Pateicība – pielūgsmes pamats

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga ,Jēzus Kristus ,lai ir šai dienā bagātīgi! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūs un stiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Mēs turpinām sarunu par pateicības svarīgumu ticīga cilvēka dzīvē. Šodien es gribētu parunāt par tēmu: „Pateicība – pielūgsmes pamats”. Pateicīga sirds ir pielūgsmes un dievbijīgas dzīves pamats. Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus. 
„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
 Dievs nemeklē Sev pielūdzējus tāpēc, ka Viņš ir – egoists, bet gan tāpēc, ka Dievs vēlas svētīt cilvēkus. Cilvēkam, kurš kaut nedaudz pazīst Dievu, vai kaut ko zina par Dievu, ir zināms, ka Dievs ir mīlestība. Dievs vēl cilvēkiem tikai labu, tāpēc, Viņš meklē pielūdzējus, lai varētu tos svētīt. Dieva pielūgsmē ir dzīvības pilnība un cilvēka dzīves laime. 
„ Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:11).
 Pielūgsme slēpj sevī ne tikai dzīvības pilnību, bet arī svētlaimi. Svētais Augustīns teica: „Tu esi radījis mūs priekš Sevis, un mūsu sirds ir apmulsusi, kamēr tā neatrod mierinājumu Tevī!” Ārpus Dieva cilvēka dvēselei nav mierinājuma, jo cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu. Dievs caur pravieti Jesaju mums saka: 
„Šī tauta, ko Es esmu Sev izredzējis, lai pauž Manu slavu!”(Jesajas 43:21).
 Mēs esam radīti Dievam, mēs esam radīti, lai rastu baudījumu Viņā, tāpēc, ārpus Dieva mēs nekur nevarēsim rast pilnīgu apmierinājumu. 
  • Nav mierinājuma nevienā darbā, lai cik labs šis darbs arī nebūtu.
 
  • Nav mierinājuma izglītībā, kaut arī tā ir vajadzīga un svarīga.
 
  • Nav mierinājuma mākslā, lai gan tai ir liela nozīme.
 
  • Nav mierinājuma bagātībā, lai gan tā spēlē svarīgu lomu cilvēka dzīvē.
 Tikai Dievā ir miers un pilnīgs apmierinājums! Vienā no saviem psalmiem Dāvids rakstīja: 
„Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība! Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos! Cik ilgi jūs māksities virsū visi vienam vīram, vai jūs gribat viņu nogalināt, bruksit visi viņam virsū kā grūstošai sienai, kā krītošam mūrim, kas taisās gāzties? Patiesi, no maniem augstumiem viņi domā mani nogāzt, viņiem patīk meli; ar savu muti viņi svētī, bet savās sirdīs lād! (Sela.) Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums. (Sela.) Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli; svaru kausos likti, viņi ceļas uz augšu vieglāk par vēja pūsmu. Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi! Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara. Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.” (Psalms 62).
 Dievs meklē pielūdzējus, jo vēlas caur to dāvāt cilvēkiem mieru un apmierinājumu! Tātad, pielūgsme – tas ir avots apmierinājumam dzīvē, bet pateicība, savukārt, ir pamats pielūgsmei. Pateicības trūkums cilvēka sirdī atņem tam prieku, ko sniedz sadraudzība ar Dievu, kā arī kalpošana Dievam. 
  • Pateicība Dievam – tas ir iemesls kalpošanai!
 
  • Pateicība Dievam – tas ir iemesls ziedoties un pilnībā nodoties Dievam!
 
  • Pateicība Dievam – tas ir svētas dzīves kodols!
 Lai Dievs palīdz ikvienam no mums caur Dieva vārda patiesību piepildīt savu dzīvi ar pateicību. Līdz rītam! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.