Dieva Valstības un šīs pasaules principi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Svētdien dievkalpojums sākās ar Dieva slavēšanu un pielūgsmi. Mācītājs uzmundrināja draudzi, atgādinot patiesību par to, ka viena diena ar Dievu ir labāka nekā tūkstoš gadi, kas nodzīvoti bez Viņa. Ar Dievu mēs varam skatīties nākotnē bez bailēm, ticot tam, ka viss būs labi. Ar Dievu visas mūsu bailes izzūd, un miers, kas nāk no Viņa piepilda mūsu sirdis. Mēs esam radīti Dievam, Kurš ir visa Radītājs. Mums jāatceras, ka ne Dievs priekš mums, bet mēs esam radīti priekš Viņa. Mācītājs Rufus teica, ka slavēšanas laikā Dievs ielicis viņa sirdī kādu Rakstu vietu, kurā viņš dalījās ar draudzi.

„Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā. Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus. Tur nebūs nedz zīdaiņa, kas tikai nedaudz dienu dzīvo, nedz arī sirmgalvja, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.” (Jesajas 65:17-25).

 Tiesājot par nelikumībām (noziegumiem), Dievs vienmēr atdala vai izšķir tos, kuri ir uzticīgi Viņam un paļaujas uz Viņu. Kad Ābrahāms lūdza Dievam par Sodomu un Gomoru, Dievs teica, ka Viņš iznīcinās šīs pilsētas cilvēku briesmīgo grēku dēļ. Ābrahāms labi pazina Dieva sirdi, tāpēc uzdrošinājās teikt, ka Viņš to neizdarīs, ja tur tiks atrasti taisnie. Ābrahāms pazina Dieva sirdi un zināja to, ka Dievs izšķir jeb atdala. Viss, ko Dievs ir solījis Savā Vārdā, – tas nav domāts visiem cilvēkiem, bet tikai tiem, kuri ir paklausīgi Viņam un Viņa vārdam. Jaunās debesis un jaunā zeme ir radīta tikai tai cilvēku kategorijai, par kuriem Dievs saka – Mana tauta, jaunā Jeruzāleme. 

„Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīnadārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī Manas tautas mūžs, un Mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas. Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti, nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir Tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks. Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.” (Jesajas 65:21-24).

Dievs ne vienreiz vien runā par to, ka Viņš visu rada jaunu, un par to, ka viss vecais izzudīs. Dievs grib, lai mēs noticam tam, ka Savai tautai Viņš ir sagatavojis daudz jaunu svētību.