Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

 Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības tik lielā mērā, cik daudz jūs pārdomāsiet par Dieva vārdu, kuru Dievs mums šodien dod. Vakar mēs runājām par to, ka ar disciplīnas palīdzību Dievs vēlās pasargāt Savus bērnus no problēmām un grūtībām, kuras atnāk cilvēka dzīvē grēka un dumpības rezultātā. Dievs zina, par ko var izvērsties cilvēka ietiepība un dzīve nepaklausībā, tāpēc ka Jēzus ir samaksājis arī par to. Jēzus jau ir paņēmis uz Sevis sodu par mūsu grēkiem. Jēzus cieta, izlēja Savas Asinis un nomira par mums Krustā. Jēzus nebija vainīgs, Viņš labprātīgi ieņēma vainīgā vietu un nāvinieka mocības. Bībele saka: 
“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. “. (Rom. 6:23).
 Nāve, kā grēka alga, būs ne tikai sāpīga, bet arī mūžīga. Jēzus aprakstīja elli, kā vietu  Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. …” (Marka 9:48). Tomēr, lai glābtu cilvēci, nevainīgais Jēzus nomira visu mūsu –vainīgo- vietā. Jēzus to izdarīja, tāpēc ka mīl mūs! Lūk, kāpēc šodien Dievs disciplinē Savus bērnus! Dievs mūs disciplinē, lai mums nenāktos izciest nāvi, kuru Jēzus jau ir izcietis mūsu vietā. Caur disciplīnu mīlestībā Dievs mūs pasargāt no galvenajām grēka sekām-nāves. Un tātad, mēs redzam, ka Dievs var izmantot sāpes un ciešanas savu nepakļāvīgo bērnu dzīvēs, kā disciplīnas un soda mēru. Tagad sīkāk apskatīsim, kāds tad ir Dieva mērķis, kad Viņš soda Savus bērnus. KĀDS IR DIEVA DISCIPLĪNAS MĒRĶIS? Dažreiz mēs varam palaist garām daudz svarīgas un noderīgas iespējas dzīvē, ja mēs nenovērtējam to, kas notiek mūsu dzīvēs. Dieva disciplīna ir attiecināma pie šāda veida iespējām. Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: 
 „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).
 Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam. Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā. Disciplīna var šodien sagādāt sāpes, bet tā nav paredzēta, lai sagrautu mūsu dzīvi, bet taisni otrādi, lai pilnveidotu mūs un izceltu gaismā mūsu vislabākās īpašības, kuras atrodas mūsos. Tieši par to raksta Apustulis Pāvils vēstulē Ebrejiem: 
„ Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku, un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. ”. (Ebr.12:4-11).
 Mēs redzam, ka Dieva sods nav Viņa nepatika pret mums, bet gan Viņa pieņemšana. Mēs to varam redzēt daudzās Rakstu vietās. Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs varam redzēt, ka Dieva sods ir liecība tam, ka Dievs pieņem mūs, kā Savus mīļos bērnu. 
„ Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. ”. (Ebr.12:7-8).
 Ja Dievs nevar jūs disciplinēt, tad jūs neesat Viņa likumīgie bērni. Visus tos, kurus Dievs pieņem kā Savus bērnus, Viņš disciplinē un soda. Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, kādi Dievam ir mērķi, sodot Savus bērnus. Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.