Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs ar jums runājām par to, ka katram no mums jau ir kalpošana, un tā ir – parādīt šai pasaulei Dievu. Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus. Jēzus dzīvesveids deva Viņam brīvu pieeju Dievišķajam spēkam. Šis spēks bija nepieciešams tam, lai Jēzus varētu darīt tos darbus, par kuriem mēs lasām Bībelē. Jēzus mīlēja taisnību un ienīda netaisnību. 
„ Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
 Pastāv tieša saikne starp to, kā es dzīvoju, un Dieva klātbūtni manā dzīvē . Tālab, mūsu galvenā kalpošana ir – atdarināt Kristus raksturu, un tad darīt Viņa darbus. Lai caur manu dzīvi cilvēki varētu ieraudzīt Jēzu, mans uzdevums ir – sludināt ne sevi, bet Jēzu. Šim nolūkam man ir vajadzīgs spēks un svaidījums no Dieva, un tas savukārt būs atkarīgs no tā, kā es dzīvoju. 
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.” (2.Korintiešiem 4:1-5).
 Dotajā Rakstu vietā var ieraudzīt vēl virkni garīgo principu, kuri palīdzēs mums ar savu dzīvi atspoguļot Dievu. 2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības. Nekad nedomā, ka esi nopelnījis to vietu, kurā tu pašlaik atrodies. Gudrs cilvēks visus savus sasniegumus piedēvē Dievam. Tas, ko Dievs ir iecerējis, noteikti notiks – ar mani vai bez manis, – bet tas man dara godu, ja Dievs mani izmantos. Ja Dievs tevi izmanto, nekad nepiedēvē slavu sev. Ja Dievs aizies no tavas dzīves, tad visi aizmirsīs par tevi. Vienmēr atceries par Dieva žēlastību, – tas noved pie Dievbijības. Par visu to, kas notiek tavā dzīvē, visu godu piedēvē Jēzum. 3) Nepagursti (nepadodies). 
„…….mēs nepiekūstam…” . (2.Korintiešiem 4:1).
 Pagurt vai padoties – tas nozīmē kļūt vājākam, panīkt garā un būt pilnīgi bez dzīvības. Tas ir stāvoklis, kad nepietiek spēka, stimula, kad nolaižas rokas. Mums nevajag padoties nevienā mūsu dzīves sfērā. Padošanās – tā ir nepareiza domāšana. Jēzus nekad nepadevās, un mums Viņš ir standarts. Iespējams, tev viss neizdodas tā, kā tu to gribētu, – tik un tā, tev nevajag nolaist rokas vai padoties. Turpini strādāt pie tā, lai jo stipru darītu savu izredzēšanu un aicinājumu – parādīt Dievu miesā. 
„ Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.”(2.Pētera 1:10).
 Nepadodies un nepagursti! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).