Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

Miers jums dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!

 

Mēs turpinām mūsu sarunu par to, ka ikvienam no mums ļoti svarīgi ir apzināties savu lomu un savas funkcijas izpildīšanas kārtību uz zemes. Mēs jau runājām par to, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības ar nolūku, lai mums būtu iespējama sadraudzība ar Viņu – gars ar Garu. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības tālab, lai mēs spētu pieņemt Viņa dabu, Viņa svētumu, Viņa mīlestību, Viņa taisnību. Dievs to izdarīja arī tālab, lai mēs spētu staigāt Viņa pārdabiskajā līmenī un reproducēt Viņa dabu citos cilvēkos. Tā arī ir Dieva dabas pavairošana. Dievs vēlas, lai caur Viņa bērniem visa zeme piepildītos ar Dieva dabu un tā tiktu pakļauta Viņa labā.

 

Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.

 

Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija:

 

„ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).

 

Mēs redzam, ka šai Rakstu vietā Jēzus runā par to, ka tieši cilvēka daba nosaka to, kādus augļus tas nesīs. Cilvēks var būt koncentrējies uz augļiem (bet ar augļiem dotajā gadījumā tiek domāta mūsu rīcība, mūsu fiziskā aktivitāte, mūsu redzamā dzīve), un, tai pat laikā, tam var nebūt Dievišķās dabas sevī. Cilvēks var tērēt visus savus spēkus tam, lai attīstītu savas personīgās īpašības, darītu daudzas lietas, kas var likties visai labas, un, tai pat laikā, viņam daba var nelīdzināties Dieva dabai. Ja mūsos nebūs Dieva dabas, mēs nekad nevarēsim nest labus augļus. Koks var nest labus augļus, ja paša koka daba ir laba. Dievs ļoti bieži runā par cilvēku ,salīdzinot to ar koku. Ja koka saknes ir nešķīstas, sapuvušas, tad arī pats koks būs apgānīts, un tādā gadījumā augļi, kurus tas nesīs, arī būs apgānīti. Tālab, pirms uzsākt kaut ko darīt, mums ir jāatspoguļo Dieva daba. Tieši šī iemesla dēļ Dievs arī radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības.

 

Lasot tālāk Mateja Evaņģēlija 7-to nodaļu, mēs redzam, ko saka Jēzus:

 

„ Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23).

 

Tādā veidā Jēzus saka, ka cilvēka darbība var izskatīties visai laba, svaidīta, un var būt uzslavas cienīga. Bet Dievam tas nav svarīgākais. Pats svarīgākais ir, – kāda ir mūsu daba, un no kādas dabas izriet mūsu rīcība. Ne mēs dziedinām, ne mēs pravietojam, – to visu caur mums dara Dievs. Krietni vien vieglāk ir izrādīt un demonstrēt Dieva spēku, nekā izrādīt mīlestību tuvākajam. Mīlestība – tas ir tas, ko Dievs no mums gaida. Dievs mums saka, lai mēs mīlam viens otru. Bet Gara dāvanas – tas ir tas, ko caur mums dara Dieva Gars. Kad mēs identificējam sevi ar Dievu un ļaujam, lai mūs virza Viņa mīlestība, tad mēs spēsim izplatīt un nest Viņa dzīvību, tad mēs būsim spējīgi valdīt uz zemes.

 

Mēs turpināsim rīt!

 

Lai Dievs svēti katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

    Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties, tad kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.

    Lūgšana - tā ir tuvināšanās Dievam. Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.....”...

  • Jēzus ir nācis, lai sagrautu visus sātana darbus un parādītu Dieva darbus

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1Jāņa 3:8).Sātans nodara sāpes, zog, nogalina un pazudina cilvēkus, bet Kristū – Dievs nāk un parāda Savu spēku un žēlastību. Jēzū Kristū, Dievs dziedina slimos, piedod grēkus, atjauno likteņus, atbrīvo no lāstiem un ļauno garu ietekmes. Nedaudz vēlāk, mēs konkrēti parunāsim par sātanu, kā par bēdu un ciešanu avotu. Šodien, es gribētu, lai mēs ieraugam, ka arī citu cilvēku grēki ir ciešanu un sāpju avots.

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna...

  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc...

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu...

  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un...