Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrībā no Dieva. Dievs gaida no mums to, ka mēs liecināsim par Kristu un nesīsim Dievam konkrētus glābtu dvēseļu augļus. Jēzus teica: 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 
„ Un, ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam.”(Lūkas 24:46-47).
 
„ Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. darbi 1: 8).
 Nest augļus Dievam mēs varam caur mūsu darbiem, caur mūsu lūgšanām, caur liecību, caur savu dzīvi, caur mūsu mīlestību un ticību, caur mūsu līdzjūtību – atvedot arvien vairāk un vairāk cilvēku pie Dieva. Man jums ir jautājums: „Cik cilvēku, pateicoties jūsu piepūlei un tam, ko jūs darāt, pēdējā laikā ir atgriezušies pie Dieva?” Dievs meklē augļus mūsu dzīvē. Un mums ir jāsaprot, ka augļi – tas nav abstrakts jautājums, bet visai konkrēts. Augļi – tas ir konkrēts glābtu cilvēku skaits, kuri atgriezušies pie Dieva pateicoties mūsu piepūlei Tā Kunga Vārdā. Iespējams jūs Dievam sakāt: „Es pastāvīgi lūdzos”. Tas ir labi! Bet, Dievam ir svarīgi, cik cilvēku ir atgriezušies pie Viņa jūsu lūgšanu rezultātā. Es saprotu, ka tam, lai ieraudzītu reālu sava darba rezultātu, ir vajadzīgs laiks, pacietība un pastāvība. Bet, tik un tā, ja jūs, piemēram, jau 4-rus gadus esat ticīgs cilvēks, tad ir svarīgi, vai jums ir augļi cilvēku glābšanā vai arī to nav. Ja ir, – vai jūs ticat Dievam par vēl lielāku cilvēku skaitu, kuri var tik glābti caur jūsu liecību? Ja jā, tad ko jūs šai sakarībā darāt? Jums, paļaujoties uz Svēto Garu, ir jādara sava daļa un jādara viss, kas no jums ir atkarīgs, lai dalītos ar cilvēkiem labajā evaņģēlija vēstī, un tad Dievs paveiks Savu daļu. Ticīgo vidū ir tāda cilvēku kategorija, kuri jau vairākus gadus ir Dievā, bet visas savas kristīgās dzīves laikā viņi nav atveduši pie Dieva nevienu cilvēku. Neviens cilvēks nav atgriezies pie Dieva viņu lūgšanu, evaņģelizācijas vai liecības rezultātā. Vai tad tā nav neauglība? Tas ir pats bēdīgākais stāvoklis, kādā var atrasties Kristus māceklis. Šis neauglīgas dzīves lāsts noteikti ir jāizārda. Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli. Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus. Pirms es atnācu pie Jēzus, par mani lūdzās daudzi cilvēki. Reiz, atnākot no darba, es apsēdos pie mājas un vienkārši domāju par dzīvi. Tai mirklī pie manis pienāca jauns cilvēks ar Bībeli rokās un stādījās priekšā: „Mani sauc Rufus”. Manī tas tūlīt pat radīja interesi, jo arī mani sauc Rufus. Šis cilvēks teica: „Es gribu tev ko izstāstīt”. Un viņš sāka liecināt par Kristu. Tai brīdi ar mani kaut kas notika, un es ļoti labprāt un uzmanīgi klausījos viņā. Agrāk, es vienmēr strīdējos ar cilvēkiem, kuri bija nākuši man liecināt par Kristu. Tā kā es skolā studēju Bībeli, es varēju diskutēt vai iebilst ikvienam cilvēkam, kurš mēģināja man liecināt. Dažkārt man pat izdevās iedzīt stūrī šos sludinātājus. Daži no viņiem gāja projām, jo tie nevarēja atbildēt uz jautājumiem, kurus es tiem uzdevu. Taču brīdī, kad pie manis pienāca šis cilvēks – Rufus, es ne tikai neiebildu vai nestrīdējos ar viņu, bet burtiski noriju katru viņa vārdu, un visi mani jautājumi kaut kur pazuda. Es sapratu, ka man ir vajadzīgs tas, kas ir šim cilvēkam, tāpēc es biju gatavs iet ar viņu uz draudzi, kuru viņš apmeklēja, pirms viņš vispār bija man to piedāvājis. Pateicoties tam, ka šis cilvēks lūdzās, pateicoties tam, ka viņš gāja liecināt, – es atgriezos pie Dieva. Es esmu konkrēts šī cilvēka auglis. Iedomājieties kas notiktu, ja šis cilvēks nebūtu to visu darījis. Protams, var pieļaut domu, ka to būtu izdarījis kāds cits. Taču, mēdz būt dažādas situācijas, un es varētu nomirt vai arī ar mani varētu kaut kas notikt. Es zinu tikai vienu, ka, pateicoties tam, ka šis cilvēks izmantoja viņam doto iespēju un dalījās ar mani Evaņģēlijā, šodien es esmu ne tikai glābts, bet arī pats nesu augļus Dievam citu cilvēku glābšanā. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam visas mums dotās iespējas, kuras Viņš mums dot tālab, lai mēs pievestu cilvēkus Dievam, pirms sātans paspēs viņiem kaitēt vai iznīcināt tos. Lūdziet, lai Dievs jūsu dzīvē atved tos cilvēkus, kuriem jūs ik dienas varētu liecināt par Viņu. Dievs sūtīs pie jums cilvēkus, kuriem esat vajadzīgs tieši jūs, un kuriem tieši jūs būsiet par atbildi konkrētā situācijā un konkrētā laikā. Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

    Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Kādas gan privilēģijas vai priekšrocības ir cilvēkam, kurš dzird Dieva balsi?

    Kā likums, mēs neiedalam laiku kādām lietām, kamēr mēs neieraugam lielu nepieciešamību pēc tām. Tad kad mēs ieraudzīsim to, ko mēs zaudējam bez Dieva balss izpratnes un dzirdēšanas, tad mūsos ir jāpamostas degsmei un stimulam darīt visu kas no mums ir atkarīgs, lai iedalītu tam īpašu uzmanību un laiku. Saprotiet, ka sātans ir zaglis un ja viņam tiks dota vismazākā iespēja, tad viņš atņems mums visas privilēģijas un iespējas Dievā.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).

One Comment

  1. Esmu ļoti daudz liecinājusi un ticu,ka esmu savākusi ļoti daudz mantas debesīs,un līdz pat šim laikam liecinu daudz ar savu liecību,arī aizlūdzot un cilvēki bauda Dieva žēlastību.Man ir bēdīgi,ka viņi nenāk uz draudzi. Kad Dievs darīja Savus brīnuma dziedinošos darbus pie manis un deva mieru un prieku un pacietību baudīju ļoti lielu žēlastību – man ļoti gribējās iet uz draudzi,gribējās būt kopā ar ticīgiem cilvēkiem. Pat neatlaidīgi meklēju draudzi un lūdzos ar asarām acīs Dievam, lai Lielvardē būtu draudze.Esmu pateicīga, ka mums ir dzīvā Dieva draudze,tā Dieva,kas radījis debesis un zemi un visu,kas zemi piepilda.

Comments are closed.