Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

Žēlastība jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele sauc Dieva Vārdu par gaismu. Pastāvīgi piepildot savu sirdi ar Dieva Vārdu, tu piepildi savu dzīvi ar Dieva gaismu. Bez tam, Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir ūdens. Tas it garīgs ūdens, kas attīra mūs visus no lietām, kas nomelno mūsu dzīvi. Tāpat Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir spogulis. Katrs no mums ik dienas skatās spogulī. Dievs vēlas, lai mēt tāpat ik dienas skatītos garīgajā spogulī. Mēs skatāmies spogulī, lai redzētu, kā mēs izskatāmies. Pirms iešanas uz darbu es skatos uz sevi spogulī, lai pārliecinātos vai viss ir kārtībā ar manu ārējo izskatu. Mēs izmantojam spoguli katru dienu. Dievs ir devis mums Savu Vārdu tieši priekš šī mērķa,- lai mēs sekotu savam iekšējam stāvoklim, iekšējai kārtībai. 
„ Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:23-25)
 Es zinu, ka ir cilvēki, kas neskatās spogulī, tāpēc, ka nemīl sevi. Spogulis precīzi atspoguļo mani. Ja tu esi korpulents cilvēks, tad spogulis to arī parāda; ja tu esi slaids,- tad arī to tu redzēsi spogulī u.t.t. Tas nozīmē, ka spogulis parāda mums to, kādi mēs patiesībā esam. Dažreiz mums ir patīkami sevi aplūkot spogulī bet dažreiz nē. Tā arī Dieva Vārds mums ir dots, lai mēs varētu ieraudzīt savu iekšējo stāvokli. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, mēs redzam Dieva standartu, Dieva domas un tāpat mēs redzam savu iekšējo garīgo stāvokli. To visu mēs nevaram ieraudzīt fiziskajā spogulī. Tādēļ ir ļoti svarīgi lasīt Dieva Vārdu. Ja es gribu zināt kā es izskatos garīgi, tad man ir nepieciešams bieži lasīt Bībeli. Lasot Dieva Vārdu es atklāju sevī to, kas manī nav, tā kā vajadzētu būt, kas ir tas, kas būtu jāmaina un jālabo. Tādā veidā es sevi sargāju garīgā formā. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs būtu labā garīgā formā. Mēs nevaram izturēties nevērīgi pret Dieva Vārdu. Bībele ir paredzēta katrai dienai. Mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā gaisma – katru dienu, ūdens- katru dienu, spogulis – katru dienu. Bez tam, mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā barība arī- katru dienu. Dieva Vārds – tā ir garīgā barība mums, kas nepieciešama, lai garīgi stiprinātos. Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu. 
„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
 Šeit tiek runāts par to, ka mums ir nepieciešams kārot pēc garīgā tīrā piena. Dieva Vārds ir kā piens jaundzimušajiem. Mēs vēlamies, lai jaunatgrieztie ticīgie augtu garīgi. Bet, bez Dieva Vārda – garīgā piena garīgais pieaugums vienkārši nav iespējams. Piens – tas ir pamats kristīgai ticībai, tas ir Bībeles pamat patiesība. Tas par ko mēs tagad runājam, tas ir garīgs piens, tā nav cietā garīgā barība. Dažreiz mēs nevaram runāt par cieto barību, tāpēc ka neesam vēl uzņēmuši garīgo pienu. Daudzu ticīgo problēma ir tajā, ka viņi nedzer pat garīgo pienu. Cilvēks, kurš dzer tikai pienu, vēl nav spējīgs pieņemt cietu barību, tāpēc ka viņu organisms vēl nav gatavs tai. Pāvils teica dažiem ticīgajiem, ka viņš nevar sludināt pār kādām noteiktām tēmām jo viņi vēl nav spējīgi to pārstrādāt. Tādēļ Pāvils baroja tādus ticīgos ar garīgo pienu. Mums jāsāk baroties ar pienu, un no tā mēs sāksim pieaugt garīgi. Pēc tam mēs varēsim pienu atstāt un sākt pieņemt garīgo maizi. 
„ kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,..”(1.Pētera2:2)
 Kurš no jums vēlas garīgi pieaugt? Bībele saka, ka priekš tam mums ir nepieciešams iemīlēt Dieva Vārdu. 
„..cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mat4:4)
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.