Atbildība – atslēga uz veiksmi!

Dārgie draugi, sveicinu jūs mūsu rubrikā, „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mūsu Dievs ir labs, un Viņš mums ir uzdāvinājis Savas mīlestības vēstījumu – Dieva Vārdu. Un, es esmu pateicīgs Dievam, ka šodien mēs varam smelt spēku un gudrību no šī vēstījuma.Šodien es gribētu sākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu – „Atbildība – atslēga uz veiksmi”. Dievs vēlās, lai Viņa bērni būtu atbildīgi cilvēki. Pats Dievs – ir atbildīgs, jo pilda Savu Vārdu un apsolījumus.Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību?Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un autoritātes līmenis, tiešā veidā ir saistīts ar to, cik atbildīgs tu esi. Pat, ja tev ir iespaidīga autoritāte cilvēku acīs, bet pie visa tā, tu attiecies pret dzīvi bezatbildīgi, tad visdrīzāk, ka tu šo autoritāti ļoti drīz zaudēsi. Un, tas būs taisnīgi jebkurā situācijā: vai tas skar draudzi, ģimeni, uzņēmumu, vai atsevišķu indivīdu.Atbildība, veiksme un autoritāte – šie jēdzieni ir savstarpēji cieši saistīti.Tu nevari būt vienlaicīgi veiksmīgs un bezatbildīgs cilvēks.Vai tu gribi staigāt varā un lietot autoritāti savā apkārtnē? Vai tu gribi kā tēvs vai, kā māte lietot autoritāti mājās? Vai tu gribi kā līderis lietot autoritāti? Tad pievērs uzmanību uz to, ko tikko izlasīji, jo tas ir autoritātes fundaments, pamats.Vienreiz, 1999. gada decembrī, es lūdzu un pateicos Dievam par visu to, ko Viņš man bija uzticējis: par ģimeni, draudzi, kalpošanu un daudz citām lietām. Un pēkšņi, Svētais Gars sāka man dot domas, ka, ja es neuzņemšos atbildību par to, ko Dievs man ir uzticējis, tad es varu to visu zaudēt. Es skaidri sapratu, ja draudze neuzņemsies garīgu atbildību par zemi, tad citi garīgie spēki var paņemt šo zemi.Kad mēs uzņemamies atbildību par Dieva svētībām, tad mēs nostiprināmies šajās svētībās.Bībele ir pilna ar piemēriem, kuri attēlo šos principus.Ādams zaudēja savu varu un atdeva zemi sātanam, tāpēc, ka neuzņēmās atbildību par to, ko Dievs viņam uzticēja ( 1 Mozus 3: 22-24).
  • Sauls savu troni zaudēja dēļ bezatbildības un Dāvids, kurš bija ļoti atbildīgs cilvēks, ieņēma šo vietu (1 Sam.16: 1-13).
  • Jūda Iskariots dēļ bezatbildības zaudēja savu apustuļa kalpošanu un viņa vietu ieņēma cits cilvēks ( Ap. d. 1: 15-25).
Nesen, mēs smalki izskatījām Jēzus līdzību par talentiem. Vērsīsimies vēlreiz pie šīs līdzības.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir…” (Мat.25:14-29)
 Šajā līdzībā tiek izmantots šāds vārdu salikums – „ikviens, kam ir”. Kurš ir „ikviens, kam ir”? Izejot no mūsu konteksta, „ikviens, kam ir” – tas ir katrs, kurš uzņemas atbildību par savu dzīvi un to, ko viņam ir uzticējis Dievs. Atbildīgs cilvēks – tas ir disciplinēts, kārtīgs un paklausīgs cilvēks, kurš ir gatavs maksāt cenu. Attiecīgi, „kam nav” – tas ir slinks, viltīgs un bezatbildīgs cilvēks, kurš neiegūst, bet kurš iznieko savu dzīvi un visu to, kas viņam tiek uzticēts.Dotajā līdzībā, Jēzus veica noteiktu secinājumu: bezatbildīgi cilvēki vienmēr zaudēs to, kas viņiem ir bijis vai viņi ir ieguvuši, bet atbildīgie – to iegūs, pārvaldīs.Atbildīgi cilvēki vienmēr laiž apgrozībā to, kas viņiem ir (pat, ja citu acīs tas izskatās pavisam mazs un nenozīmīgs) un par to iegūst peļņu un balvu no Tā Kunga. Toties, bezatbildīgi cilvēki zaudē pat to, kas viņiem ir bijis, un viņu balva ir kauns un izputināšana.Dieva svētība un paaugstināšana – tā ir balva visiem atbildīgiem cilvēkiem no Dieva. Un, šī līdzība par talentiem, tam ir acīmredzams apstiprinājums.Padomā šodien par to, kā tu attiecies pret to, kas tev ir uzticēts – savu dzīvi, savu ģimeni, bērniem, vecākiem, draugiem, draudzi, kalpošanu un citām lietām? Vai tu vēlies savā dzīvē redzēt Dieva svētības un paaugstināšanu? Ja – jā, tad uzņemies atbildību par visu to, kas tev šodien ir uzticēts!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums, šajā brīnišķīgajā dienā!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība.„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).
  • Vai dotajā brīdī lūgšana ir prioritāte tavā dzīvē?

    Ko tas nozīmē, – padarīt kaut ko par prioritāti savā dzīvē? Aplūkosim to no praktiskā viedokļa. Ikdienā katram no mums ir ļoti daudz darīšanu, un šīs darīšanas prasa laiku. Katram no mums ir 24 stundas, bet darbi prasa – 72stundas. Lai visu paveiktu, tev ir nepieciešamas 72 stundas, bet tavā rīcība ir tikai 24. Padarīt kaut ko par savu prioritāti, – tas nozīmē, organizēt savus darbus tā, lai priekšroka tiktu dota galveno darbu veikšanai, to, kuri nevar gaidīt un kurus nedrīkst nepadarīt.