Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums jūsu ikdienas gaitās ar Dievu.Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kāpēc mums ir jāpiedod saviem pāridarītājiem.Pamatojoties uz Jēzus līdzību, kas aprakstīta Mateja Evaņģēlijā 18:21-35, mēs ieraudzījām, ka nepiedošana sasaista gan to cilvēku, kurš mums nodarījis pāri, gan mūs pašus. Mēs redzējām arī to, kā mums jāuzvedas attiecībā pret savu pāridarītāju, – mums ir jābūt par izlīgšanas iniciatoriem ar savu pāridarītāju.Vakar mēs apstājāmies pie tā, ka izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, kamēr ir iespēja, jo citādi, pretinieks var nodot mūs soģim.Kas ir soģis?            Dievs ir Augstākais Tiesnesis. Par to mēs varam lasīt ļoti daudzās Rakstu vietās.
„Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.”(Apustuļu darbi 10:42).
„Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, un atkal: Tas Kungs tiesās Savu tautu.”(Ebrejiem 10:32).
„…..svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem” (Ebrejiem 12: 23).
Ja tu neej uz izlīgumu ar savu pretinieku, (tas ir – tu negribi mainīties, nožēlot vai piedod viņam), tad tavs pretinieks izmisumā var nodot šo situāciju Dieva rokās, un tādejādi nodot tevi – visu Tiesnesim. Un ar to mirkli, tev jau būs darīšana ne vien ar cilvēku, bet arī ar Kungu, Kurš atdos tevi sulainim.Kas ir sulainis?            Sulainis – tas ir sātans un viņa dēmoni. Citos Bībeles pantos sātans tiek saukts par mocītāju un spīdzinātāju.Runājot šodienas valodā, – tie ir bandīti, kuru mērķis ir iemest cilvēku cietumā un mocīt tik ilgi, kamēr tas nebūs nomaksājis savu parādu visā pilnībā.
„Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.”(Mateja 18:34).
Neviens cietums nevar būt sliktāks par garīgo cietumu! Un neviens parāds nevar būt lielāks par mīlestības parādu!
„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.”(Romiešiem 13:8).
Viens no mīlestības darbiem ir piedošana.Tātad, līdz brīdim, kamēr tu nepiedosi savam pretiniekam un neizlīgsi ar viņu, – tu neizkļūsi no garīgā cietuma.Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā mēs varam lasīt par gadījumiem, kad Dievs bija spiests atdot cilvēkus mocītāja rokās.Viens no tādiem gadījumiem notika Korintas draudzē. Šai draudzē bija kāds cilvēks, kurš pārkāpa laulību, un, tai pat laikā, viņš izrādīja pilnīgu vienaldzību attiecībā pret grēku vispār un personīgi pret savu grēku. Tad, kad draudze atmaskoja šo cilvēku viņa grēkā, šis cilvēks nenožēloja savu grēku un nezemojās.Kā soda mērs par tādu viņa augstprātību un vienaldzību, draudzei tika dota vara no Dieva „ un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.” (1.Korintiešiem 5:5).Arī Pāvils runāja par Aleksandru un Himenēju, kurus viņš nodeva sātanam, lai tie iemācītos nezaimot Dievu.
„ Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta; to starpā ir Himenējs un Aleksandrs. Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu.” (1.Timotejam 1:18-20).
Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu. Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.
„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).