Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakardien mēs runājām par to, ko sevī ietver atskaitīšanās un kāda ir tās cena. Mēs runājām, ka atskaitīšanās pieprasa spēju un vēlēšanos mācīties, kā arī atskaitīšanās prasa atklātību .Mēs runājām, ka mūsu vidū ir jāvalda mīlestības un pieņemšanas atmosfērai un nevis baiļu un atstumtības atmosfērai. Mums ir jānes viens otra nastas, un nav jābūt par svešu noslēpumu un problēmu pārnēsātājiem.Bībele saka, ka informācijas pārnēsātāji sagrauj attiecības un traucē cilvēkiem būt atklātiem. Bet tā kā mēs vēlamies mainīties un palīdzēt viens otram, mums ir jāiemācās tas ko mums vajadzētu runāt un ko nē. Ne viss ko tu zini, tev ir jāpasaka skaļi. (Tas neattiecas uz to informāciju, no kuras ir atkarīga cilvēku dzīvība un drošība).Džons Vestlijs, metodiskās kustības līderis, izmantoja atskaitīšanās grupas savas draudzes garīgajai izaugsmei. Šajās grupās cilvēki katru nedēļu atskaitījās viens otra priekšā. Šo atskaitīšānās grupu locekļi parakstīja vienošanos par to, ka viņi stāstīs par sevi visu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: „Kā tu sagrēkoji šīs nedēļas laikā? Kādi tev bija kārdinājumi? Kā tu cīnījies ar šiem kārdinājumiem? Vai tu sameloji, atbildot uz šiem jautājumiem?” Cilvēki šajās grupās bija atvērti viens otra priekšā un tas viņiem palīdzēja pasargāt sevi šķīstumā. Tas palīdzēja viņiem būt nomodā katru dienu, jo katrs zināja, ka pēc nedēļas nāksies atskaitīties grupas priekšā, par to, ko viņš darīja nedēļas laikā.Un tātad, atskaitīšanās pieprasa atklātību.Atskaitīšanās pieprasa patiesumu .Cilvēkam kurš atskaitās ir jābūt gatavam vienmēr runāt taisnību un patiesību, pat ja tas viņam pašam sagādā sāpes. Ja es gribu atskaitīties, man vienmēr jārunā patiesību!Ja tu saki daļēju patiesību vai puspatiesību, tā vienalga nav patiesība, jo tu vēl joprojām kaut ko slēp vai baidies atzīties, kaut kādās lietās. Ja tu dod daļēju atbildi, un tai pat laikā kaut ko slēp, tā nav atskaitīšanās. Ja es esmu iesaistījies atskaitīšanās attiecībās, tad man ir jābūt patiesam savā atskaitē. Atskaitīšanās paredz to, ka tu atklāj visas kārtis tā cilvēka priekšā, kura garīgās varas pakļautībā tu atrodies.Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu.Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.Agrīnajā draudzē tas notika katru dienu. 
“ un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. ” . ( Apust. d .2:42-47).
 Parasti mājas grupa vai draudze sanāk kopā nevis reizi pusgadā bet gan reizi nedēļā. Lai arī daži ticīgie apmeklē draudzi reizi pusgadā vai arī gadā. Tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pastāvības vai sistēmas. 
„ Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā – darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu. ”. (1Kor.16: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, cik svarīga ir atskaitīšanās sistēma! Katras nedēļas pirmajā dienā notika tikšanās priekš atskaitīšanās un garīgās augšanas.Tāda sistēma palīdz mums smelt spēku vienam no otra, katram kalpot ar savu dāvanu un tādā veidā mainīties Kristus līdzībā.Atskaitīšanās nav ierobežojums, bet gan sistēma no Dieva, kura palīdz cilvēkam mainīties un kļūt patiesi brīvam no grēka, bailēm un meliem!Bagātīgas Jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

    Bībele runā par to, ka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.