Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Līdz šim mēs ar jums runājām par to, ko mums dod piedošana, kādā veidā mums Dievā ir piedots, par to, ka patiesa grēku nožēla ir nosacījums piedošanai, un par to, kā mēs varam atjaunot savas attiecības ar citiem cilvēkiem.

 

Šodien es gribētu uzsākt sarunu par piedošanas otru pusi – par to, ka arī mums ir jāiemācās piedot saviem parādniekiem, tieši tāpat, kā mums pašiem ir vajadzīga piedošana par mūsu parādiem.

 

„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12).

 

Mums nepieciešama piedošana par mūsu parādiem, un mums ir jāpiedod visiem saviem parādniekiem.

 

Ļoti svarīgi ir ieraudzīt, ka piedošana saviem parādniekiem ir nosacījums tam, lai mēs paši turpinātu saņemt piedošanu no Dieva.

 

Dievs izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Dievs mērī mūs ar tādu pat mēru, ar kādu mēs mērījam citus cilvēkus.

 

Ievērojiet, ka augšminētajā Rakstu vietā nav rakstīts: „Piedod mums, jo mēs esam piedevuši citiem”, bet „ Piedodi mums, KĀ ARĪ MĒS PIEDODAM saviem parādniekiem”. Citiem vārdiem sakot, Dieva svētību kanāls ir bloķēts līdz tam laikam, kamēr mēs nepiedosim saviem pāri darītājiem, saviem brāļiem un māsām.

 

Tas ir vienīgais nosacījums, par kuru skaidri ir pateikts lūgšanā „Tēvreize!”

 

„ Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” (Mateja 6:9-13).

 

Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz pēc „Tēvreizes!” Jēzus piepilda:

 

„Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:14-15).

 

Jēzus izturas pret mums tā, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem.

 

Šis pats princips ir atspoguļots arī citās Rakstu vietās.

 

Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību….. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:7; 21-24).

 

„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus.” (Marka 11:25).

 

„Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.” (Psalms 66:18).

 

Saskaņā ar augšminētajām Rakstu vietām ir acīm redzams, ka Dieva pielūgsme nav iespējama līdz tam brīdim, kamēr netiks ieviesta kārtība savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Un vēl, – Dieva pielūgsme nav iespējama, ja mūsu sirdī ir nenožēlots grēks.

 

„Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.”(Psalms 66:18).

 

Es lasīju par to, kā reiz kāds ģenerālis Džonam Vestlijam teica: „Es nekad nepiedodu!” Uz ko Džons Vestlijs savukārt atbildēja: „ Es ceru, ka jūs arī nekad neesat grēkojis, ser!”

 

Ja jums pašiem ir nepieciešama piedošana, tad jūs nevarat riskēt un atļauties dzīvot nepiedošanā.

 

Ļoti bieži mēs uzvedamies kā kalps, kurš, neskatoties uz to, ka pats nupat bija saņēmis piedošanu par saviem lielajiem parādiem, nepiedeva savam parādniekam (Mateja 18:21-35).

 

Jēzus izstāstīja mums šo līdzību ar nolūku lai parādītu to, cik svarīgi ir piedot visiem tiem, kuri mūs ievainojuši, aizvainojuši vai nodarījuši pāri.

 

Rīt mēs sīki jo sīki izskatīsim šo līdzību!

 

 

Esiet svētīti !

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam...

  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.

    Garīgā disciplīna - tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie...

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu...

  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo...

  • Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes

    „Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.”(Salamana pam.16:12).Lai nostiprinātu troni, ir vajadzīga patiesība vai taisnība. Bet mēs ar jums jau runājām par to, ka Vēstulē Romiešiem ir teikts, ka mēs valdām uz zemes caur taisnības dāvanu. Vara, autoritāte un gudrība valdīšanai uz zemes – tas viss atnāk mūsu dzīvē caur bezkompromisa pozīciju attiecībā pret grēku un netaisnību

    „Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda...

  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast...