Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos – Аndrew Gardner
Bībelē tiek runāts par Ābrāmu kā par cilvēku, kurš savā dzīvē vairākas reizes piedzīvoja varenu Dieva laipnību. Dieva aicināja Ābrāmu, tad teica, lai viņš pamet savu zemi un dodas turp, kur Dievs vedīs. Un Ābrāms paklausīja. Bet, ejot šo ceļu, Ābrāms precīzi neizdarīja to, ko Dievs tam lika darīt. Piemēram, Dievs teica, lai Ābrāms iziet no savas cilts un savas zemes, atstājot visu, bet viņš paņēma sev līdzi brāļadēlu Latu. Vēlāk Ābrāms aizgāja uz Ēģipti un teica savai sievai, lai tā saka, ka ir viņa māsa, nevis sieva. Un Sāraja pakļāvās savam vīram, samelojot ne tikai cilvēka priekšā, bet arī Dieva priekšā. Tā bija nepaklausība Dievam. Kad faraons ieraudzīja Sāraju, viņš apdāvināja Ābrāmu ar lielām dāvanām, lai tikai paņemtu Sāraju par sievu. Bet Dievs iejaucās šajā situācijā. Bībelē ir teikts, ka faraona un viņa ģimenes dzīvē ienāca lāsts – slimība, jo faraons bija paņēmis Ābrāma sievu. Pēc notikušā faraons lūdza Ābrāmu un Sāraju pamest valsti un tai pašā laikā dāvāja viņiem daudz zelta, sudraba un citu dārglietu. Tikai pēc tam Dievs noņēma lāstu un slimību no faraona ģimenes. Bībelē ir teikts, ka Ābrāms bija visai bagāts – ar zeltu, sudrabu un lopiem (lasiet 1.Mozus 14.nodaļu). Neskatoties uz to, ka Ābrāms ne vienmēr rīkojās pareizi, viņš bija ļoti bagāts un pastāvīgi redzēja Dieva laipnību savā dzīvē. Tālāk tajā pašā 1.Mozus 14.nodaļā mēs lasām par to, ka Ābrāms dzirdēja par deviņu ķēniņu kauju – pieci ķēniņi cīnījās pret četriem citiem ķēniņiem. Uzvarēto ķēniņu vidū bija Sodomas ķēniņš, kurš valdīja tajā zemē, kurā dzīvoja Ābrāma brāļadēls Lats. Ābrāms izdzirdēja, ka Lats ir nonācis briesmās, tāpēc pieņēma lēmumu iet un aizstāvēt Latu. Šajā nolūkā Ābrāms paņēma sev līdzi trīssimt apmācītus karotājus, un Dievs dāvāja Ābrāmam uzvaru. Tai pašā laikā Ābrāms ne tikai atbrīvoja Latu un viņa ģimeni, bet arī visus citus gūstā saņemtos ķīlniekus. Tad Ābrāms devās uz mājām, un Bībelē ir teikts, ka viņam pretī iznāca Sodomas ķēniņš, kurš ar cieņu sveica Ābrāmu. Un pēc tikšanās ar Sodomas ķēniņu Ābrāms ieraudzīja, ka viņam pretī nāk Melhisedeks – Salemas ķēniņš, Visuaugstā Dieva priesteris (1.Mozus 14:18). Priesteris Melhisedeks rokās nesa vīnu un maizi, ar kuru gribēja pabarot un stiprināt Ābrāmu un viņa ļaudis.Un pēc tam Melhisedeks pasludināja pār Ābrāmu svētības:
“Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. Un viņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās.” (1.Mozus 14:18-20)Kad Ābrāms ieraudzīja, ka Melhisedeks viņu svētī (bet Melhisedeks bija Visuaugstā Dieva priesteris), – Ābrāms atdeva desmito tiesu no visas mantas Melhisedekam. Tajā laikā Ābrāmam piederēja daudz mantības, kuru tas bija atņēmis deviņiem ķēniņiem. Tiekoties ar Ābrāmu, Sodomas ķēniņš teica, lai Ābrāms dod tam savus ļaudis, bet sev ņem visu viņa mantību. Ābrāms uz to atbildēja:
“Tad Sodomas ķēniņš sacīja viņam: “Dod man dzīvos, bet mantību paturi sev.” Un Ābrāms sacīja Sodomas ķēniņam: “Es paceļu savu roku uz To Kungu, visuaugsto Dievu, kam pieder debesis un zeme; nevienu pavedienu, nevienu kurpju siksnu, nedz citu ko es neaiztikšu no tā, kas tev pieder, lai tu neteiktu: es esmu Ābrāmu darījis bagātu,- tikai to, ko šie jaunekļi ir patērējuši, un to vīru daļu, kas nākuši ar mani: Aners, Eškols un Mamre lai ņem savu daļu.” (1.Mozus 14:22-24)
