Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā
Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Dieva mērķi zemei un par cilvēka lomu tajā. Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
„ Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka, pirms Dievs noteica cilvēka lomu un funkcijas uz zemes, vispirms Viņš radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Pateicoties tam, cilvēkam parādījās spēja funkcionēt uz zemes un efektīvi pildīt Dieva doto uzdevumu. Saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs varam izdarīt sekojošu slēdzienu: lai cilvēks, kurš dzīvo uz zemes varētu efektīvi funkcionēt, kā to gribēja Dievs, un, lai cilvēkam būtu legāls pamats valdīšanai uz zemes, – šim nolūkam cilvēkam nepieciešama Dieva daba. Ikviens cilvēks, kurš nenes sevī Dieva tēlu un līdzību, nevar valdīt uz zemes. Dzīvību uz zemes var paust un uzturēt tikai ar pašas dzīvības Autora – Visuvarenā Dieva – rakstura un dabas palīdzību. Kad mēs aizmirstam šo svarīgo visas dzīvības kopainas momentu, tad dzīvības vietā atnāk nāve, atnāk sabrukums un bojā eja. Jebkura pārvaldes forma, kurai nepiemīt Dieva – kungu Kunga – daba, ir nedzīva pārvalde. Tāda pārvalde novedīs pie sagrāves un nāves.
Pamatojoties uz to, mēs varam izdarīt sekojošu secinājumu par to, ka raksturs Dieva Valstībā ir fundamentāls dzīvības pamats. Raksturs ir mūsu garīgās varas pamats. Raksturs ir mūsu varas pamats valdīšanai un pārvaldei uz šis zemes kopā ar Dievu. Mūsu spēja nest dzīvību sakņojas mūsu dabā, un ne mūsu talantos vai mūsu svaidījumā. Tālab, vispirms Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, vispirms ielika cilvēkā Savu dabu, un tikai pēc tam teica, lai cilvēks valda uz zemes un pārvalda to. Tikai pēc tam, kad cilvēks saņēma Dieva dabu, viņš saņēma no Dieva arī tādu pat varu un spēju Dieva labad pārvaldīt un valdīt uz zemes.
Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu!
Esiet svētīti!
Mācītājs Rufus Adžiboije
