Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva pamācošā žēlastība piepilda šodien jūsu dzīvi. Mēs turpinām sarunu par to, cik svarīgi ir attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu. Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes. Kā ķēniņi mēs valdām caur taisnību. 
„Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.”(Salamana pam.16:12).
 Lai nostiprinātu troni, ir vajadzīga patiesība vai taisnība. Bet mēs ar jums jau runājām par to, ka Vēstulē Romiešiem ir teikts, ka mēs valdām uz zemes caur taisnības dāvanu. Vara, autoritāte un gudrība valdīšanai uz zemes – tas viss atnāk mūsu dzīvē caur bezkompromisa pozīciju attiecībā pret grēku un netaisnību. Ja mēs kā savu dzīves veidu izvēlamies taisnību un pilnīgu pakļaušanos Dievam un Viņa baušļiem, – tad mūsu dzīve piepildīsies ar Dieva autoritāti, un tad Dievs dod mums tiesības pārvaldīt un valdīt uz zemes. Savukārt, ja mēs nestaigājam Dieva taisnībā un nepakļaujamies Viņam, tad mums ir liegta garīgā vara un spēja nest dzīvību uz šīs zemes. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim virzīt Dieva nodomus un mērķus virs zemes. Tālab, ir tik svarīgi atcerēties, ka mūsu varai ir jābalstās uz Dieva spēku, un tikai tādā gadījumā šī vara nesīs dzīvību un svētības, virzīs Dieva nodomus un mērķus uz zemes. Tieši šī iemesla dēļ Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, svētīja viņu, deva spēju augļoties, vairoties un pakļaut zemi Dievam. 
„ Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojietiesPiepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:27-28).
 Mēs redzam, ka cilvēka varai, kas dota pārvaldei un valdīšanai uz zemes ir jābūt debesu atbalstītai, Dieva atbalstītai un tai jāatrodas zem Dieva svētībām. Un tikai tādā gadījumā mēs spēsim piepildīt Dieva nodomus. Bez Dieva svētības mēs nevarēsim būt auglīgi. Bet kas tad ir Dieva svētība? Dieva svētība – tas ir Dieva atbalsts itin visā, ko mēs darām, – kad debesis apstiprina visus mūsu darbus un aizstāv mūs. Bībele saka, ka Dieva tronis atrodas debesīs, un tā ir vieta, no kurienes nāk garīgā vara un autoritāte no Dieva, no kurienes nāk likums un valdīšana. Ja debesis neapstiprina mūsu rīcību un nestāv aiz tā, ko mēs darām, tad itin visam, ko mēs darām uz zemes, nebūs debesu zīmoga, nebūs Dieva, Kurš ir DZĪVĪBA, zīmoga. Bībele saka, ka Dievs lūkojas no debesīm un meklē to, kura sirds visā pilnībā ir uzticīga un pakļauta Viņam. Dievs meklē tos, kuri savā rīcībā atdarina Viņu, jo Dievs vēlas atbalstīt un palīdzēt tieši šādiem cilvēkiem. Par to mēs lasām Bībelē: 
„Jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas. …”(2.Laiku 16:9).
 No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka, lai mēs varētu nest dzīvību uz zemes, – mums ir jābūt debesu atbalstam un piekrišanai, mums ir jābūt Dieva svētībai. Bet šim nolūkam mums ir nepieciešama Dieva daba, mums ir jābūt sadraudzībai ar Dievu. Un, pateicoties tam, ka Dievs mūs ir radījis pēc Sava tēla un līdzības, mums ir šī spēja komunicēt ar Viņu un piepildīties ar Viņa dabu. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Kā dažu cilvēku grēki kļuva par ciešanu iemeslu un avotu citu cilvēku dzīvēs

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mateja 5:43-45).Ja visi cilvēki dzīvotu pēc mīlestības baušļiem, tad uz mūsu zemes būtu mazāk bēdu un traģēdiju. Ja cilvēki viens par otru rūpētos, nevis meklētu tikai savu labumu, tad uz zemes būtu daudz mazāk asaras.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).