Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

Esiet sveicināti, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs runājām par to, ka par šīs zemes sāli un gaismu mūs dara Dieva daba, kas apslēpta mūsos. Ja mēs atspoguļosim šo Dieva dabu, tad mēs spēsim uzlabot mūsu sabiedrību un piepildīt to ar Dieva patiesības gaismu. Savukārt, ja mēs dzīvosim egoistisku dzīvi, kas pilna nepiedošanas un rūgtuma, ja mēs neatspoguļosim Dieva dabu savā dzīvē, tad mēs būsim kā sāls, kas zaudējusi savu spēku un tāpēc kļuvusi nederīga. Mateja Evaņģēlija 5-tajā nodaļā tiek aprakstītas 8-ņas konkrētas īpašības, kas nepieciešamas tam, lai mēs nepazaudētu savu spēku kā zemes sāls un pasaules gaisma. 
„ Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. (Mateja 5:1-12).
 Šai Rakstu vietā mēs redzam sekojošo: 1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu. 2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs. 3) Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. (Mateja 5:5). Lēnprātīgs cilvēks – tas ir cilvēks, kurš pakļauj savu gribu Dieva vārdam un Dieva gribai. Lēnprātība – tā ir īpašība, kura norāda uz sevis pakļaušanu augstākstāvošajam, sevis pakļaušanu Dieva likumiem. Lēnprātīgam cilvēkam galvenā autoritāte un likums ir Dievs un Viņa griba. 4) Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. (Mateja 5:6). Te tiek runāt par to, ka mums arvien vairāk un vairāk jāslāpst vai jāalkst pēc Dieva, pēc attiecībām ar Viņu, pēc Dieva atklāsmēm par Viņa ceļiem un Viņa dabu, kas apslēpta mūsos. Mums jāalkst pēc dziļākas izpratnes par Dieva ceļiem, un mums jāvēlas iepazīt Viņa ceļus. Ja mēs tā dzīvojam, tad mēs patiesi būsim par zemes sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. 5) Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. (Mateja 5:7). Te tiek runāts par to, ka mēs parādām Dieva žēlsirdīgo sirdi mums apkārt esošajiem cilvēkiem. Palīdzot citiem cilvēkiem, kalpojot viņiem viņu vajadzībās un problēmās, – tādā veidā mēs demonstrējam šai pasaulei to, ka mūsu Dievs ir pilns žēlastības un līdzcietības pret cilvēkiem. Mēs varam atspoguļot Dieva mīlestību darbībā. 6) Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mateja 5:8). Te tiek runāts par to, cik svarīgi ir, lai mums būtu šķīsta sirds. Mums ir jāpasargā sava sirds no jebkādas nešķīstības. Mums ir jābūt tīriem motīviem itin visos mūsu darbos. Var darīt labas lietas, un, tai pat laikā, darīt tās bez pareiziem un tīriem motīviem. Mēs spēsim būt par gaismu šai pasaulei un šīs zemes sāli tikai tad, ja mums būs šķīsta sirds un tīri motīvi. 7) Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mateja 5:9). Mums ir jābūt tiem cilvēkiem, kuri meklē mieru un izplata ap sevi mieru, nevis ķildas. Mums ir jāuzlabo cilvēku savstarpējās attiecības, un nevis tās jāsarežģī. Mums jābūt tiem cilvēkiem, kuri tiecas samierināt cilvēkus vienu ar otru. Mums jāizplata miera un vienotības atmosfēra. 8) Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstībaSvētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. (Mateja 5:10-11). Ja cilvēks vēlas būt par Dieva sūtni, vēlas būt par zemes sāli un gaismu uz šīs zemes, – viņam ir jābūt gana izturīgam un spējīgam tikt galā ar dzīves grūtībām, paciest ciešanas, sāpes, netaisnību, un, tai pat laikā, turpināt priecāties par dzīvi. Mums ir jābūt tādiem cilvēkiem, kuri pārbaudījumu un kārdinājumu laikā priecājas, un nevis žēlojas par dzīvi un sēž depresijā, – jo tie zina, ka Dievs visu kontrolē, un ka visa mūsu dzīve ir atkarīga tikai no Viņa. Ja mēs attīstīsim sevī visas šīs 8-ņas īpašības, tad mēs iemantosim spēku, kurš palīdzēs mums sālīt mūsu zemi ar Dieva taisnību un patiesību. Sarunu par šo tēmu mēs turpināsim rīt. Neaizmirstiet, ka jūs esat zemes sāls un gaisma pasaulei!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Māka izšķirt Dieva balsi palīdz mums būt efektīviem kalpošanā Dievam

    Ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Svētā Gara balsi, tad mēs būsim efektīvi Jēzus Kristus liecinieki.Mēs esam aicināti darīt Jēzus darbus.“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. “ (Jāņa 14:12).
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.