Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

Žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es pasakos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības tik lielā mērā, cik jūs pārdomāsiet Dieva Vārdu, kuru Dievs mums šodien dod. Vakar mēs runājām par to, lai Dieva Vārds mājotu mūsos, mums nepieciešams: klausīties, lasīt, iedziļināties, iemācīties no galvas un pārdomāt Dieva Vārdu. Tas viss palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un dzīvot tajā. Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt. 
« Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot ». (Ap.d..17:11).
 Šie cilvēki klausījās svētrunu, pēc tam atgriezās mājās un paši iedziļinājās tajā, ko bija dzirdējuši. Tā cilvēki saņēma personīgu atklāsmi, kuru viņiem apstiprināja Dievs caur Svēto Garu. Caur Vārda lasīšanu mēs klausāmies Jēzu. Bet, kad mēs klausāmies Jēzu, tad mēs saņemam tās atklāsmes, kuras mēs nevarētu saņemt caur citiem cilvēkiem. Divi Jēzus mācekļi gāja un pārrunāja Vārdu, bet viņi šo Vārdu nesaprata. Jēzus piegāja pie viņiem un uzsāka sarunu. Pēc sarunas ar Jēzu, mācekļiem atnāca sapratne par Vārdu, un viņu sirdis piepildījās ar prieku un uguni. Ir uguns, kurš atnāk no sadraudzības ar Jēzu caur Viņa Vārdu. Tātad, es klausos Vārdu, lai mana ticība augtu; es lasu Vārdu, lai būtu sadraudzībā ar Jēzu; es runāju ar Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Tālāk, es izpētu Vārdu, lai man būtu zināšanas. Katram no mums ir vajadzīgas zināšanas. Man ir jāzina, kā audzināt savus bērnus, kā kļūt par labu sievu vai vīru, kā kļūt veiksmīgam u.t.t. Man vajag daudz zināšanu, kas nāk no Dieva redzējuma. Es pētu Bībeli, iedziļinos Vārdā, lai saņemtu zināšanas visām manas dzīves sfērām. Ja es kaut ko nesaprotu Bībelē, tad es ņemu simfoniju un izpētu šo vārdu visā Bībelē. Piemēram, agrāk es nesapratu, ko nozīmē «derība». Es klausījos daudz svētrunas par derību, bet neizpratu pilnībā šī vārda nozīmi un tā dziļumu. Tad es sāku pētīt tās vietas no Rakstiem, kurās bija vārds «derība» un tikai pēc tam es sapratu visu šī vārda dziļumu. Svētrunas klausīšanās var dot virzienu, vai kļūt par personīgās izpētes tēmu. Bet kādas bībeliskas tēmas vai jēdziena personiska izpēte sniedz ne tikai zināšanas, bet arī baudījumu. Bez tā, ka es klausos un lasu Dieva Vārdu, es iemācos Vārdu no galvas, lai būtu efektīvs. Ne vienmēr tev būs līdzi Bībele, bet to, ko es esmu iemācījies no galvas, neviens nespēj atņemt, un tas vienmēr ir pie manis. Kādreiz man vajadzēja sludināt Bībeles skolā. Sāku gatavoties, piepildījos ar Svēto Garu, paņēmu savu Bībeli un konspektus, un gāju uz nodarbībām. Kad pienāca svētrunas laiks, es konstatēju, ka mani konspekti ar piezīmēm kaut kur ir pazuduši. Visi ir sanākuši un gaida mani. Studenti ir atnākuši, lai noklausītos svētrunu par konkrēto tēmu un neko mainīt nevarēja. Tad es teicu: «Lūgsim!» Kamēr visi lūdza, es domāju, ko man darīt. Paldies Dievam, par to, ka līdz tam es biju iemācījies no galvas daudz vietas no Rakstiem. Rakstu vietu mācīšanās no galvas dara mūs efektīvus. Toreiz es sludināju divas stundas un nenovirzījos no tēmas. Tas bija brīnišķīgs dievkalpojums. Kas man palīdzēja tajā reizē? Tas, ka manī mājoja Dieva Vārds. Ja mēs pacentīsimies katru dienu iegaumēt no galvas kaut vienu pantu no Rakstiem, tas padarīs mūsu dzīvi efektīvāku, tas palīdzēs mums liecināt neticīgiem cilvēkiem par Dievu. Ja mēs vēlamies redzēt radikāli pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, tad mums jāpārskata savu attieksmi pret Dieva Vārdu. 
« Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai ». (2 Тim.3:16).
 Līdz rītam! Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adzīboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Rūpējieties par Dieva Namu un tad Dievs parūpēsies par jūsu problēmām un paaugstinās jūs!

    Dievs sūta šo vārdu ar nolūku, – lai paaugstinātu katru, jo Viņš vienlīdz mīl mūs visus. Lai Dievs mūs paaugstina un paceļ vēl augstākā garīgajā un materiālajā līmenī. Lai šī patiesība tiek ierakstīta mūsu sirdīs. Un lai šī patiesība pasargā mūsu sirdis.Lūdz Dievu, lai Viņš parāda tev tās situācijas, kad tu, attiecībā uz citiem cilvēkiem, rīkojies nepareizi, un tad – nožēlo šos savus grēkus. Bez grēku nožēlas, cilvēka dzīvē nevar atnākt jauna izdevība, jaunas iespējas. Ja esi sastrīdējies ar sev tuvu cilvēku, tad caur grēku nožēlu ir iespējams atjaunot šīs attiecības. Ja reiz tu priecājies par to, ka kāds ir pakritis, nožēlo šo grēku, un tad lūdz par šo cilvēku.
  • Kāpēc cilvēki izvairās atskaitīties citu priekšā?

    1. Bailes tikt atstumtam. Daudzi baidās no tā, ka tad, ja kāds zinās par viņiem visu patiesību, tad viņus sāks atstumt vai arī nonicināt(ignorēt). Bībeliskā atskaites sistēma – tā ir Kristus likuma izpilde, saskaņā ar kuru, ticīgie ar pazemīgu garu izrāda rūpes cits par citu.„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! III

    Jau vairākas dienas mēs runājām ar jums par to, ka jebkuram brīnumam, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jābūt paša cilvēka veidotam. Tam, lai Dievs varētu veikt pārdabisku brīnumu cilvēka dzīvē, cilvēkam vajag ielikt vai uzcelt dabīgo platformu šīm brīnumam. Kad tu savieno savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks, un tev būs uzticami un neapstrīdami pierādījumi par Dieva brīnumu un Viņa pārdabisko iejaukšanos.