Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakardien mēs runājām par to, ko sevī ietver atskaitīšanās un kāda ir tās cena. Mēs runājām, ka atskaitīšanās pieprasa spēju un vēlēšanos mācīties, kā arī atskaitīšanās prasa atklātību .Mēs runājām, ka mūsu vidū ir jāvalda mīlestības un pieņemšanas atmosfērai un nevis baiļu un atstumtības atmosfērai. Mums ir jānes viens otra nastas, un nav jābūt par svešu noslēpumu un problēmu pārnēsātājiem.Bībele saka, ka informācijas pārnēsātāji sagrauj attiecības un traucē cilvēkiem būt atklātiem. Bet tā kā mēs vēlamies mainīties un palīdzēt viens otram, mums ir jāiemācās tas ko mums vajadzētu runāt un ko nē. Ne viss ko tu zini, tev ir jāpasaka skaļi. (Tas neattiecas uz to informāciju, no kuras ir atkarīga cilvēku dzīvība un drošība).Džons Vestlijs, metodiskās kustības līderis, izmantoja atskaitīšanās grupas savas draudzes garīgajai izaugsmei. Šajās grupās cilvēki katru nedēļu atskaitījās viens otra priekšā. Šo atskaitīšānās grupu locekļi parakstīja vienošanos par to, ka viņi stāstīs par sevi visu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: „Kā tu sagrēkoji šīs nedēļas laikā? Kādi tev bija kārdinājumi? Kā tu cīnījies ar šiem kārdinājumiem? Vai tu sameloji, atbildot uz šiem jautājumiem?” Cilvēki šajās grupās bija atvērti viens otra priekšā un tas viņiem palīdzēja pasargāt sevi šķīstumā. Tas palīdzēja viņiem būt nomodā katru dienu, jo katrs zināja, ka pēc nedēļas nāksies atskaitīties grupas priekšā, par to, ko viņš darīja nedēļas laikā.Un tātad, atskaitīšanās pieprasa atklātību.Atskaitīšanās pieprasa patiesumu .Cilvēkam kurš atskaitās ir jābūt gatavam vienmēr runāt taisnību un patiesību, pat ja tas viņam pašam sagādā sāpes. Ja es gribu atskaitīties, man vienmēr jārunā patiesību!Ja tu saki daļēju patiesību vai puspatiesību, tā vienalga nav patiesība, jo tu vēl joprojām kaut ko slēp vai baidies atzīties, kaut kādās lietās. Ja tu dod daļēju atbildi, un tai pat laikā kaut ko slēp, tā nav atskaitīšanās. Ja es esmu iesaistījies atskaitīšanās attiecībās, tad man ir jābūt patiesam savā atskaitē. Atskaitīšanās paredz to, ka tu atklāj visas kārtis tā cilvēka priekšā, kura garīgās varas pakļautībā tu atrodies.Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu.Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.Agrīnajā draudzē tas notika katru dienu. 
“ un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. ” . ( Apust. d .2:42-47).
 Parasti mājas grupa vai draudze sanāk kopā nevis reizi pusgadā bet gan reizi nedēļā. Lai arī daži ticīgie apmeklē draudzi reizi pusgadā vai arī gadā. Tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pastāvības vai sistēmas. 
„ Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā – darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu. ”. (1Kor.16: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, cik svarīga ir atskaitīšanās sistēma! Katras nedēļas pirmajā dienā notika tikšanās priekš atskaitīšanās un garīgās augšanas.Tāda sistēma palīdz mums smelt spēku vienam no otra, katram kalpot ar savu dāvanu un tādā veidā mainīties Kristus līdzībā.Atskaitīšanās nav ierobežojums, bet gan sistēma no Dieva, kura palīdz cilvēkam mainīties un kļūt patiesi brīvam no grēka, bailēm un meliem!Bagātīgas Jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva II

    „…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).