Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūs izmaina caur disciplīnu. Mēs runājām par to, ka katram cilvēkam ir savi sapņi un cerības, bet to realizācijai daudziem no mums pietrūkst disciplinētības. Mēs arī runājām, ka grandiozie plāni un vēlmes izmainīt savu dzīvi uz labo pusi var atnākt pie mums Dieva vārda lasīšanās laikā, klausoties svētrunas, lasot labas grāmatas vai satiekoties ar veiksmīgiem cilvēkiem. Mēdz būt, ka vēlēšanās izmainīties rodas mūsos pēc nepareizu lēmumu pārciestām sāpēm, kurus esam pieņēmuši pagātnē. Tāda veida situācijās mums rodas dažādas idejas, kā īstenot šīs pārmaiņas. Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē. Tātad, pārmaiņu īstenošanas process – tā ir pāreja no
idejas
 
uz vēlēšanos
 
uz lēmumu
 
uz rīcību
 
uz pārmaiņām
Ideāls piemērs tam ir Līdzība par pazudušo dēlu, kuru Jēzus stāsta Lūkas Evaņģēlija 15 nodaļā. Pazudušais dēls, nokļuvis negatīvu apstākļu ietekmē, kas radās dēļ viņa nepareizās rīcības, saprot, ka tā dzīvot vairāk nedrīkst. Pazudušajam dēlam rodas ideja, ka jāatgriežas mājās pie tēva. Pazudušais dēls bija apsēsts ar šo ideju, tāpēc viņš pieņem lēmumu atgriezties mājās. Tomēr pazudušais dēls neapstājās pie šī lēmuma pieņemšanas, bet viņš sāka rīkoties. Un tieši tāpēc viņa dzīvē atnāca pārmaiņas! Daudziem cilvēkiem šodien ir kaudze dažādu ideju un augstsirdīgu vēlmju, bet vairums no šiem cilvēkiem tā arī nepārvērš savas vēlmes rīcībā, jo viņi nav izlēmīgi. Ir arī tādi cilvēki, kuri iet tālāk par to, – viņi pieņem lēmumu. Ir cilvēku kategorija, kuri pat uzsāk kaut ko darīt, bet tik un tā viņu dzīvē nav īpašu pārmaiņu, jo viņi nenoved uzsākto lietu līdz galam. Es vēlos jums parādīt to, ka nepietiek ar labām idejām vai vēlmēm, lai pārdzīvotu pārmaiņas savā dzīvē. Lēmuma pieņemšana ir svarīgs pārmaiņu aspekts, tomēr arī ar to vēl nepietiek. Pieņemtais lēmums bez rīcības neatnesīs nekādu pozitīvu rezultātu. Tomēr, rīcība bez disciplinētības arī nenovedīs ne pie kā laba. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez disciplīnas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība + Disciplīna = Veiksme un pārmaiņas. Ideja + Vēlēšanās + Lēmums + Rīcība – Disciplīna = Sakāve un Pārmaiņu neesamība . Bez disciplīnas mēs neredzēsim savā dzīvē vēlamās pārmaiņas. Pozitīvas pārmaiņas dzīvē un veiksme pieder disciplinētiem cilvēkiem visos līmeņos! Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju. Pateicoties disciplinētībai ideja kļūst par realitāti, kļūst par miesu. Pateicoties disciplinētībai mūsu dzīvē atnāk paaugstinājums un veiksme! Lai Tas Kungs jūs svētī!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu

    Dievs nav mainījies! Viņš ir Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžos! Dievs vēlas piepildīt ar brīnumiem un zīmēm arī tavu dzīvi! Bet, ir tava daļa, ir zināmi noteikumi, kuri tev jāpilda un jāveic, un tad Dievs pagodināsies tavā dzīvē un paaugstinās tevi. Un šai lietā tev palīdzēs disciplinētība un fokusēšanās uz Dieva mērķi tavai dzīvei!
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.
  • Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs, kā upe, šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu.Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!