Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

Žēlastība jums un miers no mūsu kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!” Mēs runājām ar jums par to, ka nepateicība slēpj sevī graujošu spēku, pārvēršot svētības lāstā. Dievs nav ieinteresēts nolādēt tavas svētības, tādēļ Viņš norāda ceļu, kuram tev vajadzētu sekot. Pateicība – tas ir viens no noslēpumiem kā mēs varam saglabāt savā dzīvē Dieva dāvātās svētības un iemantot tās vēl vairāk. Daudzi no mums nemāk pienācīgi pateikties, tādēļ ka neglabā savā atmiņā to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvē. Aizmirstot par Dieva labvēlību, cilvēks nemeklē iespēju pateikties īpaši grūtos apstākļos. Dāvids ir teicis: „ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis”, tādēļ ka viņš saprata, ka cilvēks mēdz aizmirst. 
Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! (Ps.103:1-2)
 Dievs daudzkārtēji ir aicinājis Savu tautu neaizmirst Viņa labsirdību un labvēlību pret viņiem. Dievs ir stingri noteicis viņiem paturēt prātā Viņa brīnumus caur dažādiem svētkiem un simboliem. Līdz šim laikam ebreju kultūrā pastāv svētki, kuri atgādina par brīnišķīgajiem Dieva darbiem, kuri bija notikuši daudzus simtu gadu atpakaļ. Lūk daži, no svētku piemēriem:
Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm. (2. Mozus 12:14)
 
„un Jozua tiem sacīja: “Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem?Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem.” (Jozuas 4:5-7)
 Šie divi piemēri no Bībeles atklāj mums tos Dieva likumus, kurus Viņš atstāja ebreju tautai. Šo baušļu mērķis ir ietverts tajā, lai palīdzētu Izraēlam atcerēties to ,ko Dievs ir darījis visās paaudzēs. Un tieši caur to viņi varēja būt pateicības pilni un cienīgi slavēt Dievu. Un tieši tādā veidā Dievs gribēja palīdzēt viņiem ne tikai nostiprināties jau esošajās svētībās ,bet lai arī būtu pieejamas jaunas svētības, kas ir Dieva sagatavotas, pateicīgajiem cilvēkiem. Jaunajā Derībā Jēzus noteica Baznīcai pieņemt vakarēdienu, pieminot Viņu. Vakarēdiens – tie ir pateicības svētki par Jēzus Kristus upuri. 
Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, – tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. (1.Korint11:23-25)
 Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas tāpēc ,ka neglabā dārgu atmiņā to, ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc, ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to, ko Dievs ir paveicis!” Es iesaku katram vienam no jums fiksēt katru brīnumu un katru svētību, ko Dievs ir paveicis tavā dzīvē. Mēs varam izmantot jebkuru informācijas saglabāšanas formu ,ko piedāvā modernā tehnoloģija, piemēram ,informācijas nesēji elektroniskā vai digitālā formātā. Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Lai atcerētos Dieva brīnumus un būt par tiem pateicīgiem Dievam, mums ir nepieciešams tos pieminēt. Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu! Ja tu pierakstīsi Dieva labvēlību, tad lasot vai pārskatot savus pierakstus par Dieva brīnumiem, iekšēji celsies tava ticība un atnāks pārliecība par Debesu Tēva uzticību, labvēlību un labsirdību. Turpināsim rīt! Lai Dieva svētības bagātīgi ir pār jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.
  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.