Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

Lai vairojas jums žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!

Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.

Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par atskaitīšanās svarīgumu. Daudzi fragmenti no Bībeles apstiprina to, ka Dievs aicina katru no mums ne tikai staigāt Viņa priekšā, bet arī pakļauties un atskaitīties vienam otra priekšā.

Protams, cilvēka vēlēšanās būt brīvam un neatkarīgam ir pilnīgi dabiska. Cilvēkam ir nosliece tiekties uz neatkarīgu dzīvi, kuras laikā neviens no viņa neprasīs atskaiti, kuras laikā viņam ir tiesības teikt visu, kas tam ienāk prātā, darīt itin visu, ko tas grib un kad viņš to grib. Tomēr, Dievs saka, ka tādā veidā mēs varam aiziet bojā.

Par nožēlu, šodien krīt ļoti daudzi ticīgie, kuru vidū ir arī kalpotāji, jo tie nonicina atskaitīšanās principu. Daži kalpotāji atradās Dieva godības virsotnē, bet tad krita grēkā un pazaudēja savu kalpošanu, jo tie nevienam negribēja atskaitīties par savu kalpošanu un staigāšanu Dieva klātbūtnē.

Dāvids ar dziļu nožēlu rakstīja par to, kā krita vareni ļaudis.

 

“Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!” (2.Samuēla 1:19).

 

Viens no krišanas iemesliem – atskaitīšanās neesamība. Cilvēki bieži vien krīt tāpēc, ka neļauj, lai Dievs caur atskaitīšanos mainītu viņus. Dievs vēlas pasargāt mūs no problēmām. Kad mēs labprātīgi esam gatavi atskaitīties, tas palīdz mums ieraudzīt kādas lietas mūsu dzīvē, kuras traucē mums virzīties uz priekšu. Katram no mums ir savs mirušais punkts. Tavs mirušais punkts – tās ir tās lietas(tavi netikumi), kas pastāv tavā dzīvē, bet par kurām tu pat nenojaut. Tomēr, šīs lietas top acīmredzamas tiem cilvēkiem, kuru priekšā tev jāatskaitās. Šie cilvēki var palīdzēt tev ieraudzīt to visu, ja vien tu ļausi viņiem to izdarīt. Bez citu cilvēku palīdzības tu nespēsi ieraudzīt šos netikumus, un tieši tāpēc, mums ir nepieciešami citi cilvēki, kuri, pateicoties savai mīlestībai uz mums, vēlas atvērt mums acis uz visu to, kas mums traucē pieaugt un virzīties dzīvē uz priekšu.

Daži cilvēki baidās tev teikt par taviem netikumiem, par taviem mirušajiem punktiem, jo tev ir nepareiza reakcija uz atmaskošanu. Bet tad, kad esi pakļāvies šai atskaitīšanās sistēmai, tu labprātīgi ielaid savā dzīvē tos ļaudis, kuriem tu uzticies, un kuri tevi pazīst tik labi, ka tu uzklausi viņu teikto. Tu apzināti viņiem saki: „Es ļauju jums koriģēt(labot), atmaskot un pamācīt mani”.

Neskatoties uz to, ka Dievs saka, lai mēs pamācām viens otru, jūs taču zināt, ka dažus cilvēkus vienkārši nav iespējams pamācīt. Ja tu mēģināsi viņus pamācīt, viņi tūlīt pat sāks pamācīt tevi. Vai tu esi saskāries ar tādiem cilvēkiem? Tu centies atmaskot un pamācīt cilvēku, bet viņš, neklausoties tevī, tūlīt pat sāk pamācīt tevi.

Dievs vēlas, lai mēs esam cilvēki, kuri atskaitās citu priekšā, jo tas dara mūs labākus un aizsargā mūs.

Atskaitīšanās sistēma palīdz mums palikt savā sacīkšu vietā un nenomaldīties ceļā. Neveiksmju vai problēmu laikā, atskaitīšanās sistēmai pakļāvies cilvēks, būs citu cilvēku lūgšanu, rūpju un atbalsta ieskauts. Atskaitīšanās sistēma palīdz mums arī izveidot modeli vienam priekš otra tam, kā nepadoties, bet turpināt virzīties uz priekšu.

Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū un būt par vienu veselumu ar citiem Kristus Miesas locekļiem.

 

„…tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.”(Romiešiem 12:5).

 

Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.

Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.

Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.

 

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai...

  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā!

    Dievam ir ceļi. Dievs ir kārtības Dievs, un Viņš tā vienkārši nemetas cilvēkiem virsū. Līdz brīdim, kamēr Dievam nav sagatavots ceļš, Viņš neatnāk. Daudzi no mums gribētu, lai Dievs atnāk vienkārši tāpat vien, bet Viņš tā nedara. Dievs dodas uz turieni, kur cilvēki ir gatavi Viņa atnākšanai. Un tad, kad Dievs atnāk, visi šķēršļi pakāpjas sānis, tad tuksnesis uzzied, kalni sarūk, ielejas piepildās, līkumi iztaisnojas un nelīdzenie ceļi kļūst līdzeni.

    Dievam ir ceļi. Dievs ir kārtības Dievs, un Viņš tā vienkārši nemetas cilvēkiem virsū. Līdz brīdim, kamēr Dievam...

  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara...

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt...

  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam...

  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā - tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit...