Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakardien mēs runājām par to, ko sevī ietver atskaitīšanās un kāda ir tās cena. Mēs runājām, ka atskaitīšanās pieprasa spēju un vēlēšanos mācīties, kā arī atskaitīšanās prasa atklātību .Mēs runājām, ka mūsu vidū ir jāvalda mīlestības un pieņemšanas atmosfērai un nevis baiļu un atstumtības atmosfērai. Mums ir jānes viens otra nastas, un nav jābūt par svešu noslēpumu un problēmu pārnēsātājiem.Bībele saka, ka informācijas pārnēsātāji sagrauj attiecības un traucē cilvēkiem būt atklātiem. Bet tā kā mēs vēlamies mainīties un palīdzēt viens otram, mums ir jāiemācās tas ko mums vajadzētu runāt un ko nē. Ne viss ko tu zini, tev ir jāpasaka skaļi. (Tas neattiecas uz to informāciju, no kuras ir atkarīga cilvēku dzīvība un drošība).Džons Vestlijs, metodiskās kustības līderis, izmantoja atskaitīšanās grupas savas draudzes garīgajai izaugsmei. Šajās grupās cilvēki katru nedēļu atskaitījās viens otra priekšā. Šo atskaitīšānās grupu locekļi parakstīja vienošanos par to, ka viņi stāstīs par sevi visu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: „Kā tu sagrēkoji šīs nedēļas laikā? Kādi tev bija kārdinājumi? Kā tu cīnījies ar šiem kārdinājumiem? Vai tu sameloji, atbildot uz šiem jautājumiem?” Cilvēki šajās grupās bija atvērti viens otra priekšā un tas viņiem palīdzēja pasargāt sevi šķīstumā. Tas palīdzēja viņiem būt nomodā katru dienu, jo katrs zināja, ka pēc nedēļas nāksies atskaitīties grupas priekšā, par to, ko viņš darīja nedēļas laikā.Un tātad, atskaitīšanās pieprasa atklātību.Atskaitīšanās pieprasa patiesumu .Cilvēkam kurš atskaitās ir jābūt gatavam vienmēr runāt taisnību un patiesību, pat ja tas viņam pašam sagādā sāpes. Ja es gribu atskaitīties, man vienmēr jārunā patiesību!Ja tu saki daļēju patiesību vai puspatiesību, tā vienalga nav patiesība, jo tu vēl joprojām kaut ko slēp vai baidies atzīties, kaut kādās lietās. Ja tu dod daļēju atbildi, un tai pat laikā kaut ko slēp, tā nav atskaitīšanās. Ja es esmu iesaistījies atskaitīšanās attiecībās, tad man ir jābūt patiesam savā atskaitē. Atskaitīšanās paredz to, ka tu atklāj visas kārtis tā cilvēka priekšā, kura garīgās varas pakļautībā tu atrodies.Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu.Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.Agrīnajā draudzē tas notika katru dienu. 
“ un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. ” . ( Apust. d .2:42-47).
 Parasti mājas grupa vai draudze sanāk kopā nevis reizi pusgadā bet gan reizi nedēļā. Lai arī daži ticīgie apmeklē draudzi reizi pusgadā vai arī gadā. Tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pastāvības vai sistēmas. 
„ Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā – darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu. ”. (1Kor.16: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, cik svarīga ir atskaitīšanās sistēma! Katras nedēļas pirmajā dienā notika tikšanās priekš atskaitīšanās un garīgās augšanas.Tāda sistēma palīdz mums smelt spēku vienam no otra, katram kalpot ar savu dāvanu un tādā veidā mainīties Kristus līdzībā.Atskaitīšanās nav ierobežojums, bet gan sistēma no Dieva, kura palīdz cilvēkam mainīties un kļūt patiesi brīvam no grēka, bailēm un meliem!Bagātīgas Jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.