Pateicība – pielūgsmes pamats

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga ,Jēzus Kristus ,lai ir šai dienā bagātīgi! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūs un stiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Mēs turpinām sarunu par pateicības svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Šodien es gribētu parunāt par tēmu: „Pateicība – pielūgsmes pamats”. Pateicīga sirds ir pielūgsmes un dievbijīgas dzīves pamats. Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus. 
„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
 Dievs nemeklē Sev pielūdzējus tāpēc, ka Viņš ir – egoists, bet gan tāpēc, ka Dievs vēlas svētīt cilvēkus. Cilvēkam, kurš kaut nedaudz pazīst Dievu, vai kaut ko zina par Dievu, ir zināms, ka Dievs ir mīlestība. Dievs vēl cilvēkiem tikai labu, tāpēc, Viņš meklē pielūdzējus, lai varētu tos svētīt. Dieva pielūgsmē ir dzīvības pilnība un cilvēka dzīves laime. 
„ Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:11).
 Pielūgsme slēpj sevī ne tikai dzīvības pilnību, bet arī svētlaimi. Svētais Augustīns teica: „Tu esi radījis mūs priekš Sevis, un mūsu sirds ir apmulsusi, kamēr tā neatrod mierinājumu Tevī!” Ārpus Dieva cilvēka dvēselei nav mierinājuma, jo cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu. Dievs caur pravieti Jesaju mums saka: 
„Šī tauta, ko Es esmu Sev izredzējis, lai pauž Manu slavu!”(Jesajas 43:21).
 Mēs esam radīti Dievam, mēs esam radīti, lai rastu baudījumu Viņā, tāpēc, ārpus Dieva mēs nekur nevarēsim rast pilnīgu apmierinājumu. 
  • Nav mierinājuma nevienā darbā, lai cik labs šis darbs arī nebūtu.
 
  • Nav mierinājuma izglītībā, kaut arī tā ir vajadzīga un svarīga.
 
  • Nav mierinājuma mākslā, lai gan tai ir liela nozīme.
 
  • Nav mierinājuma bagātībā, lai gan tā spēlē svarīgu lomu cilvēka dzīvē.
 Tikai Dievā ir miers un pilnīgs apmierinājums! Vienā no saviem psalmiem Dāvids rakstīja: 
„Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība! Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos! Cik ilgi jūs māksities virsū visi vienam vīram, vai jūs gribat viņu nogalināt, bruksit visi viņam virsū kā grūstošai sienai, kā krītošam mūrim, kas taisās gāzties? Patiesi, no maniem augstumiem viņi domā mani nogāzt, viņiem patīk meli; ar savu muti viņi svētī, bet savās sirdīs lād! (Sela.) Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums. (Sela.) Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli; svaru kausos likti, viņi ceļas uz augšu vieglāk par vēja pūsmu. Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi! Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara. Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.” (Psalms 62).
 Dievs meklē pielūdzējus, jo vēlas caur to dāvāt cilvēkiem mieru un apmierinājumu! Tātad, pielūgsme – tas ir avots apmierinājumam dzīvē, bet pateicība, savukārt, ir pamats pielūgsmei. Pateicības trūkums cilvēka sirdī atņem tam prieku, ko sniedz sadraudzība ar Dievu, kā arī kalpošana Dievam. 
  • Pateicība Dievam – tas ir iemesls kalpošanai!
 
  • Pateicība Dievam – tas ir iemesls ziedoties un pilnībā nodoties Dievam!
 
  • Pateicība Dievam – tas ir svētas dzīves kodols!
 Lai Dievs palīdz ikvienam no mums caur Dieva vārda patiesību piepildīt savu dzīvi ar pateicību. Līdz rītam! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Nepretojies Dieva darbam tavā dzīvē. Dievs vēl tev tikai labu!

    Dievs sekoja Savam mērķim – mainīt Sava pravieša un kalpa raksturu.Dievs vēlas mainīt arī mūs. Un lai to darītu, ja būs nepieciešams, Viņš pieļaus nopietnus sarežģījumus mūsu dzīvē. Ja būs nepieciešams, Dievs var izārdīt tās lietas, kas traucē mums mainīties, jo Viņam nav problēmu tās radīt no jauna.
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.