Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

Žēlastība jums un miers no Tā Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mani pārpilda milzīga vēlēšanas darīt jums zināmu patiesību par lūgšanas spēku un par to, cik tā ir nepieciešama ticīga cilvēka dzīvē, par to, kādas brīnišķīgas pārmaiņas atnāk tā cilvēka dzīvē, kurš padarījis lūgšanu par savu galveno prioritāti.Tāpēc, es nolēmu, ka mēs turpināsim sarunu par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”. Mēs centīsimies skart daudzus jautājumus: Kas? Kāpēc? Kad? Kur? Kā? Mēs pacentīsimies rast atbildi uz visiem šiem jautājumiem, kas saistīti ar lūgšanām.Es zinu, ka, līdz pat brīdim, kad kļuvām par ticīgajiem, mēs jau ļoti daudz bijām dzirdējuši par lūgšanām. Cilvēki ir lūguši vienmēr un visos laikos. Vai zināt, arī pagāni lūdz, un musulmaņi lūdz, budisti lūdz, pat ateisti lūdz. Visi lūdz! Cilvēki lūdz dažādās situācijās, dažādos laikos. Daudzi cilvēki zina par lūgšanu, zina to, cik tā ir svarīga un nepieciešama, bet tik un tā – lūgšana nav viņu prioritāte. Gribu teikt, ka tie cilvēki, kuriem lūgšana ir viņu dzīves prioritāte, viņi it kā spīd, mirdz tumšajā pasaulē.
„Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.”(1.Jāņa 5:19)
 
„Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.”(Jesajas 60:2).
 Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi. Kurš ir saticis kaut vienu šādu cilvēku? Šie cilvēki runā citādāk. Visapkārt visi sūdzas, kurn, bet tikai ne tie, kuriem lūgšana ir kā viena no galvenajām prioritātēm. Šie cilvēki vienmēr saka: „Slava Dievam! Viss būs labi! Slava Dievam! Ir izeja no šīs situācijas! Mēs arī šo uzvarēsim!” Tātad, šiem cilvēkiem ir pilnīgi citāda domāšana. Un tas ir tas, ko paveic lūgšana.Diemžēl daudzi no tiem, kuri lūdz un saprot, kas ir lūgšana, lūdz tikai tad, kad viņiem tas ir ērti. Es vēlos, lai mēs šodien ieraugām, ka lūgt vajag ne tikai tad, kad mums tas ir ērti, bet arī tad, kad nav ērti, jo lūgšana kristīgajā dzīvē ir vienkārši nepieciešama.Daudz cilvēku lūdz tikai tad, kad viņiem ir iestājušās nopietnas problēmas, kad viņi iet caur krīzi vai kaut kādām grūtībām. Vai esat redzējuši cilvēkus, kuri ir par mata tiesu no nāves?Kā viņi lūdz šādos brīžos? Dedzīgi!Es lasīju stāstu par kādu aviokatastrofu. Lidmašīna jau gatavojās tam, lai nolaistos, kad pilots pēkšņi konstatēja, ka šasijas darbojas tikai vienā pusē, bet nosēšanās bez šasijām draud ar sprādzienu. Piloti bija spiesti veikt avārijas nosēšanos. Viņiem vajadzēja atrasties gaisā līdz brīdim, kad beigsies degviela, citādi neizbēgami būtu sprādziens. Pasažieri, kuri līdz tam nekad nebija lūguši, sāka lūgt: „Izglāb, Kungs!” Pateicoties viņu dedzīgajai lūgšanai, lidmašīna veiksmīgi nosēdās un cietušo nebija. Kurš tagad teiks, ka ateisti nelūdz? Un kā vēl lūdz! Daudz cilvēku sagaida tādu mirkli, kad vairs nav izvēles. Viņi lūdz tikai tad, kad nav citas izejas, kā vien saukt uz Dievu: „Kungs, palīdzi!” Bet Dievs vēlas, lai mēs nebūtu tādi.Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT.
„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. (Lūkas 18:1).
 Tas Kungs lai jūs svētī!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja.„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).