Dievišķā disciplīna

Esiet sveicināts ikviens šai jaunajā dienā, kuru mums dāvājis Dievs. Šodien Dievs vēlas piepildīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība spēj mainīt mūsu dzīves un darīt gaišu mūsu tumsu. Vakar mēs runājām par to, kas ir garīgā cīņa. Mēs noskaidrojām, ka garīgā cīņa – tie ir sātana uzbrukumi ticīgajiem, viņu ģimenēm, draudzei ar mērķi atnest sagrāvi. Mēs noskaidrojām arī, ka sātans grib piespiest Dieva tautu darīt to, kas nav Dieva griba. Sātans atnāca uz šo zemi lai nozagtu, nogalinātu un pazudinātu Dieva bērnus. Galvenais sātana mērķis ir, – jebkādiem līdzekļiem sasniegt to, lai Dieva tauta kļūtu vāja un neefektīva. Lai sasniegtu savu mērķi, sātans izmanto dažādas viltības un paņēmienus, kā arī acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, ārējo spiedienu un iekšējās šaubas. Šodien mēs definēsim „Dievišķo disciplīnu”. Dievišķā disciplīna – tā ir apmācība, kuras procesā notiek mūsu attīstība un labošanās. (skat. Ebrejiem 12:5-11). Kā jau mēs runājām iepriekšējos ikdienas vēstījumos, viena no Dievišķās disciplinēšanas daļām ir pārmācība no Dieva, kas balstīta uz Viņa mīlestību uz mums, un tiek veikta ar mērķi: (a) izglītot, instruēt un apmācīt; 
„ Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.”(Ebrejiem 12:11).
 (b) koriģēt(labot) un vadīt; 
„Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,”(2.Timotejam 2:25).
 (c) ņemt dalību Dievišķajā svētumā, un mūsu efektīvai un auglīgai dzīvei. 
„Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa.” (Salamana pam.22:15).
 
„ Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:10-11).
 Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi: 
  1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)
 – Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs? – Vai esmu iesaistījies attiecībās, uz kādām mani virzīja Pats Dievs? Vai šīs attiecības ir balstītas uz bībeliskiem principiem ( vai tās ir savienojamas ar bībeliskiem principiem)? – Vai es meklēju Dieva vadību laikā, pirms es nonācu esošajos apstākļos, un vai es pakļāvos Viņa vadībai un padomam? 
  1. Vai mana dzīve atbilst Dieva vārda standartiem? (2.Timotejam 3:16).
 – Vai manā dzīvē pastāv kāda sfēra, kurā es esmu atkāpies no Dieva standarta? 
  1. Kādu ietekmi uz citiem ticīgajiem atstāj mans dzīves veids? Vai es uzlaboju savstarpējās sadraudzības kvalitāti citu ticīgo vidū, vai arī es vairāk sēju šķelšanos cilvēku vidū? (Lūkas 22:32).
 – Vai es daru ko tādu, kas traumē vai kavē citus cilvēkus kalpot Dievam? 4.Vai mana dzīve pagodina Kristu?(1.Korintiešiem 6:20). – Vai tad, kad citi cilvēki (kā ticīgie, tā arī cilvēki ārpus kristiešu kopienas) skatās uz manu dzīvi, tiem parādās vēlēšanās slavēt Dievu? – Vai mana dzīve atspoguļo miesas darbus vai arī Gara augļus (Galatiešiem 5:19-23)? 
  1. Vai apstākļi, kādos es šobrīd atrodos, mudina mani tuvoties Dievam un tiekties piepildīt Viņa gribu manai dzīvei? (2.Pētera 3:18)?
 – Šie apstākļi mudina mani pakļaut sevi Dievam vai arī pakļauties grēkam? Ja, neskatoties uz apstākļiem, kādos šobrīd atrodaties, jūs uz augšminētajiem jautājumiem varat atbildēt „Jā”, tad tas, ko jūs šobrīd piedzīvojat vai pārdzīvojat, ir garīgs uzbrukums. Tā ir garīgā cīņa, un jums stiprā ticībā ir jāstājas pretī sātanam. 
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.”(1.Pētera 5:8).
 Ja savukārt jūsu atbilde uz šiem jautājumiem ir „Nē”, tad jūs atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Dievs. Un, tādā gadījumā, jums jāpazemojas zem Dieva stingrās rokas, lai saņemtu Viņa žēlastību un labvēlību. Nopietni pārdomājiet šos jautājumus! Lai Svētais Gars vērš jūsu uzmanību uz to, kam jūsu dzīvē ir jāmainās. Līdz rītam! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.
  • Kāda ir balva par uzticamu kalpošanu Dieva Valstībā

    Viena no balvām, kuru saņem tie, kasi ir ziedojušies kalpošanai Dieva Valstībai, ir uzplaukums.Bībele saka, ka Dievs ir Tas, Kas atmaksā visiem tiem, kuri centīgi Viņu meklē (Ebrejiem 11: 6). Arī Jēzus ir teicis, ka tas, kurš visupirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību, tiks apbalvots ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs dzīvei.Mūsu Dievs – ir Dievs, Kurš redz slepenībā un Kurš apbalvo acīmredzamā veidā, tādā, ka citi, to noteikti pamanīs. Dievs nekad neaizmirsīs jūsu darbu un mīlestību, ko parādāt Viņa Vārdā ar to, ka kalpojat svētajiem (Ebrejiem 6: 10).
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.