Ko sevī ietver pielūgsme II

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ko tad sevī ietver pielūgsme Dievam. Un mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Pielūgsme ietver, atzīt to kas ir Dievs.
 
  1. Pielūgsme ietverpilnīgu cilvēka atdošanos Dievam .
 
  1. Pielūgsme ietver uzticību Dievam.
 Un mēs runājām par to, ka pielūgsmes centrā ir Dievs un nevis cilvēks. Mēs arī runājām, ka pats labākais upuris Dievam ir mūsu paklausība un pilnīga sevis atdošana Viņam. Mēs noskaidrojām, ka uzticami namturi pielūdz Dievu paklausībā un neatkarīgi no apstākļiem, kas ir ap viņiem un viņu garastāvokļa. Pravieša Habakuka piemērs acīmredzami mums atver acis šajā jautājumā: 
“ Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! ” ( Habakuks 3:17-18 ).
 Citiem vārdiem runājot, Habakuks mums saka : „Mani pielūgsmei motivē uzticība Dievam, un nevis tas kas man ir apkārt”. Ja pielūgsmes jautājumā jūs motivē tas kas notiek jums apkārt, tad pienāks brīdis, kad jums vairs negribēsies pielūgt Dievu, tāpēc ka jūs neredzēsiet tam nekādu jēgu. Uzticība ir pakļaušanās un paklausības parādīšana Dievam. Un Habakuks saka, ka pat ja nekas nenotiks, no tā kam vajadzētu viņu iepriecināt, viņš tik un tā priecāsies un līksmos Dieva priekšā. Habakuks saprata, ka ja viņš būs uzticīgs Dievam katrā laikā un katrā vietā, tad Dievs pacels viņu un sēdinās augstā vietā, kuru Dievs viņam ir sagatavojis. Katram no mums ir sava augstumu vieta Dievā! Taču mēs paši nespēsim nonākt šajos augstumos! Kādā veidā Dievs to dara? Kad mēs pielūdzam Dievu, tad Viņš piepilda mūs ar spēku, lai mēs varētu nokļūt šajos augstumos! Pielūgsme dara mūs stiprus Dievā. Pielūgsmes jautājumā Dievs dod mums spēku, lai izmainītu visu, kas ir ap mums. 
“ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. “. (Ps.83:5-8).
 
  1. Pielūgsme ietver sevī jūtīgumu pret Svēto Garu.
 
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
 Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās. Jūtīgums pret Svēto Garu arī nozīmē to, ka mēs dodam Viņam iespēju brīvi izpaust Savas jūtas caur mums. Tās var būt asaras, tie var būt smiekli, tā var būt deja vai nokrišana ceļos Dieva priekšā utt Mums nevajag Dievu ielikt rāmjos, un tajā pašā laikā mums nevajag ļaut savai reliģiozajai vai tradicionālajai pārliecībai traucēt mums pielūgt Dievu. Esiet atvērti Svētā Gara pamudinājumam! Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka jāpielūdz ir ne tikai garā, bet arī patiesībā. Svētais Gars ir Patiesības gars, tāpēc jebkurš Viņa pamudinājums noteikti atbildīs patiesībai Svētajos Rakstos. Rīt mēs parunāsim par tiem labumiem, kas slēpjas pielūgsmē. Ar Dieva mieru! Mācītājs rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.