Dievišķā disciplīna

Esiet sveicināts ikviens šai jaunajā dienā, kuru mums dāvājis Dievs. Šodien Dievs vēlas piepildīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība spēj mainīt mūsu dzīves un darīt gaišu mūsu tumsu. Vakar mēs runājām par to, kas ir garīgā cīņa. Mēs noskaidrojām, ka garīgā cīņa – tie ir sātana uzbrukumi ticīgajiem, viņu ģimenēm, draudzei ar mērķi atnest sagrāvi. Mēs noskaidrojām arī, ka sātans grib piespiest Dieva tautu darīt to, kas nav Dieva griba. Sātans atnāca uz šo zemi lai nozagtu, nogalinātu un pazudinātu Dieva bērnus. Galvenais sātana mērķis ir, – jebkādiem līdzekļiem sasniegt to, lai Dieva tauta kļūtu vāja un neefektīva. Lai sasniegtu savu mērķi, sātans izmanto dažādas viltības un paņēmienus, kā arī acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, ārējo spiedienu un iekšējās šaubas. Šodien mēs definēsim „Dievišķo disciplīnu”. Dievišķā disciplīna – tā ir apmācība, kuras procesā notiek mūsu attīstība un labošanās. (skat. Ebrejiem 12:5-11). Kā jau mēs runājām iepriekšējos ikdienas vēstījumos, viena no Dievišķās disciplinēšanas daļām ir pārmācība no Dieva, kas balstīta uz Viņa mīlestību uz mums, un tiek veikta ar mērķi: (a) izglītot, instruēt un apmācīt; 
„ Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.”(Ebrejiem 12:11).
 (b) koriģēt(labot) un vadīt; 
„Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,”(2.Timotejam 2:25).
 (c) ņemt dalību Dievišķajā svētumā, un mūsu efektīvai un auglīgai dzīvei. 
„Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana pam.22:15).
 
„ Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:10-11).
 Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi: 
  1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)
 – Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs? – Vai esmu iesaistījies attiecībās, uz kādām mani virzīja Pats Dievs? Vai šīs attiecības ir balstītas uz bībeliskiem principiem ( vai tās ir savienojamas ar bībeliskiem principiem)? – Vai es meklēju Dieva vadību laikā, pirms es nonācu esošajos apstākļos, un vai es pakļāvos Viņa vadībai un padomam? 
  1. Vai mana dzīve atbilst Dieva vārda standartiem? (2.Timotejam 3:16).
 – Vai manā dzīvē pastāv kāda sfēra, kurā es esmu atkāpies no Dieva standarta? 
  1. Kādu ietekmi uz citiem ticīgajiem atstāj mans dzīves veids? Vai es uzlaboju savstarpējās sadraudzības kvalitāti citu ticīgo vidū, vai arī es vairāk sēju šķelšanos cilvēku vidū? (Lūkas 22:32).
 – Vai es daru ko tādu, kas traumē vai kavē citus cilvēkus kalpot Dievam? 4.Vai mana dzīve pagodina Kristu?(1.Korintiešiem 6:20). – Vai tad, kad citi cilvēki (kā ticīgie, tā arī cilvēki ārpus kristiešu kopienas) skatās uz manu dzīvi, tiem parādās vēlēšanās slavēt Dievu? – Vai mana dzīve atspoguļo miesas darbus vai arī Gara augļus (Galatiešiem 5:19-23)? 
  1. Vai apstākļi, kādos es šobrīd atrodos, mudina mani tuvoties Dievam un tiekties piepildīt Viņa gribu manai dzīvei? (2.Pētera 3:18)?
 – Šie apstākļi mudina mani pakļaut sevi Dievam vai arī pakļauties grēkam? Ja, neskatoties uz apstākļiem, kādos šobrīd atrodaties, jūs uz augšminētajiem jautājumiem varat atbildēt „Jā”, tad tas, ko jūs šobrīd piedzīvojat vai pārdzīvojat, ir garīgs uzbrukums. Tā ir garīgā cīņa, un jums stiprā ticībā ir jāstājas pretī sātanam. 
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.”(1.Pētera 5:8).
 Ja savukārt jūsu atbilde uz šiem jautājumiem ir „Nē”, tad jūs atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Dievs. Un, tādā gadījumā, jums jāpazemojas zem Dieva stingrās rokas, lai saņemtu Viņa žēlastību un labvēlību. Nopietni pārdomājiet šos jautājumus! Lai Svētais Gars vērš jūsu uzmanību uz to, kam jūsu dzīvē ir jāmainās. Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.
  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei II

    Dievs mūs nav izredzējis tāpat vien, Dievs mūs nav izglābis tāpat vien, Viņš nesvētī mūs tāpat vien. Dievs to visu dara tālab, ka Viņš caur mums vēlas atklāt Savu spēku un gudrību, lai visi ieraudzītu un noticētu tam, ka Tas Kungs ir Dievs, un ka, izņemot Viņu, neviena cita nav.No jums tiek prasīts tikai tas, lai jūs ikvienā savā darbībā iepazīstat Viņa gribu un piepildāt šo gribu. Un tad, Dievs apklās jūsu dzīvi un jūsu darbību ar Savām svētībām.Un tātad, Dievs grib, lai jūs iepazīstat Viņa gribu un rīkojaties Dieva cienīgi it visā, ko vien jūs darāt!
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.