem, mēs aizmirstam par to, kas tad ir mūsu kalpošanas galvenais mērķis. Mūsu kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem. Tikai tad, kad mēs sapratīsim un virzīsismies tajā, mēs saņemsim pilnu balvu no Tā Kunga. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no mums! Mācītājs Rufus adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Neskumsti, ja tev šķiet, ka Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, bet turpini lūgt!

    Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!
  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.