Dieva Valstība tevī
Kāda ir Dieva daba (raksturs)? Raksti mums atklāj, kas ir mūsu Dievs: Dievs ir mīlestība, Viņš mīl (1.Jāņa 4:8), Dievs ir Devējs (Jāņa 3:16), Dievs ir Patiesība (Jāņa 14:6), Dievs ir Radītājs (1.Mozus 1.nodaļa), un Viņš dara to pasludinot Vārdu – rada to, kas nekad nav bijis (Romiešiem 4:17), Dievam pieder viss (5.Mozus 10:14; Psalmi 24:1), Dievam ir plāns (Jeremijas 29:11), Dievs ir kārtības Dievs (1.Korintiešiem 14:33) utt. Visas šīs īpašības Dievs grib redzēt mūsos un izpaust caur mums, – lai svētītu citu cilvēku dzīves un piepildītu zemi ar godību (slavu) un atziņu. Dievs aicina mūs uz augstāku līmeni, – kad mēs domājam un rīkojamies, kā Viņš.
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kolosiešiem 3:1-3)Dievs vēlas, lai mēs iepazīstam Viņa sirdi, un tikai tad mēs varēsim pārstāvēt Viņu un piepildīt Dieva gribu. Dievs ir sagatavojis mums visus nepieciešamos resursus un varu mūsu aicinājuma piepildīšanai, bet tas viss tiek nodots tikai caur personīgu sadraudzību ar Viņu. Tāpēc katram no mums ir tik svarīgi attīstīt un stiprināt savas attiecības ar Dievu, ir svarīgi piepildīties un palikt Viņa Vārdā. Ir svarīgi detalizēti izstudēt evaņģēlijus, kur mēs varam ieraudzīt to, kā dzīvoja, domāja, reaģēja un rīkojās pats Jēzus. Mēs varam ieraudzīt, kādas bija Jēzus un Debesu Tēva savstarpējās attiecības. Jēzus galvenā prioritāte bija laiks, kuru Viņš pavadīja ar Tēvu, un tikai pēc tam, zinot Tēva gribu, Jēzus gāja un kalpoja cilvēkiem. Mums jāatceras, ka, pirmkārt, mēs esam priesteri, kuri pielūdz un kalpo Dievam, un tikai tad – ķēniņi, kuri valda Dieva labad. Ja mēs neattīstīsim sadraudzību ar Dievu, tad mēs nevarēsim ieiet un piepildīt savu aicinājumu. Dieva gudrība, vara, Viņa vērtības un Viņa daba – tas viss tiek dots tikai caur sadraudzību ar Viņu. Pavadot laiku ar Dievu un Viņa Vārdu, mēs iepazīstam Dievu un uzzinām, kas atrodas Viņa sirdī.
Evans atgādināja arī to, cik svarīgi ir tas, kādas sēklas mēs sējam savā dzīvē. Svarīgi ir sekot tam, ko mēs lasām, ko klausāmies, ko runājam – jo tās visas ir sēklas, kas nesīs augļus – vai nu dzīvības augli, vai arī nāves augli.
Rakstos ir teikts:
„Tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma.” (Salamana pam.1:31)
„Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma.” (Salamana pam.12:14)
