Dievam ir svarīgi, kāds ir mūsu lūpu vai mutes auglis

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar, balstoties uz piemēru no apustuļa Pāvila dzīves, mēs runājām par spēku, kāds piemīt aizlūgšanai par neticīgiem cilvēkiem. Daudzi ticīgie visā pasaulē arī ir izbaudījuši līdzīgu lūgšanu spēku un ietekmi, redzot to, kā daudzi cilvēki atnāk pie Jēzus. Tieši caur pastiprinātām un neatlaidīgām lūgšanām daudzu to cilvēku dzīvēs, par kuriem regulāri tika aizlūgts, tika sagrauti tumsības spēki. Pārliecināties par to un piedzīvot to varat arī jūs paši. Tas nepieder tikai izredzētiem cilvēkiem, bet gan visiem Dieva bērniem. Ir jāizdara tikai viens solis, – jāsāk lūgt un izmantot visas tās iespējas, kuras jums šobrīd ir, lai liecinātu cilvēkiem par Jēzu, un tad Dievs dāvās jums augli – izglābtas cilvēku dvēsele, kuru dzīve tiks radikāli mainīta. Es atceros laiku, kad sastādīju sarakstu ar dažu cilvēku vārdiem, kuriem bija nepieciešama glābšana, un sāku regulāri lūgt par viņiem. Tobrīd es biju augstskolas students, un man bija stipra vēlēšanās redzēt, kā cilvēki glābjas. Un es pārliecinājos par Dieva uzticamību, jo piedzīvoju to savā dzīvē. No savas puses es Dievam apsolīju, ka ikdienu lūgšu par šiem cilvēkiem. Un es izpildīju visu, kas bija no manis atkarīgs. Es pats nevaru glābt cilvēkus, to var izdarīt tikai Dievs, bet, es varu lūgt un liecināt cilvēkiem par Kristu. Es sāku to darīt – lūgties un liecināt tiem cilvēkiem, kuri bija ierakstīti manā sarakstā. Bieži vien, kad es runāju ar šiem cilvēkiem par Dievu, viņi strīdējās un nocietināja savas sirdis attiecībā pret Dievu. Un es atceros, kā viens no tiem teica, ka Bībelē ir rakstīts par to, ka Dievs apžēlojas par to, kuru grib apžēlot. Un tad viņš piepilda: „Ja es vēl neesmu glābts, tātad Dievs negrib mani apžēlot.” Šis cilvēks runāja par to, ka viņš gribētu glābties, bet Dievs vēl to nedara. Viņš teica: „Kad pienāks laiks, lai Dievs tad mani arī glābj.” Viņa sirds bija aizvērta, tālab ikreiz, kad mēs ar viņu runājām, es mēģināju noskaidrot tos cietokšņus, kas traucēja viņam nākt pie Dieva. Un tad, es atkal un atkal lūdzos par viņu un tiem cilvēkiem, kuri bija manā lūgšanu sarakstā. Vai gribat zināt ar ko tas beidzās? Daudzi no tiem, par kuriem es pastāvīgi lūdzos, ne tikai nožēloja grēkus un pieņēma Jēzu kā savu Kungu, – viņu dzīves pilnībā izmainījās un tie sāka pozitīvi ietekmēt viņiem apkārt esošo vidi. Daudzu cilvēku grēku nožēla bija tik radikāla, ka tiem līdzās esošie cilvēki vienkārši brīnījās par to, ko tie redzēja. Vēlos izstāstīt jums par kādu sludinātāju, kurš jau ir aizgājis pie Tā Kunga. Līdz savai grēku nožēlai, neskatoties uz to, ka viņa vecāki kalpoja Dievam, viņš ļoti stipri pretojās Dievam un draudzei. Reiz viņa tēvs, kristiešu sludinātājs, pasauca viņu un sacīja: „Dēls, tev jānožēlo savi grēki. Es turpināšu lūgt Dievu līdz tam brīdim, kamēr tu to neizdarīsi.” Dēls par to, ko sacīja tēvs, tikai pasmējās un atbildēja: „Lūdzies cik gribi”. Tēvs uz to atbildēja: „Ļoti labi!” Vai zināt, ko viņa tēvs darīja? Par sava dēla grēku nožēlu viņš lūdza un gavēja 100 dienas. Pēc 70 – it dienām gavēnim pievienojās arī viņa sieva. Viņu dēla grēku nožēla tiem bija tik svarīga, ka viņi bija gatavi maksāt jebkādu cenu. Un kā jūs domājat, kas pēc tam notika? Dēls, protams, nožēloja grēkus! Un zināt, kā tas notika? Vecāku gavēņa 100-jā dienā viņu dēls atradās bārā, un pēkšņi viņam radās vēlēšanās no turienes aiziet. Atnākot mājās, viņš noslīga uz ceļiem un nevarēja darīt neko citu, kā vien izsūdzēt Dieva priekšā visus savus grēkus. Pēc savas grēku nožēlas viņš atsaucās Dieva aicinājumam sludināt Evaņģēliju. Jau nākamajā dienā pēc savas grēku nožēlas viņš paņēma rokās Bībeli un aizbrauca sludināt uz Indiju! Vai spējat ko tādu stādīties priekšā? Viņa kalpošanas rezultātā liels daudzums cilvēku atgriezās pie Dieva un iegāja savā aicinājumā. Tas liecina mums par to, ka lūgšana var salauzt un satriekt cilvēka sirds lepnību. Dievs rēķinās ar katra cilvēka gribu, bet tad, kad mēs nopietni lūdzamies par neglābtiem cilvēkiem, Tas Kungs apgaismo viņu prātus un atver acis uz Evaņģēlija patiesību. Pastiprinātas un neatlaidīgas lūgšanas rezultātā sabrūk dēmoniskie cietokšņi, kuri traucē cilvēkiem uzklausīt Dievu un sadzirdēt Viņa vārdu. Un tad tie, kuri līdz šim pretojās Evaņģēlijam, sāk zemoties Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Cik tas būtu brīnišķīgi, ja ikviens kristietis personīgi nobaudītu aizlūgšanas spēku un iespējas. Pārbaudiet Dievu šai jautājumā, un Viņš neliks jums vilties! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

    Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?