Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
Žēlastība jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām ar jums par to, ka Bībele sauc Dieva Vārdu par gaismu. Pastāvīgi piepildot savu sirdi ar Dieva Vārdu, tu piepildi savu dzīvi ar Dieva gaismu. Bez tam, Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir ūdens. Tas it garīgs ūdens, kas attīra mūs visus no lietām, kas nomelno mūsu dzīvi. Tāpat Bībele saka, ka Dieva Vārds – tas ir spogulis. Katrs no mums ik dienas skatās spogulī. Dievs vēlas, lai mēt tāpat ik dienas skatītos garīgajā spogulī. Mēs skatāmies spogulī, lai redzētu, kā mēs izskatāmies. Pirms iešanas uz darbu es skatos uz sevi spogulī, lai pārliecinātos vai viss ir kārtībā ar manu ārējo izskatu. Mēs izmantojam spoguli katru dienu. Dievs ir devis mums Savu Vārdu tieši priekš šī mērķa,- lai mēs sekotu savam iekšējam stāvoklim, iekšējai kārtībai. 
„ Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:23-25)
 Es zinu, ka ir cilvēki, kas neskatās spogulī, tāpēc, ka nemīl sevi. Spogulis precīzi atspoguļo mani. Ja tu esi korpulents cilvēks, tad spogulis to arī parāda; ja tu esi slaids,- tad arī to tu redzēsi spogulī u.t.t. Tas nozīmē, ka spogulis parāda mums to, kādi mēs patiesībā esam. Dažreiz mums ir patīkami sevi aplūkot spogulī bet dažreiz nē. Tā arī Dieva Vārds mums ir dots, lai mēs varētu ieraudzīt savu iekšējo stāvokli. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, mēs redzam Dieva standartu, Dieva domas un tāpat mēs redzam savu iekšējo garīgo stāvokli. To visu mēs nevaram ieraudzīt fiziskajā spogulī. Tādēļ ir ļoti svarīgi lasīt Dieva Vārdu. Ja es gribu zināt kā es izskatos garīgi, tad man ir nepieciešams bieži lasīt Bībeli. Lasot Dieva Vārdu es atklāju sevī to, kas manī nav, tā kā vajadzētu būt, kas ir tas, kas būtu jāmaina un jālabo. Tādā veidā es sevi sargāju garīgā formā. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs būtu labā garīgā formā. Mēs nevaram izturēties nevērīgi pret Dieva Vārdu. Bībele ir paredzēta katrai dienai. Mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā gaisma – katru dienu, ūdens- katru dienu, spogulis – katru dienu. Bez tam, mums ir nepieciešama kā fiziskā tā arī garīgā barība arī- katru dienu. Dieva Vārds – tā ir garīgā barība mums, kas nepieciešama, lai garīgi stiprinātos. Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu. 
„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
 Šeit tiek runāts par to, ka mums ir nepieciešams kārot pēc garīgā tīrā piena. Dieva Vārds ir kā piens jaundzimušajiem. Mēs vēlamies, lai jaunatgrieztie ticīgie augtu garīgi. Bet, bez Dieva Vārda – garīgā piena garīgais pieaugums vienkārši nav iespējams. Piens – tas ir pamats kristīgai ticībai, tas ir Bībeles pamat patiesība. Tas par ko mēs tagad runājam, tas ir garīgs piens, tā nav cietā garīgā barība. Dažreiz mēs nevaram runāt par cieto barību, tāpēc ka neesam vēl uzņēmuši garīgo pienu. Daudzu ticīgo problēma ir tajā, ka viņi nedzer pat garīgo pienu. Cilvēks, kurš dzer tikai pienu, vēl nav spējīgs pieņemt cietu barību, tāpēc ka viņu organisms vēl nav gatavs tai. Pāvils teica dažiem ticīgajiem, ka viņš nevar sludināt pār kādām noteiktām tēmām jo viņi vēl nav spējīgi to pārstrādāt. Tādēļ Pāvils baroja tādus ticīgos ar garīgo pienu. Mums jāsāk baroties ar pienu, un no tā mēs sāksim pieaugt garīgi. Pēc tam mēs varēsim pienu atstāt un sākt pieņemt garīgo maizi. 
„ kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,..”(1.Pētera2:2)
 Kurš no jums vēlas garīgi pieaugt? Bībele saka, ka priekš tam mums ir nepieciešams iemīlēt Dieva Vārdu. 
„..cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mat4:4)
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pielūgsme? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.

  • Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību.Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies.

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.

  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).Šī Rakstu vieta atklāj trīs lūgšanas pakāpes. Es vēlos, lai mēs tās ieraugām. Ir daudz vietu Bībelē, kurās Dievs jau mums ir atklājis Savas vēlmes vai Savu gribu, Savus apsolījumus. Mēs varam lūgt ko lūgšanā tad, kad Dieva griba jau ir skaidra, jau ir zināma.

  • Ticības apliecinājuma princips

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”