Dievišķā disciplīna

Esiet sveicināts ikviens šai jaunajā dienā, kuru mums dāvājis Dievs. Šodien Dievs vēlas piepildīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība spēj mainīt mūsu dzīves un darīt gaišu mūsu tumsu. Vakar mēs runājām par to, kas ir garīgā cīņa. Mēs noskaidrojām, ka garīgā cīņa – tie ir sātana uzbrukumi ticīgajiem, viņu ģimenēm, draudzei ar mērķi atnest sagrāvi. Mēs noskaidrojām arī, ka sātans grib piespiest Dieva tautu darīt to, kas nav Dieva griba. Sātans atnāca uz šo zemi lai nozagtu, nogalinātu un pazudinātu Dieva bērnus. Galvenais sātana mērķis ir, – jebkādiem līdzekļiem sasniegt to, lai Dieva tauta kļūtu vāja un neefektīva. Lai sasniegtu savu mērķi, sātans izmanto dažādas viltības un paņēmienus, kā arī acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, ārējo spiedienu un iekšējās šaubas. Šodien mēs definēsim „Dievišķo disciplīnu”. Dievišķā disciplīna – tā ir apmācība, kuras procesā notiek mūsu attīstība un labošanās. (skat. Ebrejiem 12:5-11). Kā jau mēs runājām iepriekšējos ikdienas vēstījumos, viena no Dievišķās disciplinēšanas daļām ir pārmācība no Dieva, kas balstīta uz Viņa mīlestību uz mums, un tiek veikta ar mērķi: (a) izglītot, instruēt un apmācīt; 
„ Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.”(Ebrejiem 12:11).
 (b) koriģēt(labot) un vadīt; 
„Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,”(2.Timotejam 2:25).
 (c) ņemt dalību Dievišķajā svētumā, un mūsu efektīvai un auglīgai dzīvei. 
„Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana pam.22:15).
 
„ Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:10-11).
 Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi: 
  1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)
 – Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs? – Vai esmu iesaistījies attiecībās, uz kādām mani virzīja Pats Dievs? Vai šīs attiecības ir balstītas uz bībeliskiem principiem ( vai tās ir savienojamas ar bībeliskiem principiem)? – Vai es meklēju Dieva vadību laikā, pirms es nonācu esošajos apstākļos, un vai es pakļāvos Viņa vadībai un padomam? 
  1. Vai mana dzīve atbilst Dieva vārda standartiem? (2.Timotejam 3:16).
 – Vai manā dzīvē pastāv kāda sfēra, kurā es esmu atkāpies no Dieva standarta? 
  1. Kādu ietekmi uz citiem ticīgajiem atstāj mans dzīves veids? Vai es uzlaboju savstarpējās sadraudzības kvalitāti citu ticīgo vidū, vai arī es vairāk sēju šķelšanos cilvēku vidū? (Lūkas 22:32).
 – Vai es daru ko tādu, kas traumē vai kavē citus cilvēkus kalpot Dievam? 4.Vai mana dzīve pagodina Kristu?(1.Korintiešiem 6:20). – Vai tad, kad citi cilvēki (kā ticīgie, tā arī cilvēki ārpus kristiešu kopienas) skatās uz manu dzīvi, tiem parādās vēlēšanās slavēt Dievu? – Vai mana dzīve atspoguļo miesas darbus vai arī Gara augļus (Galatiešiem 5:19-23)? 
  1. Vai apstākļi, kādos es šobrīd atrodos, mudina mani tuvoties Dievam un tiekties piepildīt Viņa gribu manai dzīvei? (2.Pētera 3:18)?
 – Šie apstākļi mudina mani pakļaut sevi Dievam vai arī pakļauties grēkam? Ja, neskatoties uz apstākļiem, kādos šobrīd atrodaties, jūs uz augšminētajiem jautājumiem varat atbildēt „Jā”, tad tas, ko jūs šobrīd piedzīvojat vai pārdzīvojat, ir garīgs uzbrukums. Tā ir garīgā cīņa, un jums stiprā ticībā ir jāstājas pretī sātanam. 
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.”(1.Pētera 5:8).
 Ja savukārt jūsu atbilde uz šiem jautājumiem ir „Nē”, tad jūs atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Dievs. Un, tādā gadījumā, jums jāpazemojas zem Dieva stingrās rokas, lai saņemtu Viņa žēlastību un labvēlību. Nopietni pārdomājiet šos jautājumus! Lai Svētais Gars vērš jūsu uzmanību uz to, kam jūsu dzīvē ir jāmainās. Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

    Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus. Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!
  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.