Dievišķā disciplīna II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.

 

Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgo cīņu un disciplinēšanas procesu, kuru iniciējis Dievs.

 

Ja jūs ejiet cauri garīgai cīņai, tad:

 

  1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:

 

„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).

 

  1. Piepildieties ar Svēto Garu un karojiet Svētā Gara spēkā.

 

„ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:18).

 

  1. Centieties dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam un Viņa vārdam.

 

„ Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: „Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Ap.darbi 5:29).

 

Ja, savukārt, jūs ejiet cauri disciplinēšanas procesam, kuru iniciējis Dievs, tad:

 

  1. Nožēlojiet savus grēkus.

 

„ Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atklāsmes gr. 2:5).

 

  1. Atjaunojiet sadraudzību ar Dievu.

 

„ Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” (Psalms 51: 3- 12).

 

  1. Meklējiet iespēju atjaunot attiecības ar tiem cilvēkiem, kurus aizskāris jūsu grēks.

 

„ Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. ” (Mateja 5:23-24).

 

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mēs progresēsim savā dzīvē un savā staigāšanā ar Dievu tikai tad, kad atteiksimies no pasaulīgajām vērtībām un dzīvosim saskaņā ar Dievišķajiem principiem un Viņa vērtībām. Grēku nožēla ir vienīgais solis ceļā uz tā cilvēka glābšanu, kurš iet pa nepareizo ceļu. Iedomājieties cilvēku, kurš nolicis savā priekšā mērķi braukt uz austrumiem, bet, tai pat laikā, viņš dodas uz rietumiem. Viņš saprot savu kļūdu, taču negrib griezties atpakaļ un doties pareizajā virzienā. Šis cilvēks pabeigs savu ceļojumu atrazdamies vietā, kurā nebija plānojis atrasties. Šis cilvēks pēc tam var nožēlot to, vainot citus un skaisties uz citiem, bet tam visam nebūs nekāda rezultāta, jo tikai viņš pats būs vainojams notikušajā. Ja cilvēks nenožēlos savus grēkus, tad tas novedīs šo cilvēku vietā, kurā viņš negribēja nonākt. Grēku nožēla – tas ir pagrieziens, un šo pagriezienu ir jāizdara cilvēkam pašam!

 

„…. bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.”(Lūkas 13:3).

 

Nožēlojiet grēkus un izvēlieties dzīvību un Dieva svētības!

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties...

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu...

  • Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi - „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”...

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam. 2. Ieplāno lūgšanu vietu. Tas nav obligāti jādara mājās...

  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2). Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt...

  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet...