Dieva Valstība III

Dārgie draugi, es sveicinu jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Priecājos, ka šodien mums atkal ir iespēja vērsties pie Dieva Vārda. Dieva Vārds saka, ka Jēzū Kristū mēs esam uzvarētāji, un esam aicināti turpināt to misiju, kuru Jēzus Kristus uzsāka 2000 gadus atpakaļ. Atnākot uz zemi, Jēzus sludināja par to, ka jānožēlo grēki Dieva priekšā un jānotic Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.Mēs runājām par to, ka nespēsim paplašināt Viņa Valstību, ja neieņemsim uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū, jo Dieva Valstības paplašināšana paredz cīņu un lielu piepūli.Vakar mēs runājām par to, ka mēs necīnāmies pret cilvēkiem, bet pret tumsības pasaules garīgajiem spēkiem. Mūsu ieroči nav miesīgi, bet garīgi.
„Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr. 12:10-11).
Jānis – Kristus māceklis – garā ieraudzīja pēdējo laiku svētos, kuri ir uzvarētāji. Nekas nespēja tos aizturēt. Slimības, nabadzība, nepilnvērtības sajūta, bailes, atstumtība, neveiksmes – nekas nespēj aizturēt un apturēt uzvarētājus.Sātans – melis un mūsu niknākais ienaidnieks – darīs visu, uz ko spējīgs, lai tikai aizturētu Dieva bērnus. Bet, ja mēs kā pēdējo laiku ticīgie apbruņosimies ar ieročiem, kas mums ir doti Kristū, tad mēs pārvarēsim un gūsim uzvaru pār visiem sātana plāniem un darbiem, un turpināsim nostiprināt un paplašināt Dieva Valstību. Sātans nespēs mūs apturēt.Ir konkrētas metodes un līdzekļi, ar kuriem pēdējo laiku svētie var rīkoties, lai pārvarētu visas grūtības un izaicinājumus, ar kuriem uzbrūk cilvēku dvēseļu ienaidnieks – sātans.No augšminētās rakstu vietas izriet, ka:
  1. Svētie uzvarējuši sātanu ar Tā Jēra Asinīm.
  2. Viņi uzvarējuši sātanu ar savas liecības vārdu.
  3. Svētie uzvarējuši sātanu tādā veidā, ka nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei – caur savu ziedošanos Kristus darbiem. Šie ļaudis tik ļoti mīl Kristu, ka gatavi ziedot savu dzīvību Kristus darbu virzīšanai uz priekšu un Viņa Valstības paplašināšanai.
Kādā veidā mēs varam apbruņot sevi caur šie trim augšminētajiem bruņojuma veidiem?Caur Jēzus Kristus asinīm mēs ieguvām brīvu pieeju Dieva klātbūtnei. Jēzus Kristus asinis attīra mūsu sirdsapziņu un dara mūs jūtīgus uz Svētā Gara balsi un vadību. Bez tam, pateicoties Jēzus Kristus Asinīm, mēs pārvaram nosodījuma apziņu un vainas apziņu, kuras sātans bieži izmanto pret mums, lai atņemtu mums drosmi Dievā.Ir svarīgi iemācīties staigāt ar pareizu attieksmi Dieva priekšā – apzinoties, ka esam taisnoti caur Jēzus Kristus Asinīm, jo Jēzus Kristus Asinis attīra mūs no katra grēka.Bez tam, ir ļoti svarīgi pasludināt un apstiprināt to, ko Kristus jau paveicis mūsu dzīvē. Ir svarīgi apstiprināt visus Dieva apsolījumus, kas mums doti Jēzū Kristū un to, ko Jēzus paveicis mūsu labā pie Krusta. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu vārdi saskan ar tiem vārdiem, kurus Dievs par mums saka Savā Vārdā. Tā vietā, lai skatītos uz sevi ar citu cilvēku acīm, vai vēl ļaunāk, ar ienaidnieka acīm, mums jāiemācās pieņemt sevi saskaņā ar Paša Dieva liecību par mums. To darot, mēs varēsim staigāt Tā kunga uzvarā.Tikpat svarīgi ir ziedoties Dievam un Viņa darbiem. Mums jāierauga sevi mirušu Kristū – mirušu grēkam, mirušu cilvēciskai atzinībai vai slavai. Kad mirstam priekš sevis, mēs varam droši virzīties uz priekšu un darīt Dieva gribu.„Viņi to uzvarējuši…….un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”Mirušajam nav ko zaudēt un tāpēc Viņš ir drosmīgs cīņā.Es vēlos, lai trīs šīs vienkāršās metodes kļūst par jūsu ikdienas praksi staigāšanai Dieva uzvarā.Līdz rītdienai!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžibije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.