Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums jūsu ikdienas gaitās ar Dievu.Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kāpēc mums ir jāpiedod saviem pāridarītājiem.Pamatojoties uz Jēzus līdzību, kas aprakstīta Mateja Evaņģēlijā 18:21-35, mēs ieraudzījām, ka nepiedošana sasaista gan to cilvēku, kurš mums nodarījis pāri, gan mūs pašus. Mēs redzējām arī to, kā mums jāuzvedas attiecībā pret savu pāridarītāju, – mums ir jābūt par izlīgšanas iniciatoriem ar savu pāridarītāju.Vakar mēs apstājāmies pie tā, ka izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, kamēr ir iespēja, jo citādi, pretinieks var nodot mūs soģim.Kas ir soģis?            Dievs ir Augstākais Tiesnesis. Par to mēs varam lasīt ļoti daudzās Rakstu vietās.
„Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.”(Apustuļu darbi 10:42).
„Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, un atkal: Tas Kungs tiesās Savu tautu.”(Ebrejiem 10:32).
„…..svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem” (Ebrejiem 12: 23).
Ja tu neej uz izlīgumu ar savu pretinieku, (tas ir – tu negribi mainīties, nožēlot vai piedod viņam), tad tavs pretinieks izmisumā var nodot šo situāciju Dieva rokās, un tādejādi nodot tevi – visu Tiesnesim. Un ar to mirkli, tev jau būs darīšana ne vien ar cilvēku, bet arī ar Kungu, Kurš atdos tevi sulainim.Kas ir sulainis?            Sulainis – tas ir sātans un viņa dēmoni. Citos Bībeles pantos sātans tiek saukts par mocītāju un spīdzinātāju.Runājot šodienas valodā, – tie ir bandīti, kuru mērķis ir iemest cilvēku cietumā un mocīt tik ilgi, kamēr tas nebūs nomaksājis savu parādu visā pilnībā.
„Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.”(Mateja 18:34).
Neviens cietums nevar būt sliktāks par garīgo cietumu! Un neviens parāds nevar būt lielāks par mīlestības parādu!
„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.”(Romiešiem 13:8).
Viens no mīlestības darbiem ir piedošana.Tātad, līdz brīdim, kamēr tu nepiedosi savam pretiniekam un neizlīgsi ar viņu, – tu neizkļūsi no garīgā cietuma.Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā mēs varam lasīt par gadījumiem, kad Dievs bija spiests atdot cilvēkus mocītāja rokās.Viens no tādiem gadījumiem notika Korintas draudzē. Šai draudzē bija kāds cilvēks, kurš pārkāpa laulību, un, tai pat laikā, viņš izrādīja pilnīgu vienaldzību attiecībā pret grēku vispār un personīgi pret savu grēku. Tad, kad draudze atmaskoja šo cilvēku viņa grēkā, šis cilvēks nenožēloja savu grēku un nezemojās.Kā soda mērs par tādu viņa augstprātību un vienaldzību, draudzei tika dota vara no Dieva „ un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.” (1.Korintiešiem 5:5).Arī Pāvils runāja par Aleksandru un Himenēju, kurus viņš nodeva sātanam, lai tie iemācītos nezaimot Dievu.
„ Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta; to starpā ir Himenējs un Aleksandrs. Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu.” (1.Timotejam 1:18-20).
Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu. Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.
„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam II

    Neskatoties uz to ka Jāzepa brāļi bija pastrādājuši ļaunu attiecībā pret Jāzepu, Dievs vērsa visu to par labu tāpēc, ka Jāzepam bija izpratne par to kādai ir jābūt attieksmei. Jāzeps turpināja būt pateicīgs Dievam ik vienā laikā, kalpojot ar pateicību un prieku.Ja arī tu iemācīsies pateikties un slavēt Dievu par visu un ikvienā laikā, kā to darīja Jāzeps, tad viss, kas bija paredzēts ļauns Dievs vērsīs par labu.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.
  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība.„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).