Dievišķā disciplīna II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.

 

Šodien mēs pabeigsim sarunu par garīgo cīņu un disciplinēšanas procesu, kuru iniciējis Dievs.

 

Ja jūs ejiet cauri garīgai cīņai, tad:

 

  1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:

 

„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).

 

  1. Piepildieties ar Svēto Garu un karojiet Svētā Gara spēkā.

 

„ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:18).

 

  1. Centieties dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam un Viņa vārdam.

 

„ Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: „Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Ap.darbi 5:29).

 

Ja, savukārt, jūs ejiet cauri disciplinēšanas procesam, kuru iniciējis Dievs, tad:

 

  1. Nožēlojiet savus grēkus.

 

„ Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atklāsmes gr. 2:5).

 

  1. Atjaunojiet sadraudzību ar Dievu.

 

„ Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” (Psalms 51: 3- 12).

 

  1. Meklējiet iespēju atjaunot attiecības ar tiem cilvēkiem, kurus aizskāris jūsu grēks.

 

„ Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. ” (Mateja 5:23-24).

 

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mēs progresēsim savā dzīvē un savā staigāšanā ar Dievu tikai tad, kad atteiksimies no pasaulīgajām vērtībām un dzīvosim saskaņā ar Dievišķajiem principiem un Viņa vērtībām. Grēku nožēla ir vienīgais solis ceļā uz tā cilvēka glābšanu, kurš iet pa nepareizo ceļu. Iedomājieties cilvēku, kurš nolicis savā priekšā mērķi braukt uz austrumiem, bet, tai pat laikā, viņš dodas uz rietumiem. Viņš saprot savu kļūdu, taču negrib griezties atpakaļ un doties pareizajā virzienā. Šis cilvēks pabeigs savu ceļojumu atrazdamies vietā, kurā nebija plānojis atrasties. Šis cilvēks pēc tam var nožēlot to, vainot citus un skaisties uz citiem, bet tam visam nebūs nekāda rezultāta, jo tikai viņš pats būs vainojams notikušajā. Ja cilvēks nenožēlos savus grēkus, tad tas novedīs šo cilvēku vietā, kurā viņš negribēja nonākt. Grēku nožēla – tas ir pagrieziens, un šo pagriezienu ir jāizdara cilvēkam pašam!

 

„…. bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.”(Lūkas 13:3).

 

Nožēlojiet grēkus un izvēlieties dzīvību un Dieva svētības!

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar...

  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai...

  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...

  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai...

  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz...