Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimst caur Dieva Vārda patiesību un sadraudzību ar Viņu.Šodien vēlos jums parādīt, kas notiek cilvēka dzīvē tad, kad lūgšana kļūst par viņa galveno prioritāti. Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūgšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams! Ja lūgšana nav draudzes dzīves prioritāte, tad draudze nespēs realizēt Dieva redzējumu, tādā gadījumā mēs vienkārši staigāsim pa vienu un to pašu apli. Mēs ticam, ka šai draudzē un caur šo draudzi Dievs vēlas darīt varenas lietas. Bet mēs varam censties darīt šīs lietas paši, paļaujoties uz sevi, un rezultāts būs – pilnīga vilšanās. Jāņa 15:5 Jēzus teica:
 „….bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”
Pateiksim to skaļi: „Bez Dieva es nenieka nespēju darīt!” Daudzi bieži saka: „Bez Dieva es neko nespēju!” Bet tā ir tikai puse no patiesības. Jēzus saka, ka tu neko nespēj darīt tikai tad, kad tu dari to bez Dieva. Ja tu esi ar Dievu, tad tu spēj un vari visu. Vēstulē Filipiešiem 4:13 Pāvils saka:
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”
 Ja es esmu Dievā, ja esmu ar Viņu, ja esmu ar Viņa spēku, tad es spēju visu. Tā ir patiesība! Teiksim skaļi: „Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu!”Ja pētām to draudžu vēsturi, kurās notiek reāla atmoda, cilvēki nožēlo grēkus un draudze pieaug, mēs noteikti ieraudzīsim, ka tā ir draudze, kura lūdz. Ļoti bieži mēs gribam to, kas ir citiem, bet mēs nesaprotam, kādu cenu viņi par to maksā. Daudzu ticīgo dzīves augļi ir pievilcīgi, un mēs vēlamies ko līdzīgu. Mēs domājam, ka, ja tas izdodas viņiem, arī man ir jāizdodas, un mēs sākam to praktizēt.Es lasīju kādu stāstu. Kāds cilvēks ieraudzīja, ka viņa kaimiņš novācis ļoti lielu kartupeļu ražu. Un viņš nodomāja: „Jā, tā tik ir raža! Es arī tādu gribu!” Viņš nolēma, ka nākamajā gadā arī viņš stādīs kartupeļus. Viņš tā arī izdarīja, iestādīja kartupeļus un gaidīja ražu. Kad pienāca ražas novākšanas laiks, šis cilvēks devās uz savu lauku un ieraudzīja, ka lauks ir aizaudzis ar nezālēm un nekādas ražas nav. Viņš nodomāja: „Tas nestrādā!” Kāda bija viņa kļūda? Viņš ieraudzīja, ka kaimiņam ir raža, bet neuzzināja, ko kaimiņš darīja, lai iegūtu tik labu ražu. Viņš vēlējās iegūt to, kas bija viņa kaimiņam, bet vīlās rezultātā.Dievs nevēlās, lai mēs piedzīvojam vilšanos. Tāpēc lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Mums ir jāpārstāj darīt Dieva darbus savā spēkā. Pirms mūsu kalpošanas ir jābūt lūgšanai, lūgšanai ir jābūt pirms ikviena darba, un tikai tad mūsu dzīve būs pilna prieka un augļu. Tas ir Dieva aicinājums mums šodien!Tas Kungs lai jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.