Dieva žēlastības atbrīvošana

Un tas skar ne tikai nepareizas lietas.  Dievs nekoncentrējas tikai uz grēku. Dievs grib, lai mēs noticam tam, ko Viņš par mums saka – neatkarīgi no tā, kā mēs jūtamies vai ko redzam ar savām fiziskajām acīm. Reizēm ticīgam cilvēkam ir grūti piekrist tam, ka Dievs viņu sauc par taisnu, ķēnišķīgu priesteri, – tādēļ ka viņš turpina savā dzīvē darīt kādas nepareizas lietas. Bet Dievs mūs sauc par taisniem tāpēc, ka Viņš redz tālāk par šodienu. Ja tu koncentrēsies tikai uz to, ko tu dari šodien, tu atradīsies pastāvīgā verdzībā. Kad Dievs tevi sauc par taisnu, drosmīgu un spēcīgu cilvēku – nestrīdies ar Viņu, jo arī tā ir lepnības izpausme. Vienkārši piekrīti un notici tam, ka tu esi tas, par ko tevi Dievs sauc. Piekrīti Dieva viedoklim, jo Viņš labāk zina.Bet nepietiek tikai piekrist Dievam. Ticība vienmēr ir saistīta ar rīcību. Bībelē ir teikts, ka ticība bez darbiem ir mirusi.  Ja es ticu un piekrītu tam, par ko mani Dievs ir nosaucis, tad es noteikti rīkošos. Un pazemīgs cilvēks noteikti rīkojas. Piekrišana Dievam – tā ir pazemības pasīvā puse. Bet viena no pazemības aktīvajām pusēm ir tā, ka es saku to pašu, ko saka Dievs. Tāpēc sāc teikt to, ko saka Dievs Savā Vārdā. Tieši tā rīkojas pazemīgs cilvēks. Bet lepns cilvēks parasti saka to, ko viņš redz, dzird un jūt – un bieži vien tas nesaskan ar to, ko saka Dievs. Ir svarīgi saprast, ka mēs nevarēsim izmainīties un piepildīt savu aicinājumu, ja neiemācīsimies teikt to, ko saka Dievs. Tieši mana mēle ir katalizators, lai es saņemtu Dieva žēlastību un spēku, ko Dievs sūta, lai mana dzīve varētu mainīties un pārveidoties. Ja es ļaušu Dievam ņemt pilnu kontroli pār savu mēli, tad Dievs varēs kontrolēt un virzīt visu manu dzīvi. Jēkaba vēstulē ir teikts par mēles spēku. 

“Jo mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu. Ja zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu augumu. Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā, jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs. Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu!” (Jēkaba 3:2-5)

 Šajā Rakstu vietā Jēkabs uzsver mūsu mutisko piekrišanu Dievam. Jēkabs saka, ka cilvēks, kurš iemācās negrēkot vārdos, varēs uzvarēt visu. Ja tu iemācīsies savaldīt savu mēli, tad tu varēsi izmainīt arī savus ieradumus un savaldīt savas vēlmes.    Mēs iemācāmies savaldīt savu mēli katru reizi, kad sakām to, ko saka Dievs. To darot, mēs varēsim staigāt pastāvīgā uzvarā. Mūsu miesa nevēlas pakļauties Dievam. Bet, piekrītot Dievam un sakot to, ko saka Dievs – caur to mēs pakļaujam savu miesu un visus grēcīgos instinktus Dievam. Jēkabs salīdzina mēli ar nelielu sūri uz liela kuģa. Kuģa virziens ir atkarīgs nevis no kuģa, bet no stūres. Līdzīgi stūrei, kas vada kuģi, mūsu dzīvē viss tiek vadīts ar mūsu mēli.