Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ir dāvāta iespēja ik dienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva vārdu.Vakar mēs sākām izskatīt notikumu, kas saistīts ar Jāzepu un viņa brāļiem. Mēs zinām, ka Jāzeps izgāja caur nopietniem dzīves pārbaudījumiem un problēmām.Un Dievs to visu izmantoja tam, lai mainītu viņu. Jāzeps patiesi kļuva par citu cilvēku, kurš sāka skatīties uz dzīvi ar Dieva acīm.Vēlreiz vērsīsimies pie notikumiem, ka saistīti ar Jēkaba – Jāzepa tēva ģimeni. Jēkaba dēli bija dzimuši no dažādām mātēm. Jāzeps un jaunākais dēls Benjamīns bija bērni, kas dzimuši Rahēlei, – Jēkaba mīļākajai sievai. Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā, par Jēkaba mīļāko dēlu kļuva Benjamīns – mierinājuma dēls vecumdienās. Jēkabs Benjamīnu mīlēja vairāk kā citus savus dēlus, jo viņš bija vienīgais mīļotās sievas Rahēles mantinieks. Tieši šī iemesla dēļ, Jēkabs nesūtīja Benjamīnu uz Ēģipti kopā ar pārējiem dēliem. 
„Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: “Ka tam nenotiek kāda nelaime.”(1.Mozus 42:4).
 Benjamīns bija dārgs Jēkabam, jo viņam piedzimstot Rahēle (Jēkaba sieva) nomira, bet Jāzeps bija Jēkabam zudis vai miris. Tālab, Benjamīns bija vienīgais dārgums, kurš palicis pēc Rahēles.Mēs runājām par to, ka pēc tam, kad brāļi atnāca uz Ēģipti pēc palīdzības, Jāzeps sarīkoja viņiem vairākus pārbaudījumus. Jāzeps, ieraugot, ka atnākušo brāļu vidū nav Benjamīna, pavēlēja viņiem atgriezties viņu tēva namā un atvest Benjamīnu uz Ēģipti. Jāzepam bija svarīgi redzēt, kā brāļi izturēsies pret Benjamīnu, kuru viņu tēvs īpaši mīlēja, tāpat, kā reiz mīlēja Jāzepu. Jāzepam bija svarīgi uzzināt, vai viņa brāļi vēl joprojām ir skaudības, aizvainojuma, nepiedošanas un dusmu pilni, vai arī tie jau ir mainījušies.Pēc tam, kad brāļi atgriezās pie sava tēva un paziņoja, ka Jāzeps vēlas redzēt Benjamīnu, Jēkabs ļoti noskuma. Bet mēs redzam tās izmaiņas, kas bija notikušas vienā no brāļiem – Rūbenā, kurš Benjamīna dzīvības dēļ bija gatavs zaudēt savus bērnus. Tas bija patiess grēku nožēlas auglis. 
„Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!” Tad Rūbens sacīja savam tēvam: “Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”1.Mozus 42: 36-38).
 Lai tikai tēvs atļautu Benjamīnam iet kopā ar viņiem, Rūbens bija gatavs ziedot pat savu dzīvību. Tā jau bija pazīme tam, ka cilvēks ir mainījies. Cilvēks ar Kristus raksturu ir gatavs atdot savu dzīvību par savu brāli. 
„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.”(1.Jāņa 3:16).
 Jāzepa brāļi nokārtoja savu pirmo eksāmenu, viņi izmainījās un kļuva citādi. Viņi nožēloja savam miesīgam brālim Jāzepam nodarīto ļaunumu. Tagad, Jēkaba dēli vairs nejuta skaudību vai nepatiku pret Banjamīnu, kurš bija viņu tēva mīļākais dēls.Un tātad, Jēkabs palaiž Benjamīnu kopā ar viņa brāļiem uz Ēģipti. Bet, ar to Jāzepa pārbaudījumi attiecībā pret viņiem nebeidzās. Tikai pēc tam, kad brāļi bija nokārtojuši visus eksāmenus, Jāzeps atklājās viņiem un atzinās, ka viņš ir viņu brālis. Jāzeps vispirms vēlējās uzzināt, ar ko ir piepildītas viņu sirdis. Atceraties, mēs runājām, ka cilvēku neapgāna tas, kas tajā ieiet, bet gan tas, kas iziet no viņa sirds.Jāzepam vajadzēja pārbaudīt savu brāļu sirds saturu, un šī iemesla dēļ viņš pakļāva viņus dažādiem pārbaudījumiem.Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs. Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums. Līdz rītam!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās citu priekšā dara mūs stiprākus, efektīvākus un veiksmīgākus mūsu staigāšanā ar Dievu!

    Caur atskaitīšanos un kristīgo sadraudzību jūs būsiet zinošāki jautājumos par dažādu problēmu atrisināšanu, attiecībām un visu dzīvi. Caur atskaitīšanos citu priekšā, jūs varēsiet skaidrāk saprast un ieraudzīt mērķi dzīvei un Dieva aicinājumu jūsu dzīvei. Pateicoties atskaites sistēmai, jūs spēsiet izprast Dieva vārda dziļumus un ieraudzīt dzīvi skatoties no Dieva perspektīvas, un tad, jūsu izturēšanās un reakcija uz cilvēkiem un viņu rīcību mainīsies uz labo pusi.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.