Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

Dārgie Dieva bērni, es vēlos svētīt jūs šai dienā! Priecājos no jauna satikt jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien vēlos noslēgt sarunu par vārdu tai dzīves gudrībai, kuru skatām 1-jā Mozus Grāmatā.Mēs redzējām, ka radot debesis un zemi, Dievs analizēja savu dienu, Viņš analizēja savu darbību. Līdz brīdim, kad uzsākt nākamo soli vai rīcību, Dievs novērtēja to rezultātu, kas Viņam jau bija. 1-jā Mozus Grāmatā bieži tiek lietoti šādi vārdi: „Un Dievs redzēja to labu esam”.Vakar mēs runājām arī par to, ka mums nepieciešams plāns, lai mēs spētu efektīvi analizēt savu dzīvi, savu darbību. Tas ir ļoti – ļoti svarīgi. Ja mums nav plāna tam, ko vēlamies sasniegt savā dzīvē, vai tam, par ko vēlamies kļūt šai dzīvē, mūsu dzīve ritēs pašplūsmā un būs nodzīvota bezmērķīgi. Dievs nevēlas, lai mums būtu tāda dzīve.Šodien vēlos atklāt jums vēl vienu svarīgu mācību no 1-mās Mozus Grāmatas 1. nodaļas, un konkrēti – cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā. Ko tas nozīmē? Izskatīsim sekojošās rakstu vietas no Svētās Grāmatas, un mēs ieraudzīsim interesantu ainu par to, kā tas notika pie Dieva:
„Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:5).
„Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.”(1.Mozus 1:8).
„Un tapa vakars un tapa rīts – trešā diena.”(1.Mozus 1:13).
„Un tapa vakars un tapa rīts – ceturtā diena.”(1.Mozus 1:19).
„Un tapa vakars un tapa rīts – piektā diena.”(1.Mozus 1:23).
 Un tātad, mēs redzam, ka visas 1 –mās Mozus grāmatas pirmās nodaļas garumā diena iesākās nevis no rīta, bet iepriekšējās dienas vakarā.Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs pieņemam šo gudrību no Dieva, jo Dievam diena iesākās iepriekšējā vakarā: ”Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.” Iemācīsimies ar jums šo gudrību no Dieva. Pirms dosies gulēt, paņem papīru un pildspalvu vai elektronisko plānotāju, un sastādi plānu nākamajai dienai. Šodien ir tik daudz paņēmienu, kurus varam izmantot savu plānu sastādīšanai.Kāds sastāda savus plānus nedēļai, kāds – mēnesim. Bet, vismaz iepriekšējās dienas vakarā, mums jābūt skaidrībai par to, ko darīsim nākamajā dienā, lai mēs varētu uzticēt to Dievam un veltīt Viņam savu nākamo dienu.Mēs varam lūgt Dievu, lai Viņš stiprina mūs un palīdz sasniegt nospraustos plānus. Un tad mēs varēsim mosties ik rītu ar prieku, spēsim iedvesmot sevi, jo mūsu diena būs pilnībā piepildīta ar pareizām lietām, pareiziem mērķiem, kurus būsim saņēmuši no Tā Kunga. Protams, mums jābūt elastīgiem, lai spētu ko mainīt. Ja Dievs vēlas mūs virzīt vai vest kādā citā virzienā, mums jābūt atvērtiem priekš Viņa. Un tomēr, ir labāk ja plāns ir, nekā tad, ja tā nav.Lai Dievs jūs svētī!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).