Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

Lai vairojas jums žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!

Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.

Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par atskaitīšanās svarīgumu. Daudzi fragmenti no Bībeles apstiprina to, ka Dievs aicina katru no mums ne tikai staigāt Viņa priekšā, bet arī pakļauties un atskaitīties vienam otra priekšā.

Protams, cilvēka vēlēšanās būt brīvam un neatkarīgam ir pilnīgi dabiska. Cilvēkam ir nosliece tiekties uz neatkarīgu dzīvi, kuras laikā neviens no viņa neprasīs atskaiti, kuras laikā viņam ir tiesības teikt visu, kas tam ienāk prātā, darīt itin visu, ko tas grib un kad viņš to grib. Tomēr, Dievs saka, ka tādā veidā mēs varam aiziet bojā.

Par nožēlu, šodien krīt ļoti daudzi ticīgie, kuru vidū ir arī kalpotāji, jo tie nonicina atskaitīšanās principu. Daži kalpotāji atradās Dieva godības virsotnē, bet tad krita grēkā un pazaudēja savu kalpošanu, jo tie nevienam negribēja atskaitīties par savu kalpošanu un staigāšanu Dieva klātbūtnē.

Dāvids ar dziļu nožēlu rakstīja par to, kā krita vareni ļaudis.

 

“Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!” (2.Samuēla 1:19).

 

Viens no krišanas iemesliem – atskaitīšanās neesamība. Cilvēki bieži vien krīt tāpēc, ka neļauj, lai Dievs caur atskaitīšanos mainītu viņus. Dievs vēlas pasargāt mūs no problēmām. Kad mēs labprātīgi esam gatavi atskaitīties, tas palīdz mums ieraudzīt kādas lietas mūsu dzīvē, kuras traucē mums virzīties uz priekšu. Katram no mums ir savs mirušais punkts. Tavs mirušais punkts – tās ir tās lietas(tavi netikumi), kas pastāv tavā dzīvē, bet par kurām tu pat nenojaut. Tomēr, šīs lietas top acīmredzamas tiem cilvēkiem, kuru priekšā tev jāatskaitās. Šie cilvēki var palīdzēt tev ieraudzīt to visu, ja vien tu ļausi viņiem to izdarīt. Bez citu cilvēku palīdzības tu nespēsi ieraudzīt šos netikumus, un tieši tāpēc, mums ir nepieciešami citi cilvēki, kuri, pateicoties savai mīlestībai uz mums, vēlas atvērt mums acis uz visu to, kas mums traucē pieaugt un virzīties dzīvē uz priekšu.

Daži cilvēki baidās tev teikt par taviem netikumiem, par taviem mirušajiem punktiem, jo tev ir nepareiza reakcija uz atmaskošanu. Bet tad, kad esi pakļāvies šai atskaitīšanās sistēmai, tu labprātīgi ielaid savā dzīvē tos ļaudis, kuriem tu uzticies, un kuri tevi pazīst tik labi, ka tu uzklausi viņu teikto. Tu apzināti viņiem saki: „Es ļauju jums koriģēt(labot), atmaskot un pamācīt mani”.

Neskatoties uz to, ka Dievs saka, lai mēs pamācām viens otru, jūs taču zināt, ka dažus cilvēkus vienkārši nav iespējams pamācīt. Ja tu mēģināsi viņus pamācīt, viņi tūlīt pat sāks pamācīt tevi. Vai tu esi saskāries ar tādiem cilvēkiem? Tu centies atmaskot un pamācīt cilvēku, bet viņš, neklausoties tevī, tūlīt pat sāk pamācīt tevi.

Dievs vēlas, lai mēs esam cilvēki, kuri atskaitās citu priekšā, jo tas dara mūs labākus un aizsargā mūs.

Atskaitīšanās sistēma palīdz mums palikt savā sacīkšu vietā un nenomaldīties ceļā. Neveiksmju vai problēmu laikā, atskaitīšanās sistēmai pakļāvies cilvēks, būs citu cilvēku lūgšanu, rūpju un atbalsta ieskauts. Atskaitīšanās sistēma palīdz mums arī izveidot modeli vienam priekš otra tam, kā nepadoties, bet turpināt virzīties uz priekšu.

Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū un būt par vienu veselumu ar citiem Kristus Miesas locekļiem.

 

„…tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.”(Romiešiem 12:5).

 

Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.

Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.

Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.

 

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties...

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds - tā ir mūsu...

  • Kā ieiet savā kalpošanā

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.Jums ir jābūt vēlmei kalpot.Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu.(1.Timotejam 3:1).

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?” Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu...

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu...

  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši...

  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs...