Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, ko ir dāvājis mums Dievs! Paldies, Dievam par doto iespēju piepildīties ar Viņa vārdu! Šodien mēs apskatīsim, kādu vietu ieņem pateicība Jēzus dzīvē. Tā pat apskatīsim, kādos apstākļos Jēzus pateicās Tēvam un kādi bija Viņa pateicības rezultāti. Jēzus vienmēr pateicās Dievam un ar to demonstrēja Savu vienprātību tajā ka Dieva griba ir taisna un Dieva ceļi ir pilnīgi. Daudzi brīnumi Jēzus dzīvē bija saistīti ar Viņa pateicības pilno sirdi. Mēs apskatīsim dažus no šiem piemēriem. 
  1. Pateicība par Dieva atklāsmēm.
 
20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās. 21 “Vai tev, Horacina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos. 22 Bet Es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums. 23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? Tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien. 24 Bet Es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev.” 25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. 26 Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. (Mat.ev.11:20-26)
 Šeit mēs redzam, ka Jēzus apsprieda svarīgu principu ar cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies no dažādām pilsētām un ciemiem, kuros Jēzus veica lielus brīnumus. Šie ļaudis redzēja, ka Dievs caur Jēzu dara tādus brīnumus, par kuriem citu pilsētu iedzīvotāji varēja tikai cerēt. Bet diemžēl šie cilvēki nespēja novērtēt visu to, par cik bija lepnības pilni, nenovērtējot un necienot Dieva darbus. Tādēļ Jēzus viņiem teica par to, ka tāda attieksme pret Dieva labvēlību nošķir tos no Dieva svētībām un izsauc Visuvarenā Dieva neapmierinātību. Un tādēļ Jēzus teica par katru no šīm pilsētām: „Bēdas tev…”. Tas nenotika tādēļ, ka Jēzus gribēja nolādēt viņus, bet gan tādēļ, ka viņiem bija nepareiza attieksme, un Dievs nevarēja teikt: „ Svētīta tu!” Nepateicīga un augstprātīga attieksme cilvēku nevar atvest pie Dievišķām svētībām bet gan pie traģēdijas. Jēzus tālāk runā par to, ja Viņš darītu tādus pašus brīnumus citās pilsētās, tad šo vietu iedzīvotāji noteikti izlīdzināto ar Dievu, un pateicībā nāktu grēku nožēlā Viņa priekšā un pakļautos Jēzum, atdodot savas sirdis Dievam. Jēzus norādīja šo pilsētu iedzīvotājiem uz to, ka viņi bija lepni, augstprātīgi un pašgudri. Šie cilvēki nevērīgi izturējās pret to ko Jēzus darīja viņu labā, tādēļ tie arī dzirdēja šos vārdus, kas izskanēja pār viņiem: „ Bēdas jums!” Interesanti ir tas, ka šīs diskusijas laikā Jēzus apstājās un pateicās Dievam, sakot:” Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās Esi zināmas darījis bērniem.” Citiem vārdiem runājot, Jēzus Tēvam par to, ka ne visi ir lepni, augstprātīgi un nepateicīgi, ka ne visi aizmirst un ka ne visi izturas nevērīgi pret Dieva brīnišķīgajiem darbiem, kuri norisinājās cilvēku dēlu vidū. Ir tie, kurus Dievs sauc par „ bērniem”, kuriem Dievs Sevi atklāj īpašā veidā. Un tieši tādiem cilvēkiem Dievs atver Savus ceļus, Savus darbus un Savu gudrību. Jēzus pateicās Tēvam par to, ka Viņš atklājās maziem, tādiem, kas ir atvērti Dievam un kuri pazemībā pieņem atklāsmes vārdu. 
25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. Mat.ev.11:25)
 Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam? Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība. 
7 bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. 8 To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. (1.Korint.2:7-7)
 Daudziem cilvēkiem nav pieejas pie Dievišķās gudrības. Tas nenotiek tāpēc ka Dievs grib paslēpt šo gudrību un padarīt to nesasniedzamu. Tas notiek tāpēc, ka cilvēkiem ir nepareiza attieksme pret Dievu. Cilvēku nepareizā attieksme pret Dievu slēpj šo pieeju Dievišķajām gudrībām. Jēzus teica :” Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātniekiem.” Tādiem cilvēkiem elementārie Dievišķās Valstības principi ir apslēpti. Un tādi cilvēki var saukties par gudriem pēc šīs pasaules standartiem, par cik viņi ir izglītoti un ietekmīgi. Bet neskatoties uz visu to, tādiem cilvēkiem nav pieejama Dievišķā gudrība, tādēļ ka tā no tiem ir apslēpta. Dievs mums ir atklājis daudzus Savus noslēpumus, ko citi nesaprot. Tādēļ mums ir iemesls tam, lai slavētu un pateiktos Dievam. Nepierodiet pie Dieva labvēlības, bet lai vienmēr mūsu sirds deg pateicībā! Dieva labvēlība ir liela, un tā atjaunojas katru dienu! Bet tas nozīmē, ka katru dienu mums būs iemesls pateikties Dievam!  Līdz rītam! Bagātīgas Dieva svētības vēlot Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! III

    Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.