Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūs izmaina caur disciplīnu. Mēs runājām par to, ka katram cilvēkam ir savi sapņi un cerības, bet to realizācijai daudziem no mums pietrūkst disciplinētības. Mēs arī runājām, ka grandiozie plāni un vēlmes izmainīt savu dzīvi uz labo pusi var atnākt pie mums Dieva vārda lasīšanās laikā, klausoties svētrunas, lasot labas grāmatas vai satiekoties ar veiksmīgiem cilvēkiem. Mēdz būt, ka vēlēšanās izmainīties rodas mūsos pēc nepareizu lēmumu pārciestām sāpēm, kurus esam pieņēmuši pagātnē. Tāda veida situācijās mums rodas dažādas idejas, kā īstenot šīs pārmaiņas. Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē. Tātad, pārmaiņu īstenošanas process – tā ir pāreja no
idejas
 
uz vēlēšanos
 
uz lēmumu
 
uz rīcību
 
uz pārmaiņām
Ideāls piemērs tam ir Līdzība par pazudušo dēlu, kuru Jēzus stāsta Lūkas Evaņģēlija 15 nodaļā. Pazudušais dēls, nokļuvis negatīvu apstākļu ietekmē, kas radās dēļ viņa nepareizās rīcības, saprot, ka tā dzīvot vairāk nedrīkst. Pazudušajam dēlam rodas ideja, ka jāatgriežas mājās pie tēva. Pazudušais dēls bija apsēsts ar šo ideju, tāpēc viņš pieņem lēmumu atgriezties mājās. Tomēr pazudušais dēls neapstājās pie šī lēmuma pieņemšanas, bet viņš sāka rīkoties. Un tieši tāpēc viņa dzīvē atnāca pārmaiņas! Daudziem cilvēkiem šodien ir kaudze dažādu ideju un augstsirdīgu vēlmju, bet vairums no šiem cilvēkiem tā arī nepārvērš savas vēlmes rīcībā, jo viņi nav izlēmīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri iet tālāk par to, – viņi pieņem lēmumu. Ir cilvēku kategorija, kuri pat uzsāk kaut ko darīt, bet tik un tā viņu dzīvē nav īpašu pārmaiņu, jo viņi nenoved uzsākto lietu līdz galam. Es vēlos jums parādīt to, ka nepietiek ar labām idejām vai vēlmēm, lai pārdzīvotu pārmaiņas savā dzīvē. Lēmuma pieņemšana ir svarīgs pārmaiņu aspekts, tomēr arī ar to vēl nepietiek. Pieņemtais lēmums bez rīcības neatnesīs nekādu pozitīvu rezultātu. Tomēr, rīcība bez disciplinētības arī nenovedīs ne pie kā laba. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez disciplīnas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība + Disciplīna = Veiksme un pārmaiņas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība – Disciplīna = Sakāve un Pārmaiņu neesamība . Bez disciplīnas mēs neredzēsim savā dzīvē vēlamās pārmaiņas. Pozitīvas pārmaiņas dzīvē un veiksme pieder disciplinētiem cilvēkiem visos līmeņos! Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju. Pateicoties disciplinētībai ideja kļūst par realitāti, kļūst par miesu. Pateicoties disciplinētībai mūsu dzīvē atnāk paaugstinājums un veiksme! Lai Tas Kungs jūs svētī!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?