Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakardien mēs runājām par to, ko sevī ietver atskaitīšanās un kāda ir tās cena. Mēs runājām, ka atskaitīšanās pieprasa spēju un vēlēšanos mācīties, kā arī atskaitīšanās prasa atklātību .Mēs runājām, ka mūsu vidū ir jāvalda mīlestības un pieņemšanas atmosfērai un nevis baiļu un atstumtības atmosfērai. Mums ir jānes viens otra nastas, un nav jābūt par svešu noslēpumu un problēmu pārnēsātājiem.Bībele saka, ka informācijas pārnēsātāji sagrauj attiecības un traucē cilvēkiem būt atklātiem. Bet tā kā mēs vēlamies mainīties un palīdzēt viens otram, mums ir jāiemācās tas ko mums vajadzētu runāt un ko nē. Ne viss ko tu zini, tev ir jāpasaka skaļi. (Tas neattiecas uz to informāciju, no kuras ir atkarīga cilvēku dzīvība un drošība).Džons Vestlijs, metodiskās kustības līderis, izmantoja atskaitīšanās grupas savas draudzes garīgajai izaugsmei. Šajās grupās cilvēki katru nedēļu atskaitījās viens otra priekšā. Šo atskaitīšānās grupu locekļi parakstīja vienošanos par to, ka viņi stāstīs par sevi visu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: „Kā tu sagrēkoji šīs nedēļas laikā? Kādi tev bija kārdinājumi? Kā tu cīnījies ar šiem kārdinājumiem? Vai tu sameloji, atbildot uz šiem jautājumiem?” Cilvēki šajās grupās bija atvērti viens otra priekšā un tas viņiem palīdzēja pasargāt sevi šķīstumā. Tas palīdzēja viņiem būt nomodā katru dienu, jo katrs zināja, ka pēc nedēļas nāksies atskaitīties grupas priekšā, par to, ko viņš darīja nedēļas laikā.Un tātad, atskaitīšanās pieprasa atklātību.Atskaitīšanās pieprasa patiesumu .Cilvēkam kurš atskaitās ir jābūt gatavam vienmēr runāt taisnību un patiesību, pat ja tas viņam pašam sagādā sāpes. Ja es gribu atskaitīties, man vienmēr jārunā patiesību!Ja tu saki daļēju patiesību vai puspatiesību, tā vienalga nav patiesība, jo tu vēl joprojām kaut ko slēp vai baidies atzīties, kaut kādās lietās. Ja tu dod daļēju atbildi, un tai pat laikā kaut ko slēp, tā nav atskaitīšanās. Ja es esmu iesaistījies atskaitīšanās attiecībās, tad man ir jābūt patiesam savā atskaitē. Atskaitīšanās paredz to, ka tu atklāj visas kārtis tā cilvēka priekšā, kura garīgās varas pakļautībā tu atrodies.Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu.Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.Agrīnajā draudzē tas notika katru dienu. 
“ un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. ” . ( Apust. d .2:42-47).
 Parasti mājas grupa vai draudze sanāk kopā nevis reizi pusgadā bet gan reizi nedēļā. Lai arī daži ticīgie apmeklē draudzi reizi pusgadā vai arī gadā. Tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pastāvības vai sistēmas. 
„ Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā – darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu. ”. (1Kor.16: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, cik svarīga ir atskaitīšanās sistēma! Katras nedēļas pirmajā dienā notika tikšanās priekš atskaitīšanās un garīgās augšanas.Tāda sistēma palīdz mums smelt spēku vienam no otra, katram kalpot ar savu dāvanu un tādā veidā mainīties Kristus līdzībā.Atskaitīšanās nav ierobežojums, bet gan sistēma no Dieva, kura palīdz cilvēkam mainīties un kļūt patiesi brīvam no grēka, bailēm un meliem!Bagātīgas Jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievam ziedojies cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos, un par visu un vienmēr pateikties Dievam

    Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas, bet vairāk par visu viņš priecājas tad, kad viņa dzīvē viss notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu.Lai redzētu, kā šie principi darbojas dzīvē, vērsīsimies pie Jēzus dzīves, Kurš ar Savu piemēru ļoti spilgti nodemonstrēja mums, ko tad nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva.Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.