Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

Žēlastība jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele sauc Dieva Vārdu par gaismu. Pastāvīgi piepildot savu sirdi ar Dieva Vārdu, tu piepildi savu dzīvi ar Dieva gaismu. Bez tam, Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir ūdens. Tas it garīgs ūdens, kas attīra mūs visus no lietām, kas nomelno mūsu dzīvi. Tāpat Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir spogulis. Katrs no mums ik dienas skatās spogulī. Dievs vēlas, lai mēt tāpat ik dienas skatītos garīgajā spogulī. Mēs skatāmies spogulī, lai redzētu, kā mēs izskatāmies. Pirms iešanas uz darbu es skatos uz sevi spogulī, lai pārliecinātos vai viss ir kārtībā ar manu ārējo izskatu. Mēs izmantojam spoguli katru dienu. Dievs ir devis mums Savu Vārdu tieši priekš šī mērķa,- lai mēs sekotu savam iekšējam stāvoklim, iekšējai kārtībai. 
„ Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:23-25)
 Es zinu, ka ir cilvēki, kas neskatās spogulī, tāpēc, ka nemīl sevi. Spogulis precīzi atspoguļo mani. Ja tu esi korpulents cilvēks, tad spogulis to arī parāda; ja tu esi slaids,- tad arī to tu redzēsi spogulī u.t.t. Tas nozīmē, ka spogulis parāda mums to, kādi mēs patiesībā esam. Dažreiz mums ir patīkami sevi aplūkot spogulī bet dažreiz nē. Tā arī Dieva Vārds mums ir dots, lai mēs varētu ieraudzīt savu iekšējo stāvokli. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, mēs redzam Dieva standartu, Dieva domas un tāpat mēs redzam savu iekšējo garīgo stāvokli. To visu mēs nevaram ieraudzīt fiziskajā spogulī. Tādēļ ir ļoti svarīgi lasīt Dieva Vārdu. Ja es gribu zināt kā es izskatos garīgi, tad man ir nepieciešams bieži lasīt Bībeli. Lasot Dieva Vārdu es atklāju sevī to, kas manī nav, tā kā vajadzētu būt, kas ir tas, kas būtu jāmaina un jālabo. Tādā veidā es sevi sargāju garīgā formā. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs būtu labā garīgā formā. Mēs nevaram izturēties nevērīgi pret Dieva Vārdu. Bībele ir paredzēta katrai dienai. Mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā gaisma – katru dienu, ūdens- katru dienu, spogulis – katru dienu. Bez tam, mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā barība arī- katru dienu. Dieva Vārds – tā ir garīgā barība mums, kas nepieciešama, lai garīgi stiprinātos. Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu. 
„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
 Šeit tiek runāts par to, ka mums ir nepieciešams kārot pēc garīgā tīrā piena. Dieva Vārds ir kā piens jaundzimušajiem. Mēs vēlamies, lai jaunatgrieztie ticīgie augtu garīgi. Bet, bez Dieva Vārda – garīgā piena garīgais pieaugums vienkārši nav iespējams. Piens – tas ir pamats kristīgai ticībai, tas ir Bībeles pamat patiesība. Tas par ko mēs tagad runājam, tas ir garīgs piens, tā nav cietā garīgā barība. Dažreiz mēs nevaram runāt par cieto barību, tāpēc ka neesam vēl uzņēmuši garīgo pienu. Daudzu ticīgo problēma ir tajā, ka viņi nedzer pat garīgo pienu. Cilvēks, kurš dzer tikai pienu, vēl nav spējīgs pieņemt cietu barību, tāpēc ka viņu organisms vēl nav gatavs tai. Pāvils teica dažiem ticīgajiem, ka viņš nevar sludināt pār kādām noteiktām tēmām jo viņi vēl nav spējīgi to pārstrādāt. Tādēļ Pāvils baroja tādus ticīgos ar garīgo pienu. Mums jāsāk baroties ar pienu, un no tā mēs sāksim pieaugt garīgi. Pēc tam mēs varēsim pienu atstāt un sākt pieņemt garīgo maizi. 
„ kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,..”(1.Pētera2:2)
 Kurš no jums vēlas garīgi pieaugt? Bībele saka, ka priekš tam mums ir nepieciešams iemīlēt Dieva Vārdu. 
„..cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mat4:4)
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.