Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

Miers jums dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Mēs turpinām mūsu sarunu par to, ka ikvienam no mums ļoti svarīgi ir apzināties savu lomu un savas funkcijas izpildīšanas kārtību uz zemes. Mēs jau runājām par to, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības ar nolūku, lai mums būtu iespējama sadraudzība ar Viņu – gars ar Garu. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības tālab, lai mēs spētu pieņemt Viņa dabu, Viņa svētumu, Viņa mīlestību, Viņa taisnību. Dievs to izdarīja arī tālab, lai mēs spētu staigāt Viņa pārdabiskajā līmenī un reproducēt Viņa dabu citos cilvēkos. Tā arī ir Dieva dabas pavairošana. Dievs vēlas, lai caur Viņa bērniem visa zeme piepildītos ar Dieva dabu un tā tiktu pakļauta Viņa labā. Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija: 
„ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
 Mēs redzam, ka šai Rakstu vietā Jēzus runā par to, ka tieši cilvēka daba nosaka to, kādus augļus tas nesīs. Cilvēks var būt koncentrējies uz augļiem (bet ar augļiem dotajā gadījumā tiek domāta mūsu rīcība, mūsu fiziskā aktivitāte, mūsu redzamā dzīve), un, tai pat laikā, tam var nebūt Dievišķās dabas sevī. Cilvēks var tērēt visus savus spēkus tam, lai attīstītu savas personīgās īpašības, darītu daudzas lietas, kas var likties visai labas, un, tai pat laikā, viņam daba var nelīdzināties Dieva dabai. Ja mūsos nebūs Dieva dabas, mēs nekad nevarēsim nest labus augļus. Koks var nest labus augļus, ja paša koka daba ir laba. Dievs ļoti bieži runā par cilvēku ,salīdzinot to ar koku. Ja koka saknes ir nešķīstas, sapuvušas, tad arī pats koks būs apgānīts, un tādā gadījumā augļi, kurus tas nesīs, arī būs apgānīti. Tālab, pirms uzsākt kaut ko darīt, mums ir jāatspoguļo Dieva daba. Tieši šī iemesla dēļ Dievs arī radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības. Lasot tālāk Mateja Evaņģēlija 7-to nodaļu, mēs redzam, ko saka Jēzus: 
„ Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23).
 Tādā veidā Jēzus saka, ka cilvēka darbība var izskatīties visai laba, svaidīta, un var būt uzslavas cienīga. Bet Dievam tas nav svarīgākais. Pats svarīgākais ir, – kāda ir mūsu daba, un no kādas dabas izriet mūsu rīcība. Ne mēs dziedinām, ne mēs pravietojam, – to visu caur mums dara Dievs. Krietni vien vieglāk ir izrādīt un demonstrēt Dieva spēku, nekā izrādīt mīlestību tuvākajam. Mīlestība – tas ir tas, ko Dievs no mums gaida. Dievs mums saka, lai mēs mīlam viens otru. Bet Gara dāvanas – tas ir tas, ko caur mums dara Dieva Gars. Kad mēs identificējam sevi ar Dievu un ļaujam, lai mūs virza Viņa mīlestība, tad mēs spēsim izplatīt un nest Viņa dzīvību, tad mēs būsim spējīgi valdīt uz zemes. Mēs turpināsim rīt! Lai Dievs svēti katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.