Dievam ir svarīgi, kāds ir mūsu lūpu vai mutes auglis

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar, balstoties uz piemēru no apustuļa Pāvila dzīves, mēs runājām par spēku, kāds piemīt aizlūgšanai par neticīgiem cilvēkiem. Daudzi ticīgie visā pasaulē arī ir izbaudījuši līdzīgu lūgšanu spēku un ietekmi, redzot to, kā daudzi cilvēki atnāk pie Jēzus. Tieši caur pastiprinātām un neatlaidīgām lūgšanām daudzu to cilvēku dzīvēs, par kuriem regulāri tika aizlūgts, tika sagrauti tumsības spēki. Pārliecināties par to un piedzīvot to varat arī jūs paši. Tas nepieder tikai izredzētiem cilvēkiem, bet gan visiem Dieva bērniem. Ir jāizdara tikai viens solis, – jāsāk lūgt un izmantot visas tās iespējas, kuras jums šobrīd ir, lai liecinātu cilvēkiem par Jēzu, un tad Dievs dāvās jums augli – izglābtas cilvēku dvēsele, kuru dzīve tiks radikāli mainīta. Es atceros laiku, kad sastādīju sarakstu ar dažu cilvēku vārdiem, kuriem bija nepieciešama glābšana, un sāku regulāri lūgt par viņiem. Tobrīd es biju augstskolas students, un man bija stipra vēlēšanās redzēt, kā cilvēki glābjas. Un es pārliecinājos par Dieva uzticamību, jo piedzīvoju to savā dzīvē. No savas puses es Dievam apsolīju, ka ikdienu lūgšu par šiem cilvēkiem. Un es izpildīju visu, kas bija no manis atkarīgs. Es pats nevaru glābt cilvēkus, to var izdarīt tikai Dievs, bet, es varu lūgt un liecināt cilvēkiem par Kristu. Es sāku to darīt – lūgties un liecināt tiem cilvēkiem, kuri bija ierakstīti manā sarakstā. Bieži vien, kad es runāju ar šiem cilvēkiem par Dievu, viņi strīdējās un nocietināja savas sirdis attiecībā pret Dievu. Un es atceros, kā viens no tiem teica, ka Bībelē ir rakstīts par to, ka Dievs apžēlojas par to, kuru grib apžēlot. Un tad viņš piepilda: „Ja es vēl neesmu glābts, tātad Dievs negrib mani apžēlot.” Šis cilvēks runāja par to, ka viņš gribētu glābties, bet Dievs vēl to nedara. Viņš teica: „Kad pienāks laiks, lai Dievs tad mani arī glābj.” Viņa sirds bija aizvērta, tālab ikreiz, kad mēs ar viņu runājām, es mēģināju noskaidrot tos cietokšņus, kas traucēja viņam nākt pie Dieva. Un tad, es atkal un atkal lūdzos par viņu un tiem cilvēkiem, kuri bija manā lūgšanu sarakstā. Vai gribat zināt ar ko tas beidzās? Daudzi no tiem, par kuriem es pastāvīgi lūdzos, ne tikai nožēloja grēkus un pieņēma Jēzu kā savu Kungu, – viņu dzīves pilnībā izmainījās un tie sāka pozitīvi ietekmēt viņiem apkārt esošo vidi. Daudzu cilvēku grēku nožēla bija tik radikāla, ka tiem līdzās esošie cilvēki vienkārši brīnījās par to, ko tie redzēja. Vēlos izstāstīt jums par kādu sludinātāju, kurš jau ir aizgājis pie Tā Kunga. Līdz savai grēku nožēlai, neskatoties uz to, ka viņa vecāki kalpoja Dievam, viņš ļoti stipri pretojās Dievam un draudzei. Reiz viņa tēvs, kristiešu sludinātājs, pasauca viņu un sacīja: „Dēls, tev jānožēlo savi grēki. Es turpināšu lūgt Dievu līdz tam brīdim, kamēr tu to neizdarīsi.” Dēls par to, ko sacīja tēvs, tikai pasmējās un atbildēja: „Lūdzies cik gribi”. Tēvs uz to atbildēja: „Ļoti labi!” Vai zināt, ko viņa tēvs darīja? Par sava dēla grēku nožēlu viņš lūdza un gavēja 100 dienas. Pēc 70 – it dienām gavēnim pievienojās arī viņa sieva. Viņu dēla grēku nožēla tiem bija tik svarīga, ka viņi bija gatavi maksāt jebkādu cenu. Un kā jūs domājat, kas pēc tam notika? Dēls, protams, nožēloja grēkus! Un zināt, kā tas notika? Vecāku gavēņa 100-jā dienā viņu dēls atradās bārā, un pēkšņi viņam radās vēlēšanās no turienes aiziet. Atnākot mājās, viņš noslīga uz ceļiem un nevarēja darīt neko citu, kā vien izsūdzēt Dieva priekšā visus savus grēkus. Pēc savas grēku nožēlas viņš atsaucās Dieva aicinājumam sludināt Evaņģēliju. Jau nākamajā dienā pēc savas grēku nožēlas viņš paņēma rokās Bībeli un aizbrauca sludināt uz Indiju! Vai spējat ko tādu stādīties priekšā? Viņa kalpošanas rezultātā liels daudzums cilvēku atgriezās pie Dieva un iegāja savā aicinājumā. Tas liecina mums par to, ka lūgšana var salauzt un satriekt cilvēka sirds lepnību. Dievs rēķinās ar katra cilvēka gribu, bet tad, kad mēs nopietni lūdzamies par neglābtiem cilvēkiem, Tas Kungs apgaismo viņu prātus un atver acis uz Evaņģēlija patiesību. Pastiprinātas un neatlaidīgas lūgšanas rezultātā sabrūk dēmoniskie cietokšņi, kuri traucē cilvēkiem uzklausīt Dievu un sadzirdēt Viņa vārdu. Un tad tie, kuri līdz šim pretojās Evaņģēlijam, sāk zemoties Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Cik tas būtu brīnišķīgi, ja ikviens kristietis personīgi nobaudītu aizlūgšanas spēku un iespējas. Pārbaudiet Dievu šai jautājumā, un Viņš neliks jums vilties! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Kad tu dzīvo paklausībā Viņa Vārdam, tad Dievs tevi sargās no bēdām un traģēdijām, ar kurām šodien ir piepildīta pasaule

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un darbībās būsi paklausīgs Dievam, tad tas, kas iznīcina citus, kļūs tev par paaugstināšanas avotu. Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs redzam, ka ūdens, kurš bija plūdos iznīcināja visu pasauli un tajā pašā laikā, tas pats ūdens pacēla Noa šķirstu, kuru viņš bija cēlis pēc Tā Kunga Vārda. Viens un tas pats ūdens, vienus iznīcināja un citus paaugstināja – Nou. Paklausīgajam Noa, ūdens no plūdiem kļuva par viņa glābiņu.