Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?
Dārgie draugi, Dievs ir ļoti labs pret mums un Viņa žēlastība uz mums atjaunojas katru rītu.
Dievs ir ieinteresēts, lai mēs dzīvotu ne tikai uzvarošu dzīvi, bet arī auglīgu dzīvi. Taču nav iespējams dzīvot auglīgu dzīvi bez pareiza mērķa uzstādīšanas savai dzīvei. Tieši tāpēc mans jautājums jums šodien ir tāds: kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.„ (Ebr.12:1-3).
Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.
Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemesla dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.
Jēzus – mūsu Kungs, Priekšnieks un mūsu ticības Piepildītājs, ar Savu dzīvi ir nodemonstrējis mums, ko nozīmē iet mūsu nolikto ceļu.
Ienākot šajā pasaulē, Jēzus paziņoja: “Es Esmu nācis, lai piepildītu Tēva gribu.”
„Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! – Iepriekš sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, Tu neesi gribējis, un tie nav Tev patikuši, tad Viņš sacīja: raugi, Es nāku Tavu prātu darīt. – Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.”(Ebr.10: 5-9).
Jēzus atzina, ka Viņa dzīvei, šeit uz zemes, bija mērķis un Viņš Savu laiku un resursus ziedoja tam, lai piepildītu Dieva gribu.
Tieši tāpat kā Jēzus, Dievs aicina mūs nolikt malā katru nastu un grēku, kas tinas ap mums, lai mēs varētu atrast un ar pacietību iet cauri mums noliktajam ceļam.
Kad jūs noliekat savā priekšā Dievišķu mērķi, pēkšņi visam jūsu dzīvē parādās jēga. Ar Dievišķu mērķi pat ciešanām, pārbaudījumiem un sāpēm vairs nav varas, lai stātos ceļā jūsu virzībai uz priekšu vai apslāpētu jūsu potenciālu.
Ar Dievišķu mērķi jūs kļūstat disciplinētāks, laiks kļūst vērtīgāks, nekārtība un veltīga laika šķiešana tiek novērsta visos līmeņos.
„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.”(Ef.5: 15-18).
Pārdomājot par augstāk minētajām Bībeles Rakstu vietām, neaizmirstiet godīgi atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
- Vai es esmu atradis savu dzīves ceļu, kuru Dievs ir nolicis manai dzīvei?
- Kādā veidā es eju pa šo ceļu šobrīd?
- Kādā veidā mana ikdienas rīcība ir saistīta ar Dieva mērķi manai dzīvei?
Atceries, Dievs ir nolicis tavā priekšā dzīves mērķi, kurš ir jāpiepilda, un tu esi atbildīgs Viņa priekšā, kā tu sasniegsi šo mērķi.
Lai Dievs vada un stiprina tevi tādā mērā, kā tu centies izpatikt Viņam ar savu dzīvi katru dienu.
Uz tikšanos!
Mācītājs Rufus Adžiboije
