Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos – Аndrew Gardner
Mēs redzam, ka ķēniņa Melhisedeka un Sodomas ķēniņa rīcība ļoti atšķīrās. Vēstulē ebrejiem ir aprakstīts, kas bija Melhisedeks un ko nozīmēja viņa vārds.
“Šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja; viņam Ābrahāms arī piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir taisnības ķēniņš, tā viņa vārds tulkojams, bet tad arī Salemas ķēniņš, tas ir – miera ķēniņš, bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.” (Ebrejiem 7:1-3)Mēs redzam, ka Melhisedeks bija Salemas ķēniņš – kas nozīmē miera ķēniņš, taisnības ķēniņš, kā arī Visuaugstā Dieva priesteris. Melhisedeks ir Jēzus Kristus prototips. Viņš atnāca uz tikšanos ar Ābrāmu un deva tam maizi un vīnu. Melhisedeks sveicināja Ābrāmu un pasludināja pār viņu Dieva svētības. Pirms Melhisedeks to izdarīja, Ābrāms satikās ar Sodomas ķēniņu, kurš arī sveicināja Ābrāmu. Sodomas ķēniņa vārds ir – Bēra, kas tiek tulkots kā “ļaunuma dēls”. Sodomas ķēniņš ir sātana, ļaunuma un likuma prototips. Sodoma nozīmē – „elles ugunīs degošais”. Un šie divi ķēniņi sveicināja Ābrāmu – katrs savā veidā. Ķēniņš Melhisedeks atdeva Ābrāmam to, kas viņam bija – vīnu un maizi, bet Sodomas ķēniņš, pirms piedāvāt Ābrāmam svētības, vispirms pieprasīja to, kas Ābrāmam bija. Ar to arī atšķīrās šie divi ķēniņi. Dieva taisnība vienmēr vēlas svētīt cilvēku, neatkarīgi no tā, pelnījis viņš to vai arī nē. Bet ļaunuma dēls – Sodomas ķēniņš – saka, lai Ābrāms vispirms dod kaut ko viņam, lai pēc tam saņemtu kaut ko pretī. Tas ir laipnības un likuma ainas prototips. Laipnība vienkārši svētī cilvēku, neprasot neko pretī. Bet likums dara labu tikai pēc tam, kad cilvēks izdara ko labu, kad cilvēks kaut ko nopelna. Melhisedeks teica Ābrāmam, lai tas pieņem viņa svētības – maizi un vīnu, lai stiprinātos un uzmundrinātos, neko no viņa pretī neprasot. Bet Sodomas ķēniņš gribēja, lai Ābrāms vispirms izdara ko labu, kaut ko iedod, un tikai pēc tam bija gatavs svētīt Ābrāmu.
