Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?

Labdien, dārgie draugi!Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man ir devis.Vakar mēs runājām par to, ka bailes nes sev līdzi graujošu spēku. Bailes paralizē cilvēku. Bailes ved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Mēs nedrīkstam koķetēt ar bailēm, bet uzvarēt tās ticībā. Dievs ir sagatavojis Saviem bērniem daudz svētību, daudz virsotņu un uzvaru, bet tieši bailes var mūs no visa tā atturēt.Dievs izveda Izraēļus no Ēģiptes, un viņi nonāca līdz sava mantojuma robežai, bet tieši bailes neļāva viņiem ieiet šajā apsolījumā. Jūs tāpat atceraties stāstu par Izraēļu tautu un Goliātu. Vesela armija nespēja stāties pretī Goliātam, tāpēc ka tika baiļu paralizēta. Un tikai Dāvids, kurš bija pilns ticības un Dieva spēka, spēja pieveikt Goliātu.Jēzus vien reiz stāstīja līdzību par talantiem, kuri bija izdalīti starp trīs cilvēkiem. Starp šiem cilvēkiem bija viens, kurš apraka savu talantu. Kad saimnieks atgriezās, lai redzētu darba rezultātu, šis cilvēks teica: „ Es nobijos…” Tieši bailes attur cilvēku no pareizas rīcības veida.Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?Dāvids teica:
Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?(Ps.27:1)
Arī tad ja tev kaut kas neizdosies, vai arī pieļausi kādu kļūdu, darot to ko tev ir uzticējis Dievs, – tā nav problēma. Tik un tā turpini darīt to, ko no tevis sagaida Dievs. Nebaidies! Dievs ir tavs spēks un Palīgs. Viņš piecels un palīdzēs tev.Bez visiem iepriekš pieminētajiem nepareizajiem motīviem, kuri ved projām cilvēkus no Dieva plāniem un nolūkiem, – materiālisms, mantkārība, sacensības gars, vēlēšanās būt pieņemtam, bailes – es gribēti izdalīt vēl vienu nepareizu motīvu.
  1. Vadīties no savas pagātnes un pagātnes pārdzīvojumiem.
Pāvils runā, ka viņš aizmirst to, kas bija pagātnē, un iet uz priekšu. Daudzi cilvēki savas pagātnes kļūdu dēļ iestrēguši uz sava ceļa, tā vietā lai dzīvotu pareizi un darītu pareizas lietas tagad – šobrīd – un koncentrētos uz mērķi. Kas bijis ir pagājis un tu nevari izmainīt savu pagātni. Savu pagātni tu vari uzticēt tikai Dievam. Dažreiz cilvēka pagātne ir briesmīga, un cilvēks pārdzīvo sāpes savas pagātnes dēļ. Bet cilvēki, kas pastāvīgi fokusē savu uzmanību tikai uz to, kas ir bijis viņu pagātnē, – nespēs virzīties uz priekšu.Dažreiz tas, kas ir bijis, – ir slikti, dažreiz – labi, bet tik un tā tev ir jāaizmirst un jāatstāj tas, kas bijis un jāvirzās uz priekšu. Vakardiena jau ir pagājusi, un tā ir vēsture. Šodiena tev ir priekš tā, lai dzīvotu pareizi. Tev ir jābūt pareizam motīvam, lai virzītos uz priekšu. Skaties uz mērķi uz savu nozīmējumu un finišu, uz kuru tu virzies, un aizmirsti par savām sakāvēm. Cilvēks nevar vienlaicīgi skatīties atpakaļ un tajā pašā laikā virzīties uz priekšu.Šajā jautājumā es aicinu jūs sekot apustuļa Pāvila piemēram, kurš ir teicis:
„Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, 14 es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.”(Filip.3:13-14)
Vēlot jums lielas Dieva uzvaras un svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nedzīvo bez redzējuma!

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Viss varenais sākas ar kaut ko mazu un nenozīmīgu

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka viss varenais sākas ar kaut ko mazu un nenozīmīgu. Lai ieietu savas kalpošanas Dievam un sava aicinājuma pilnībā, šodien tev ir nepieciešams darīt to, kas tev ir atvērts, un ko spēj darīt tava roka. Tavas zināšanas, tava pieredze un spēja domāt, – tās visas ir dāvanas no Dieva, ar kurām tu vari kalpot cilvēkiem. Kad tu kalposi ar savu dāvanu(talantu vai spējām), tad šī dāvana atradīs tev vietu.„Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).