Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība pār mums atjaunojas ik rītu! Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu. Šodien vērsīsimies pie Jēzus līdzības par kalpu, kuram tika piedots(atlaists) viss viņa parāds, bet viņš savukārt negribēja piedot (atlaist) mazāku parādu savam parādniekam. Šai līdzībā mēs redzam, ka piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto (viņa darbiem), bet uz Dieva žēlastību, Kurš piedevis mums mūsu grēkus. Dievs mums ir piedevis krietni vairāk par to, ko citi cilvēki izdarījuši attiecībā pret mums. Izlasīsim šo līdzību: 

„Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus saka uz to: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas. Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā. Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:21-35).

 Šīs līdzības galvenā tēma ir par diviem atšķirīgiem parādiem. Sarunas beigās kungs sacīja: 

„Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” (Mateja 18:32-33).

 Ko kungs galu galā izdarīja ar nekrietno kalpu? Viņš tiesāja viņu ar to pašu tiesu, ar kādu tas tiesāja savu tuvāko. Aplūkosim dažus secinājumus, kuri izriet no šīs līdzības. 

1. Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki.

Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda. Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki. Gribu sniegt jums kādu informāciju pārdomām: 1 denārijs – tā ir alga par 1 dienu($100). Tas nozīmē, ka 100denāriji – tā ir alga par 100dienām($10000). 1 talents – tie ir 6000 denāriji vai alga par 6000 dienām ($600000). 10 000 talenti = 60 miljoniem denāriju vai algai par 60 miljoniem dienu – tas ir 164 000 gadiem ($ 6 000 000 000). No šīs informācijas izriet, ka pirmajam kalpam nebija nekādu izredžu nomaksāt savu parādu, lai arī cik ilgu laiku tam viņam dotu. Par zemes ilgdzīvotāju līdz pat šim laikam tiek uzskatīts Metusaēls, kurš nodzīvoja 969 gadus. Kā lai tādā gadījumā nomaksā parādu, kurš līdzinās algai par 164 000 gadiem? Savukārt otrs kalps, ja vien viņam tiktu piešķirts parāda atmaksas pagarinājums, varēja izmaksāt savu parādu. Viņš varētu izmaksāt savu parādu 2 vai 3 gadu laikā. Dievs vēlas, lai mēs izprotam, cik liela ir Viņa žēlastība pret mums, jo Viņš ir piedevis mums visus mūsu grēkus. Un Dievs vēlas, lai mēs izrādām tādu pat žēlastību attiecībā pret citiem cilvēkiem.  Turpināsim rīt! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije