Labdien, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par tēmu: „Dieva pārmaiņu filozofija”. Mēs ar jums runājām par to, ka tad, kad mēs sāksim mainīties, itin viss mums apkārt arī sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām pārmaiņām.Aplūkosim šodien vienu Rakstu vietu.
„Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
Šai fragmentā mēs atkal ieraugām Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Ja lasīsim šo pantu kontekstā, tad jūs redzēsiet, ka līdz šim tiek runāts par to, ka liels daudzums cilvēku sekoja vai gāja pakaļ Jēzum. Šo daudzo cilvēku vidū bija arī Jēzus mācekļi. Jēzus izredzēja 12 mācekļus, kuros pastāvīgi ieguldīja Sevi. Tomēr, lai kurp arī Jēzus dotos, Viņam visapkārt vienmēr pulcējās cilvēku pūlis, kuri dažādu iemeslu dēļ sekoja Viņam. Un lūk, Jēzus sasauca Savus mācekļus un sāka ar tiem runāt par to, kā var kļūt par Viņa mācekli.Būt par Jēzus mācekli – tā ir īpaša privilēģija , un tai pat laikā tā ir noteikta atbildība. „Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: “Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.”(Marka 8:34).
Ja jūs vēlaties kļūt par Jēzus Kristus mācekli, tad jums kaut kas ir jāizdara:Jāaizliedz sevi, jāņem savs krusts un jāseko Viņam. Un tas atkal ir aicinājums mainīties un augt.Piemēram, ja es negribu atbildēt uz šo aicinājumu, negribu mainīties un atbilst šiem noteikumiem, tad nebūs nekādas jēgas no tā, ka es vienkārši staigāju ar Jēzu. Tādā gadījumā mans raksturs, dzīves veids un domāšanas veids paliks iepriekšējā līmenī. Tad es vienkārši kļūšu par reliģiozu cilvēku, kurš ievēro labas reliģiozās tradīcijas un rituālus.Vai vēlaties līdzināties Jēzum? Tādā gadījumā Dievs aicina jūs uz nepārtrauktu izaugsmes procesu – uz pastāvīgām pārmaiņām. Tad Jēzus tieši jums saka: „Aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko vai staigā Man pakaļ!”Kad es vēl gāju skolā, mēs dziedājām kādu dziesmu, kura man ļoti patika. Šī dziesma man patika ne tālab, ka tā bija melodiska, bet tālab, ka šīs dziesmas vārdi aizskāra manu sirdi. Lūk, šīs dziesmas vārdi: „Es vēlos būt tāds kā Jēzus!Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos!Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā attieksmē pret cilvēkiem!Nekad un neviens nav dzirdējis no Viņa mutes ļaunus vārdus!Es vēlos būt tāds kā Jēzus it visā!”Šie vārdi dziļi aizskāra manu sirdi. Jūs zināt, ka tad, kad mēs dziedam dziesmas, caur tām mēs dzirdam arī vēstījumu no Dieva. Jūs piekritīsiet, ka bieži vien dziesmu vārdi ātrāk un labāk paliek atmiņā. Ja man izdotos, es visas savas svētrunas pārvērstu dziesmās, lai cilvēki varētu tās dziedāt it visur, un caur to vairāk un labāk iegaumētu Dieva vārdu.Kad mēs dziedājām šo dziesmu, tās vārdi tik spēcīgi aizskāra mūs, ka daudzi no mums pat raudāja. Tobrīd es biju pavisam mazs (6-7 gadi), es tikko biju iestājies skolā. Bet, es līdz pat šim laikam atceros to, kādu iespaidu manā sirdī atstāja šī dziesma.Jēzus teica: „Ja tu vēlies sekot Man, ja tu vēlies būt Mans māceklis, tad tev jāņem savs krusts.”Šeit netiek runāts par krustu, kuru mēs nēsājam ķēdītē kā rotu. Krusts – tā ir vieta, kurā jānomirst manam „es”. Tā ir soda vieta, kurā jātiek sistam krustā manam egoismam, manai brīvdomībai un pašnožēlai. Atcerieties, mēs runājām par to, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts mūsu raksturā un nevis mūsu ērtībās. Nesot krustu, jūs nejutīsieties ērti, bet tas veidos jūs par tādu personību, ar kuru Dievs varēs lepoties. Tad jūs varēsiet kļūt par to personību, kura tāpat kā Jēzus kļūs par risinājumu un atbildi šai pasaulei. Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije
