Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīves avots.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs iznīdē mūsos egoismu. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem.Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.Jēzus teica:
tā kā Cilvēka Dēls nav nācislai Viņam kalpotubet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kāatpirkšanas maksu par daudziem.”  (Mat.20: 28).
Jēzus atdeva Sevi dēļ cilvēku glābšanas, jo Viņš ir pārpilns žēlastības un līdzcietības. Mēs kļūstam līdzīgi Jēzum, ja caur kalpošanu parādam līdzcietību pret cilvēkiem un atdodam sevi sava tuvākā labā.Jo vairāk mūsos būs līdzcietības, jo vairāk mēs varēsim kalpot. Bet jo vairāk mēs kalpojam, jo vairāk līdzcietības parādās mūsos. Šeit darbojas ķēdes reakcija. Jo vairāk mūsos būs mīlestības un līdzcietības, jo vairāk mums būs vēlēšanās kalpot citiem cilvēkiem. Mēs varam runāt par to, ka mēs mīlam Dievu un cilvēkus, bet ja mēs nekalpojam, tad tas viss ir tikai tukša skaņa. Nevēloties kalpot cilvēkiem, mēs demonstrējam to, ka mūsos nav Dieva līdzcietības un mīlestības.Līdzcietība var izpausties dažādi, taču lai kādā formā tā arī neizpaustos, to noteikti apstiprinās kalpošana tuvākajam. Tas pret ko tava sirds jūt vislielāko līdzcietību, var kļūt tev par liecību no Dieva attiecībā par tavu kalpošanu un aicinājumu, uz ko tevi Dievs aicina.Piemēram, daži cilvēki izjūt līdzcietību pret slimiem cilvēkiem, tāpēc viņi nevar paiet garām slimam cilvēkam, bet noteikti kaut ko darīs viņa labā. Citiem cilvēkiem ir liela līdzcietība attiecībā pret tiem, kuri ir trūkumā vai nabadzībā. Tāpēc redzot šāda problēmas, viņi nevar būt vienaldzīgi un noteikti piedalīsies šo problēmu risināšanā, lai ko tas arī viņiem maksātu.Tieši līdzcietība un mīlestība mudina mūs kalpot tuvākajam.Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, pret ko tava sirds izjūt vislielāko līdzcietību, mēs visi esam aicināti parādīt līdzcietību pret bojā ejošo pasauli.Daudzi ticīgi cilvēki ir vienaldzīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu, jo viņu sirdī nav līdzcietības pret šiem cilvēkiem.Tieši šāda līdzcietība pamudināja Jēzu lūgt Saviem mācekļiem par darītājiem (kalpotājiem), kuri varētu iet pie bojā ejošajām avīm, jo bez gana (kalpotājiem) šīs avis ir atstātas un novārdzinātas.
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. ” (Mt.9: 35-36).
Vēlāk, Jēzus sūtīja Savus 12 mācekļus, lai tie ietu pie pazudušajām avīm.Tātad, kalpošana palīdz mums parādīt Dieva mīlestību un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam. Savukārt, mūsu garīgā brieduma līmenis ir mērāms pēc tā, cik līdzīgi mēs kļūstam mūsu Tēvam.Ja jūs vēlaties zināt, cik lielā mērā kristietis pieaug Dievā, tad paskatieties uz to, vai viņš piepilda citu cilvēku vajadzības vai arī tikai pieņem kalpošanu no citiem.Tas, ka cilvēks, pietiekoši ilgu laiku apmeklē draudzi, vēl neliecina par viņa garīgo izaugsmi. Tomēr, kad ticīgs cilvēks jau ir iemācījies uzņemties atbildību par citiem, piepildīt citu cilvēku vajadzības un dot, ne tikai saņemt, tad jūs esat atradis garīgi augošu cilvēku. Nobriedis kristietis kalpo un ziedo, jo viņa sirds ir piepildīta ar līdzcietību pret cilvēkiem.Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm

    Mozus saņēma vēstījumus no Dieva, tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu.Ja, tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva tavus vēstījumus.Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja, tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam, katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad, tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.