Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

Sveicinu katru no jums! Paldies jums par to, ka atradāt laiku, lai izlasītu Dieva vārdu šai dienai. Dieva vārds ir dzīvs un tas darbojas! Mana vēlēšanās ir, lai jūs iemīlētu Dieva vārdu un kļūtu par tā darītājiem. Šodien mēs turpināsim runāt par to, cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs aicina katru no mums aizdomāties par to, kādus mēs nesam augļus. Par to vajag aizdomāties tagad, kamēr vēl nav par vēlu, jo tuvojas diena, kuru Dievs sauc par dusmības un taisnās tiesas dienu. Vēlreiz izlasīsim līdzību, kura aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā. 
„ Un Viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūkas 13:6-9).
 Mēs redzam, ka vīna dārza kopējs runā par to, ka viņam pietiks pacietības tikai uz vienu gadu. Viens gads – tas ir laiks, kuru Dievs mums dod. Dievs vienmēr dos mums laiku. Bet, tas nav laiks tikai pārdomām, bet laiks grēku nožēlai un tam, lai mainītu tās lietas savā dzīvē, kuras traucē mums būt auglīgiem. Tas ir laiks tam, lai jūs mainītu savus ceļus un tiktu skaidrībā ar savu dzīvi. Cik skumji, ka daudzi no mums izmanto šo mums doto laiku nepareizi. Jēzus līdzība par vīģes koku pamatojas uz Jesajas grāmatas 5 nodaļu, tālab vērsīsimies pie šīs Rakstu vietas. 
„ Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirdsdrauga dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīnadārzs auglīgā pakalnā. Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izcirta vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa skābas vīnogas. Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu starp Mani un Manu vīnadārzu! Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā, ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod.” (Jesajas 5:1-6).
 Un mēs atkal redzam, ka arī te tiek runāts par vīna dārzu un vīģes koku. Dievs dod mums skaidri saprast, par kādu vīģes koku tiek runāts. Tiek runāts par Viņa izredzēto tautu. Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka: 
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
 Citiem vārdiem sakot, Dievs jums saka: 
„No Savas puses Es esmu izdarījis visu, kas bija jāizdara. Un visu to Es darīju viena vienīga iemesla dēļ, – jo Es gribu, lai jūsu dzīvē būtu augļi. Es tevi izglābu, Es devu tev Savu vārdu, Es devu tev Savu Garu, Es devu tev visu nepieciešamo, – un tas viss tālab, lai tava dzīve būtu auglīga”.
 Dievs saka, ka Viņš, gaidot, ka tu nesīsi labus augļus, ir uzcēla torni, lai tevi nodrošinātu un pasargātu. Dziesma, kas aprakstīta Jesajas grāmatā, beidzās traģiski, kad Jēzus sacīja: 
„Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas?” (Jesajas 5:4).
 Tieši tāpēc Dievs pasludināja Savu spriedumu: 
„Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā, ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod.” (Jesajas 5:5-6).
 Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, … „( Jāņa 15:2).
 Kā tas notiek? Pietiek ar to, ka Dievs paiet sāņus, jo tādā gadījumā jebkurš zars nokalst. 
„Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda… „ (Jesajas 5:5).
 Redzat, visu, ko Dievs dara mūsu dzīvē, Viņš dara viena mērķa dēļ, – lai mēs nestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Nesot labus augļus Dieva Valstībā, mēs ar to pagodinām Dievu! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem!

    No Savas puses Dievs mums apsola, ka:Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne tad, kad jūs to domājat, bet Viņa noliktajā laikā). Dievs atbrīvos Savu spēku un žēlastību tāda cilvēka dzīvē.Uzlabos jūsu dzīves apstākļus un veiks pārmaiņas, gan jūsos, gan jums visapkārt.Nostiprinās un spēcinās jūs, kā arī darīs jūs nelokāmus uz patiesības ceļa.
  • Svētais Gars – tas ir mūsu spēka noslēpums!

    „ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,..” (Efeziešiem 5:18).Pāvils uzrakstīja šos vārdus, jo pats bija piedzīvojis spēku, ko sniedz piepildīšanās ar Svēto Garu.Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.