Dievišķā disciplīna II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgo cīņu un disciplinēšanas procesu, kuru iniciējis Dievs. Ja jūs ejiet cauri garīgai cīņai, tad: 
  1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:
 
„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
 
  1. Piepildieties ar Svēto Garu un karojiet Svētā Gara spēkā.
 
„ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:18).
 
  1. Centieties dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam un Viņa vārdam.
 
„ Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: „Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Ap.darbi 5:29).
 Ja, savukārt, jūs ejiet cauri disciplinēšanas procesam, kuru iniciējis Dievs, tad: 
  1. Nožēlojiet savus grēkus.
 
„ Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atklāsmes gr. 2:5).
 
  1. Atjaunojiet sadraudzību ar Dievu.
 
„ Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” (Psalms 51: 3- 12).
 
  1. Meklējiet iespēju atjaunot attiecības ar tiem cilvēkiem, kurus aizskāris jūsu grēks.
 
„ Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. ” (Mateja 5:23-24).
 Noslēgumā es gribētu teikt, ka mēs progresēsim savā dzīvē un savā staigāšanā ar Dievu tikai tad, kad atteiksimies no pasaulīgajām vērtībām un dzīvosim saskaņā ar Dievišķajiem principiem un Viņa vērtībām. Grēku nožēla ir vienīgais solis ceļā uz tā cilvēka glābšanu, kurš iet pa nepareizo ceļu. Iedomājieties cilvēku, kurš nolicis savā priekšā mērķi braukt uz austrumiem, bet, tai pat laikā, viņš dodas uz rietumiem. Viņš saprot savu kļūdu, taču negrib griezties atpakaļ un doties pareizajā virzienā. Šis cilvēks pabeigs savu ceļojumu atrazdamies vietā, kurā nebija plānojis atrasties. Šis cilvēks pēc tam var nožēlot to, vainot citus un skaisties uz citiem, bet tam visam nebūs nekāda rezultāta, jo tikai viņš pats būs vainojams notikušajā. Ja cilvēks nenožēlos savus grēkus, tad tas novedīs šo cilvēku vietā, kurā viņš negribēja nonākt. Grēku nožēla – tas ir pagrieziens, un šo pagriezienu ir jāizdara cilvēkam pašam! 
„…. bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.”(Lūkas 13:3).
 Nožēlojiet grēkus un izvēlieties dzīvību un Dieva svētības! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”