Ko sevī ietver pielūgsme II

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ko tad sevī ietver pielūgsme Dievam. Un mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Pielūgsme ietver, atzīt to kas ir Dievs.
 
  1. Pielūgsme ietverpilnīgu cilvēka atdošanos Dievam .
 
  1. Pielūgsme ietver uzticību Dievam.
 Un mēs runājām par to, ka pielūgsmes centrā ir Dievs un nevis cilvēks. Mēs arī runājām, ka pats labākais upuris Dievam ir mūsu paklausība un pilnīga sevis atdošana Viņam. Mēs noskaidrojām, ka uzticami namturi pielūdz Dievu paklausībā un neatkarīgi no apstākļiem, kas ir ap viņiem un viņu garastāvokļa. Pravieša Habakuka piemērs acīmredzami mums atver acis šajā jautājumā: 
“ Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! ” ( Habakuks 3:17-18 ).
 Citiem vārdiem runājot, Habakuks mums saka : „Mani pielūgsmei motivē uzticība Dievam, un nevis tas kas man ir apkārt”. Ja pielūgsmes jautājumā jūs motivē tas kas notiek jums apkārt, tad pienāks brīdis, kad jums vairs negribēsies pielūgt Dievu, tāpēc ka jūs neredzēsiet tam nekādu jēgu. Uzticība ir pakļaušanās un paklausības parādīšana Dievam. Un Habakuks saka, ka pat ja nekas nenotiks, no tā kam vajadzētu viņu iepriecināt, viņš tik un tā priecāsies un līksmos Dieva priekšā. Habakuks saprata, ka ja viņš būs uzticīgs Dievam katrā laikā un katrā vietā, tad Dievs pacels viņu un sēdinās augstā vietā, kuru Dievs viņam ir sagatavojis. Katram no mums ir sava augstumu vieta Dievā! Taču mēs paši nespēsim nonākt šajos augstumos! Kādā veidā Dievs to dara? Kad mēs pielūdzam Dievu, tad Viņš piepilda mūs ar spēku, lai mēs varētu nokļūt šajos augstumos! Pielūgsme dara mūs stiprus Dievā. Pielūgsmes jautājumā Dievs dod mums spēku, lai izmainītu visu, kas ir ap mums. 
“ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. “. (Ps.83:5-8).
 
  1. Pielūgsme ietver sevī jūtīgumu pret Svēto Garu.
 
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
 Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās. Jūtīgums pret Svēto Garu arī nozīmē to, ka mēs dodam Viņam iespēju brīvi izpaust Savas jūtas caur mums. Tās var būt asaras, tie var būt smiekli, tā var būt deja vai nokrišana ceļos Dieva priekšā utt Mums nevajag Dievu ielikt rāmjos, un tajā pašā laikā mums nevajag ļaut savai reliģiozajai vai tradicionālajai pārliecībai traucēt mums pielūgt Dievu. Esiet atvērti Svētā Gara pamudinājumam! Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka jāpielūdz ir ne tikai garā, bet arī patiesībā. Svētais Gars ir Patiesības gars, tāpēc jebkurš Viņa pamudinājums noteikti atbildīs patiesībai Svētajos Rakstos. Rīt mēs parunāsim par tiem labumiem, kas slēpjas pielūgsmē. Ar Dieva mieru! Mācītājs rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Neapglabā savu brīnumu!

    Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Dieva spēks ir augšāmcelšanās spēks. Tieši ar šo vārdu es gribu vērsties pie jums šodien. Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura, pateicoties savai viesmīlībai, saņēma brīnumu savā dzīvē, proti, viņai piedzima bērns.