Dievam ir svarīgi, kāds ir mūsu lūpu vai mutes auglis

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar, balstoties uz piemēru no apustuļa Pāvila dzīves, mēs runājām par spēku, kāds piemīt aizlūgšanai par neticīgiem cilvēkiem. Daudzi ticīgie visā pasaulē arī ir izbaudījuši līdzīgu lūgšanu spēku un ietekmi, redzot to, kā daudzi cilvēki atnāk pie Jēzus. Tieši caur pastiprinātām un neatlaidīgām lūgšanām daudzu to cilvēku dzīvēs, par kuriem regulāri tika aizlūgts, tika sagrauti tumsības spēki. Pārliecināties par to un piedzīvot to varat arī jūs paši. Tas nepieder tikai izredzētiem cilvēkiem, bet gan visiem Dieva bērniem. Ir jāizdara tikai viens solis, – jāsāk lūgt un izmantot visas tās iespējas, kuras jums šobrīd ir, lai liecinātu cilvēkiem par Jēzu, un tad Dievs dāvās jums augli – izglābtas cilvēku dvēsele, kuru dzīve tiks radikāli mainīta. Es atceros laiku, kad sastādīju sarakstu ar dažu cilvēku vārdiem, kuriem bija nepieciešama glābšana, un sāku regulāri lūgt par viņiem. Tobrīd es biju augstskolas students, un man bija stipra vēlēšanās redzēt, kā cilvēki glābjas. Un es pārliecinājos par Dieva uzticamību, jo piedzīvoju to savā dzīvē. No savas puses es Dievam apsolīju, ka ikdienu lūgšu par šiem cilvēkiem. Un es izpildīju visu, kas bija no manis atkarīgs. Es pats nevaru glābt cilvēkus, to var izdarīt tikai Dievs, bet, es varu lūgt un liecināt cilvēkiem par Kristu. Es sāku to darīt – lūgties un liecināt tiem cilvēkiem, kuri bija ierakstīti manā sarakstā. Bieži vien, kad es runāju ar šiem cilvēkiem par Dievu, viņi strīdējās un nocietināja savas sirdis attiecībā pret Dievu. Un es atceros, kā viens no tiem teica, ka Bībelē ir rakstīts par to, ka Dievs apžēlojas par to, kuru grib apžēlot. Un tad viņš piepilda: „Ja es vēl neesmu glābts, tātad Dievs negrib mani apžēlot.” Šis cilvēks runāja par to, ka viņš gribētu glābties, bet Dievs vēl to nedara. Viņš teica: „Kad pienāks laiks, lai Dievs tad mani arī glābj.” Viņa sirds bija aizvērta, tālab ikreiz, kad mēs ar viņu runājām, es mēģināju noskaidrot tos cietokšņus, kas traucēja viņam nākt pie Dieva. Un tad, es atkal un atkal lūdzos par viņu un tiem cilvēkiem, kuri bija manā lūgšanu sarakstā. Vai gribat zināt ar ko tas beidzās? Daudzi no tiem, par kuriem es pastāvīgi lūdzos, ne tikai nožēloja grēkus un pieņēma Jēzu kā savu Kungu, – viņu dzīves pilnībā izmainījās un tie sāka pozitīvi ietekmēt viņiem apkārt esošo vidi. Daudzu cilvēku grēku nožēla bija tik radikāla, ka tiem līdzās esošie cilvēki vienkārši brīnījās par to, ko tie redzēja. Vēlos izstāstīt jums par kādu sludinātāju, kurš jau ir aizgājis pie Tā Kunga. Līdz savai grēku nožēlai, neskatoties uz to, ka viņa vecāki kalpoja Dievam, viņš ļoti stipri pretojās Dievam un draudzei. Reiz viņa tēvs, kristiešu sludinātājs, pasauca viņu un sacīja: „Dēls, tev jānožēlo savi grēki. Es turpināšu lūgt Dievu līdz tam brīdim, kamēr tu to neizdarīsi.” Dēls par to, ko sacīja tēvs, tikai pasmējās un atbildēja: „Lūdzies cik gribi”. Tēvs uz to atbildēja: „Ļoti labi!” Vai zināt, ko viņa tēvs darīja? Par sava dēla grēku nožēlu viņš lūdza un gavēja 100 dienas. Pēc 70 – it dienām gavēnim pievienojās arī viņa sieva. Viņu dēla grēku nožēla tiem bija tik svarīga, ka viņi bija gatavi maksāt jebkādu cenu. Un kā jūs domājat, kas pēc tam notika? Dēls, protams, nožēloja grēkus! Un zināt, kā tas notika? Vecāku gavēņa 100-jā dienā viņu dēls atradās bārā, un pēkšņi viņam radās vēlēšanās no turienes aiziet. Atnākot mājās, viņš noslīga uz ceļiem un nevarēja darīt neko citu, kā vien izsūdzēt Dieva priekšā visus savus grēkus. Pēc savas grēku nožēlas viņš atsaucās Dieva aicinājumam sludināt Evaņģēliju. Jau nākamajā dienā pēc savas grēku nožēlas viņš paņēma rokās Bībeli un aizbrauca sludināt uz Indiju! Vai spējat ko tādu stādīties priekšā? Viņa kalpošanas rezultātā liels daudzums cilvēku atgriezās pie Dieva un iegāja savā aicinājumā. Tas liecina mums par to, ka lūgšana var salauzt un satriekt cilvēka sirds lepnību. Dievs rēķinās ar katra cilvēka gribu, bet tad, kad mēs nopietni lūdzamies par neglābtiem cilvēkiem, Tas Kungs apgaismo viņu prātus un atver acis uz Evaņģēlija patiesību. Pastiprinātas un neatlaidīgas lūgšanas rezultātā sabrūk dēmoniskie cietokšņi, kuri traucē cilvēkiem uzklausīt Dievu un sadzirdēt Viņa vārdu. Un tad tie, kuri līdz šim pretojās Evaņģēlijam, sāk zemoties Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Cik tas būtu brīnišķīgi, ja ikviens kristietis personīgi nobaudītu aizlūgšanas spēku un iespējas. Pārbaudiet Dievu šai jautājumā, un Viņš neliks jums vilties! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.