Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

Miers un svētības no Mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai bagātīgi pieaug jūsu dzīvē šajā dienā. Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piepilda un nostiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par vienu no veidiem kā Dievs maina un disciplinē mūs, un tās ir mūsu finanses. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no Dieva dotajiem disciplinārajiem mēriem, lai mēs pievērstos savai sirdij, kam tā seko. Iepriekš minētajā Dieva tautas piemērā mēs redzējām, ka Dievs pieļāva viņu dzīvēs finansiālo krīzi tāpēc, ka viņi visi bija aizņemti tikai vienīgi ar savu namu celtniecību un labiekārtošanu tajā pašā laikā, kad Dieva Nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai tie varētu pietuvoties Viņam, lai viņi iemantotu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Bet tiklīdz kā Izraēļu tauta nožēloja savus grēkus – situācija pilnībā mainījās. Paskatīsimies pie kā noveda Dieva tautas grēku nožēla, un viņu pakļaušanās Dieva disciplinārajam mēram. 
Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu – dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.”(Hagaja2:18-19)
 Es gribu norādīt uz to, ka finansiālās grūtības kā disciplinārs mērs no Dieva neliecina par to, ka Dievs ir vainojams mūsu finansiālajās grūtībās. Visbiežāk finansiālās grūtības cilvēka dzīvē ir rezultāts viņa personīgajai, nevērīgajai izvēlei, kuras rezultātā neizbēgami sāk darboties sējas un pļaujas princips. Ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus! Ja jūs jau ilgstoši atrodaties finansiālās grūtībās, tad jums ir jājautā Dievam, lai Viņš atklāj un uzrāda nepieciešamību nožēlot grēkus. Ja jūsu sirds būs atvērta Dieva priekšā, tad Dievs uzrādīs jums jūsu grēku, (ja tāds ir) un Viņa disciplinēšana atnesīs vēlamo rezultātu. Dievam ir vēl viens veids, kuru Viņš izmanto, lai disciplinētu mūs. 4.Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi. 
„ 7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ēbr.12:7)
 Bībele uzskatāmi runā par to, ka Dievs izmantos mūsu dzīves apstākļus, lai disciplinētu mūs. Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas vai grūtības, mums jājautā Dievam, lai Viņš uzrādītu mums vai ir grēks mūsu dzīvē, kas mums ir jānožēlo. 
„ 71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Ps.118:71)
 Mēs labāk saprotam tad, kad ejam cauri sāpēm un ciešanām. Kaut tas nav vienmēr vajadzīgs, ka ejam visam tam cauri, bet pieredze un statistika pierāda, ka mācīties caur sāpēm un ciešanām – tā ir kļuvusi par dzīves normu. Turpināsim mūsu sarunu rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.