Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

Lai vairojas jums žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!

Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.

Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par atskaitīšanās svarīgumu. Daudzi fragmenti no Bībeles apstiprina to, ka Dievs aicina katru no mums ne tikai staigāt Viņa priekšā, bet arī pakļauties un atskaitīties vienam otra priekšā.

Protams, cilvēka vēlēšanās būt brīvam un neatkarīgam ir pilnīgi dabiska. Cilvēkam ir nosliece tiekties uz neatkarīgu dzīvi, kuras laikā neviens no viņa neprasīs atskaiti, kuras laikā viņam ir tiesības teikt visu, kas tam ienāk prātā, darīt itin visu, ko tas grib un kad viņš to grib. Tomēr, Dievs saka, ka tādā veidā mēs varam aiziet bojā.

Par nožēlu, šodien krīt ļoti daudzi ticīgie, kuru vidū ir arī kalpotāji, jo tie nonicina atskaitīšanās principu. Daži kalpotāji atradās Dieva godības virsotnē, bet tad krita grēkā un pazaudēja savu kalpošanu, jo tie nevienam negribēja atskaitīties par savu kalpošanu un staigāšanu Dieva klātbūtnē.

Dāvids ar dziļu nožēlu rakstīja par to, kā krita vareni ļaudis.

 

“Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!” (2.Samuēla 1:19).

 

Viens no krišanas iemesliem – atskaitīšanās neesamība. Cilvēki bieži vien krīt tāpēc, ka neļauj, lai Dievs caur atskaitīšanos mainītu viņus. Dievs vēlas pasargāt mūs no problēmām. Kad mēs labprātīgi esam gatavi atskaitīties, tas palīdz mums ieraudzīt kādas lietas mūsu dzīvē, kuras traucē mums virzīties uz priekšu. Katram no mums ir savs mirušais punkts. Tavs mirušais punkts – tās ir tās lietas(tavi netikumi), kas pastāv tavā dzīvē, bet par kurām tu pat nenojaut. Tomēr, šīs lietas top acīmredzamas tiem cilvēkiem, kuru priekšā tev jāatskaitās. Šie cilvēki var palīdzēt tev ieraudzīt to visu, ja vien tu ļausi viņiem to izdarīt. Bez citu cilvēku palīdzības tu nespēsi ieraudzīt šos netikumus, un tieši tāpēc, mums ir nepieciešami citi cilvēki, kuri, pateicoties savai mīlestībai uz mums, vēlas atvērt mums acis uz visu to, kas mums traucē pieaugt un virzīties dzīvē uz priekšu.

Daži cilvēki baidās tev teikt par taviem netikumiem, par taviem mirušajiem punktiem, jo tev ir nepareiza reakcija uz atmaskošanu. Bet tad, kad esi pakļāvies šai atskaitīšanās sistēmai, tu labprātīgi ielaid savā dzīvē tos ļaudis, kuriem tu uzticies, un kuri tevi pazīst tik labi, ka tu uzklausi viņu teikto. Tu apzināti viņiem saki: „Es ļauju jums koriģēt(labot), atmaskot un pamācīt mani”.

Neskatoties uz to, ka Dievs saka, lai mēs pamācām viens otru, jūs taču zināt, ka dažus cilvēkus vienkārši nav iespējams pamācīt. Ja tu mēģināsi viņus pamācīt, viņi tūlīt pat sāks pamācīt tevi. Vai tu esi saskāries ar tādiem cilvēkiem? Tu centies atmaskot un pamācīt cilvēku, bet viņš, neklausoties tevī, tūlīt pat sāk pamācīt tevi.

Dievs vēlas, lai mēs esam cilvēki, kuri atskaitās citu priekšā, jo tas dara mūs labākus un aizsargā mūs.

Atskaitīšanās sistēma palīdz mums palikt savā sacīkšu vietā un nenomaldīties ceļā. Neveiksmju vai problēmu laikā, atskaitīšanās sistēmai pakļāvies cilvēks, būs citu cilvēku lūgšanu, rūpju un atbalsta ieskauts. Atskaitīšanās sistēma palīdz mums arī izveidot modeli vienam priekš otra tam, kā nepadoties, bet turpināt virzīties uz priekšu.

Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū un būt par vienu veselumu ar citiem Kristus Miesas locekļiem.

 

„…tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.”(Romiešiem 12:5).

 

Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.

Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.

Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.

 

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! II

    Jēzus Kristus kundzība palīdz mums staigāt apsardzībā pret sātana meliem, un tad Jēzus Kristus Asinis strādā mūsu labā. Dieva priekšā stāv ne tikai apmelotājs – sātans, bet arī mūsu Aizstāvis un Aizbildnis – Jēzus Kristus. Ja tu klausīsies apmelotāju, tad tu jutīsies netīrs, tev nebūs uzdrīkstēšanās nākt Dieva priekšā, tev tiks atņemta drosme. Bet, ja tu klausīsi savu Aizbildni – Jēzu Kristu, ja tu nāksi Viņa priekšā, nožēlojot savus grēkus, tad Jēzus Kristus Asinis attīrīs tevi.

    Jēzus Kristus kundzība palīdz mums staigāt apsardzībā pret sātana meliem, un tad Jēzus Kristus Asinis strādā mūsu...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums. Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...

  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9) Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā...

  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām

    Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi. Bet mums ir jāzina, ka neatkarīgi no problēmu avota, nav tādu problēmu mūsu dzīvē par kurām nezinātu Dievs.Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām, un Viņam ir spēks un resursi, lai izmainītu tavus apstākļus. Dievs ir spējīgs pagriezt visas lietas mūsu dzīvē mums par labu. Dieva Vārds saka, ka: “..tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” (Rom. 8:28).

    Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi. Bet mums ir jāzina, ka neatkarīgi no...

  • Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2). Vientulība „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2)...

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē. Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā...