Mīļie brāļi un māsas, es jūs atkal sveicu mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam».
Lūk, jau vairākas dienas mēs runājam par izrāvienu. Līdz šim mēs noskaidrojām, ka izrāviens – tas ir jebkuru, mūsu dzīvi ierobežojošo, barjeru (sātanisko vai cilvēcisko) iznīcināšana. Mēs runājām par to, ka izrāviens maina cilvēka dzīves statusu. Šodien es vēlos runāt par to, no kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē.
Izlasīsim vēlreiz stāstu par mūsu varoni.
«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.
2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī.
3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.
4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.”
5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt.
6 Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”
7 Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri,
8 un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.
9 Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam;
10 tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticies.» (Ap.d.3:1-10)
Vispirms uzdošu vienu ļoti svarīgu jautājumu, kurš palīdzēs mums noskaidrot, no kā tad ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?Jautājums tāds:
kāpēc mūsu varoņa dzīvē izrāviens nenotika četrdesmit gadus, ja Dievs tik ļoti vēlējās uzdāvināt viņam brīnumu? Kas traucēja viņam pārdzīvot izrāvienu agrāk?Atbilde uz šo jautājumu atvērs mums acis un mēs sapratīsim, kāpēc cilvēki savās dzīvēs nepārdzīvo izrāvienu.
Izskatīsim dažus iemeslus.
- Pierašana pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām.
Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
Lūk, vēl viens stāsts, kas ilustrē to – vienā lielā akvārijā ievietoja divas zivis, viena zivs bija plēsīga, otra – nē. Starp zivīm ievietoja caurspīdīgu stiklu, lai šī plēsīgā zivs neapēstu otro zivi. Katru reizi, kad plēsīgā zivs mēģināja aprīt otro zivi, viņa ietriecās stiklā un tajā pašā mirklī pagriezās pretējā virzienā. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, līdz ko viņa nonāca vietā, kur bija uzstādīts šķērslis, viņa automātiski pagriezās pretējā virzienā. Un tas turpinājās arī pēc tam, kad šķērslis tika izņemts. Pievērsimies vēl kādam stāstam par klibu cilvēku, kurš ir aprakstīts Jāņa evanģēlijā:
«Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.
3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.
4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.[A]
5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.
6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?”
7 Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.”
8 Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”
9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bettā dienabijasabats. (Jņ.5:2-9)
Arī šis slimais cilvēks gandrīz padevās pēc vairākkārtīgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Viņš visu laiku gaidīja, ka kāds viņam palīdzēs, bet viss bija veltīgi līdz tam brīdim, kamēr Jēzus nesatikās ar viņu.
Kad Jēzus ienāk tavā situācijā, tad viss mainās pašā labākajā veidā. Nepierodiet pie savām situācijām. Piesauciet Jēzu, un Viņš jums palīdzēs. Nelieciet savas cerības uz cilvēkiem, bet paļaujieties uz Kungu. Viņš ir jūsu palīgs.
Palīdzība atradīs jūs šodien Jēzus Vārdā!Ja jums ir vajadzīgs izrāviens, tad nesamierinieties ar to, kas nav jūsu liktenis Dievā. Esiet kā Jabecs, kurš piedzima slims, bet nepiekrita tādam liktenim. Viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, tāpēc, ka viņš nevēlējās pierast pie savas slimības. Viņa pūliņu rezultātā, Dievs viņu ne tikai dziedināja, bet darīja slavenāku par viņa brāļiem, kuri bija piedzimuši veseli.
« Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis (1Laiku.4: 9-10).
Dārgie draugi, Dieva vārds jums šodien tāds: nepierodiet pie nelaimēm, bēdām, bet stājieties tām pretī! Ir laiks paskatīties uz savu situāciju ar Dieva acīm.Lai Tas Kungs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
