Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

Miers un svētības no Mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai bagātīgi pieaug jūsu dzīvē šajā dienā. Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piepilda un nostiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par vienu no veidiem kā Dievs maina un disciplinē mūs, un tās ir mūsu finanses. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no Dieva dotajiem disciplinārajiem mēriem, lai mēs pievērstos savai sirdij, kam tā seko. Iepriekš minētajā Dieva tautas piemērā mēs redzējām, ka Dievs pieļāva viņu dzīvēs finansiālo krīzi tāpēc, ka viņi visi bija aizņemti tikai vienīgi ar savu namu celtniecību un labiekārtošanu tajā pašā laikā, kad Dieva Nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai tie varētu pietuvoties Viņam, lai viņi iemantotu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Bet tiklīdz kā Izraēļu tauta nožēloja savus grēkus – situācija pilnībā mainījās. Paskatīsimies pie kā noveda Dieva tautas grēku nožēla, un viņu pakļaušanās Dieva disciplinārajam mēram. 
Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu – dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.”(Hagaja2:18-19)
 Es gribu norādīt uz to, ka finansiālās grūtības kā disciplinārs mērs no Dieva neliecina par to, ka Dievs ir vainojams mūsu finansiālajās grūtībās. Visbiežāk finansiālās grūtības cilvēka dzīvē ir rezultāts viņa personīgajai, nevērīgajai izvēlei, kuras rezultātā neizbēgami sāk darboties sējas un pļaujas princips. Ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus! Ja jūs jau ilgstoši atrodaties finansiālās grūtībās, tad jums ir jājautā Dievam, lai Viņš atklāj un uzrāda nepieciešamību nožēlot grēkus. Ja jūsu sirds būs atvērta Dieva priekšā, tad Dievs uzrādīs jums jūsu grēku, (ja tāds ir) un Viņa disciplinēšana atnesīs vēlamo rezultātu. Dievam ir vēl viens veids, kuru Viņš izmanto, lai disciplinētu mūs. 4.Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi. 
„ 7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ēbr.12:7)
 Bībele uzskatāmi runā par to, ka Dievs izmantos mūsu dzīves apstākļus, lai disciplinētu mūs. Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas vai grūtības, mums jājautā Dievam, lai Viņš uzrādītu mums vai ir grēks mūsu dzīvē, kas mums ir jānožēlo. 
„ 71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Ps.118:71)
 Mēs labāk saprotam tad, kad ejam cauri sāpēm un ciešanām. Kaut tas nav vienmēr vajadzīgs, ka ejam visam tam cauri, bet pieredze un statistika pierāda, ka mācīties caur sāpēm un ciešanām – tā ir kļuvusi par dzīves normu. Turpināsim mūsu sarunu rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.
  • Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Atbilstoši tam, kā jūs atvērsieties vai atklāsieties citu priekšā, tā arī citi cilvēki atvērsies, lai palīdzētu jums

    Jēzus Kristus draudze – tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko viņš grib. Jaunajā Derībā ir ierakstīti daudzi Dieva baušļi, kuros bieži vien ir sastopams vārdu savienojums „cits citu”. Tas liecina par to, ka mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet esam atbildīgi arī cits cita priekšā.Piemēram, virknē Rakstu vietu ir teikts, lai mēs mīlam viens otru.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.