Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Dievs lai dāvā jums šodien gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir spēcīgs un darboties spējīgs! Vakar mēs runājām par to, ko nozīmē piesaukt Dievu. Mēs noskaidrojām, ka piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību. Vēl mēs runājām par to, ka efektīvai un stabilai lūgšanu dzīvei mums ir nepieciešams laiks, vieta un uz Dievu koncentrēta uzmanība. Lūgšana tuvina mani Dievam. Stabila lūgšanu dzīve ir sastāvdaļa no manas ziedošanās Dievam. Bez tam, arī staigāšana Dievbijībā ir neatņemama manas ziedošanās sastāvdaļa. Šodien sīkāk parunāsim par
Dievbijību. Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes. Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.
„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
Ko nozīmē bīties Dievu?
Bīties Dievu – tas nozīmē
- godāt Viņu,
- cienīt Viņu,
- vienmēr būt Viņam pateicīgam.
Dievbijība liecina par cilvēka cieņu, godbijību un pateicību Dievam, un tas obligāti atspoguļojas viņa dzīvesveidā.
“Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams! Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.” (Psalms 22:24-25).
Šīs trīs īpašības ietekmē mūsu dzīvi, un tas viss palīdz mums ienīst ļaunumu.
„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana pamācības 8:13).
Ļaudis, kuri bīstas Dievu, neieredz ļaunumu, tas nozīmē, arī grēku, jo katrs ļaunums – tas ir grēks. Bet mums ir raksturīgi neieredzēt grēku citos cilvēkos un, tai pat laikā, attaisnot tā esamību sevī. Bieži vien svešs grēks no mūsu puses tiek uztverts kā kas milzīgs un šausmīgs, bet personīgais, – kā kas nenozīmīgs un niecīgs. Bet tie ļaudis, kuri bīstas Dievu, pirmkārt, neieredz ļaunumu un grēku sevī, savā dzīvē.
„Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma. Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma. Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties. Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas? Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.”(Psalms 34:10-16).
Bīties Dievu – tas nozīmē novērsties no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Tādam dzīvesveidam sekos Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs.
„Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.”(Psalms 25:14).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „Tā Kunga noslēpums – tiem, kas Viņu bīstas,….”. Dievam ir noslēpumi, kurus Viņš atklāj tiem, kas Viņu bīstas. Dieva noslēpumi padara mūs par veiksmīgiem un nodrošinātiem cilvēkiem. Bet, šie noslēpumi ir domāti cilvēkiem, kuri ir ziedojušies, kuri bīstas Dievu. Gudrs cilvēks – bīstas Dievu, bet muļķis – noniecina staigāšanu Dievbijībā. Rīt mēs parunāsim par to, ko nozīmē mīlēt Dievu, – tā arī ir gudru cilvēku izvēle, to, kuri savu dzīvi ir veltījuši Dievam. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
