Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ir dāvāta iespēja ik dienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva vārdu.Vakar mēs sākām izskatīt notikumu, kas saistīts ar Jāzepu un viņa brāļiem. Mēs zinām, ka Jāzeps izgāja caur nopietniem dzīves pārbaudījumiem un problēmām.Un Dievs to visu izmantoja tam, lai mainītu viņu. Jāzeps patiesi kļuva par citu cilvēku, kurš sāka skatīties uz dzīvi ar Dieva acīm.Vēlreiz vērsīsimies pie notikumiem, ka saistīti ar Jēkaba – Jāzepa tēva ģimeni. Jēkaba dēli bija dzimuši no dažādām mātēm. Jāzeps un jaunākais dēls Benjamīns bija bērni, kas dzimuši Rahēlei, – Jēkaba mīļākajai sievai. Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā, par Jēkaba mīļāko dēlu kļuva Benjamīns – mierinājuma dēls vecumdienās. Jēkabs Benjamīnu mīlēja vairāk kā citus savus dēlus, jo viņš bija vienīgais mīļotās sievas Rahēles mantinieks. Tieši šī iemesla dēļ, Jēkabs nesūtīja Benjamīnu uz Ēģipti kopā ar pārējiem dēliem. 
„Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: “Ka tam nenotiek kāda nelaime.”(1.Mozus 42:4).
 Benjamīns bija dārgs Jēkabam, jo viņam piedzimstot Rahēle (Jēkaba sieva) nomira, bet Jāzeps bija Jēkabam zudis vai miris. Tālab, Benjamīns bija vienīgais dārgums, kurš palicis pēc Rahēles.Mēs runājām par to, ka pēc tam, kad brāļi atnāca uz Ēģipti pēc palīdzības, Jāzeps sarīkoja viņiem vairākus pārbaudījumus. Jāzeps, ieraugot, ka atnākušo brāļu vidū nav Benjamīna, pavēlēja viņiem atgriezties viņu tēva namā un atvest Benjamīnu uz Ēģipti. Jāzepam bija svarīgi redzēt, kā brāļi izturēsies pret Benjamīnu, kuru viņu tēvs īpaši mīlēja, tāpat, kā reiz mīlēja Jāzepu. Jāzepam bija svarīgi uzzināt, vai viņa brāļi vēl joprojām ir skaudības, aizvainojuma, nepiedošanas un dusmu pilni, vai arī tie jau ir mainījušies.Pēc tam, kad brāļi atgriezās pie sava tēva un paziņoja, ka Jāzeps vēlas redzēt Benjamīnu, Jēkabs ļoti noskuma. Bet mēs redzam tās izmaiņas, kas bija notikušas vienā no brāļiem – Rūbenā, kurš Benjamīna dzīvības dēļ bija gatavs zaudēt savus bērnus. Tas bija patiess grēku nožēlas auglis. 
„Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!” Tad Rūbens sacīja savam tēvam: “Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”1.Mozus 42: 36-38).
 Lai tikai tēvs atļautu Benjamīnam iet kopā ar viņiem, Rūbens bija gatavs ziedot pat savu dzīvību. Tā jau bija pazīme tam, ka cilvēks ir mainījies. Cilvēks ar Kristus raksturu ir gatavs atdot savu dzīvību par savu brāli. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.”(1.Jāņa 3:16).
 Jāzepa brāļi nokārtoja savu pirmo eksāmenu, viņi izmainījās un kļuva citādi. Viņi nožēloja savam miesīgam brālim Jāzepam nodarīto ļaunumu. Tagad, Jēkaba dēli vairs nejuta skaudību vai nepatiku pret Banjamīnu, kurš bija viņu tēva mīļākais dēls.Un tātad, Jēkabs palaiž Benjamīnu kopā ar viņa brāļiem uz Ēģipti. Bet, ar to Jāzepa pārbaudījumi attiecībā pret viņiem nebeidzās. Tikai pēc tam, kad brāļi bija nokārtojuši visus eksāmenus, Jāzeps atklājās viņiem un atzinās, ka viņš ir viņu brālis. Jāzeps vispirms vēlējās uzzināt, ar ko ir piepildītas viņu sirdis. Atceraties, mēs runājām, ka cilvēku neapgāna tas, kas tajā ieiet, bet gan tas, kas iziet no viņa sirds.Jāzepam vajadzēja pārbaudīt savu brāļu sirds saturu, un šī iemesla dēļ viņš pakļāva viņus dažādiem pārbaudījumiem.Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs. Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums. Līdz rītam!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

    Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.