Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrībā no Dieva. Dievs gaida no mums to, ka mēs liecināsim par Kristu un nesīsim Dievam konkrētus glābtu dvēseļu augļus. Jēzus teica: 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 
„ Un, ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam.”(Lūkas 24:46-47).
 
„ Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. darbi 1: 8).
 Nest augļus Dievam mēs varam caur mūsu darbiem, caur mūsu lūgšanām, caur liecību, caur savu dzīvi, caur mūsu mīlestību un ticību, caur mūsu līdzjūtību – atvedot arvien vairāk un vairāk cilvēku pie Dieva. Man jums ir jautājums: „Cik cilvēku, pateicoties jūsu piepūlei un tam, ko jūs darāt, pēdējā laikā ir atgriezušies pie Dieva?” Dievs meklē augļus mūsu dzīvē. Un mums ir jāsaprot, ka augļi – tas nav abstrakts jautājums, bet visai konkrēts. Augļi – tas ir konkrēts glābtu cilvēku skaits, kuri atgriezušies pie Dieva pateicoties mūsu piepūlei Tā Kunga Vārdā. Iespējams jūs Dievam sakāt: „Es pastāvīgi lūdzos”. Tas ir labi! Bet, Dievam ir svarīgi, cik cilvēku ir atgriezušies pie Viņa jūsu lūgšanu rezultātā. Es saprotu, ka tam, lai ieraudzītu reālu sava darba rezultātu, ir vajadzīgs laiks, pacietība un pastāvība. Bet, tik un tā, ja jūs, piemēram, jau 4-rus gadus esat ticīgs cilvēks, tad ir svarīgi, vai jums ir augļi cilvēku glābšanā vai arī to nav. Ja ir, – vai jūs ticat Dievam par vēl lielāku cilvēku skaitu, kuri var tik glābti caur jūsu liecību? Ja jā, tad ko jūs šai sakarībā darāt? Jums, paļaujoties uz Svēto Garu, ir jādara sava daļa un jādara viss, kas no jums ir atkarīgs, lai dalītos ar cilvēkiem labajā evaņģēlija vēstī, un tad Dievs paveiks Savu daļu. Ticīgo vidū ir tāda cilvēku kategorija, kuri jau vairākus gadus ir Dievā, bet visas savas kristīgās dzīves laikā viņi nav atveduši pie Dieva nevienu cilvēku. Neviens cilvēks nav atgriezies pie Dieva viņu lūgšanu, evaņģelizācijas vai liecības rezultātā. Vai tad tā nav neauglība? Tas ir pats bēdīgākais stāvoklis, kādā var atrasties Kristus māceklis. Šis neauglīgas dzīves lāsts noteikti ir jāizārda. Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli. Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus. Pirms es atnācu pie Jēzus, par mani lūdzās daudzi cilvēki. Reiz, atnākot no darba, es apsēdos pie mājas un vienkārši domāju par dzīvi. Tai mirklī pie manis pienāca jauns cilvēks ar Bībeli rokās un stādījās priekšā: „Mani sauc Rufus”. Manī tas tūlīt pat radīja interesi, jo arī mani sauc Rufus. Šis cilvēks teica: „Es gribu tev ko izstāstīt”. Un viņš sāka liecināt par Kristu. Tai brīdi ar mani kaut kas notika, un es ļoti labprāt un uzmanīgi klausījos viņā. Agrāk, es vienmēr strīdējos ar cilvēkiem, kuri bija nākuši man liecināt par Kristu. Tā kā es skolā studēju Bībeli, es varēju diskutēt vai iebilst ikvienam cilvēkam, kurš mēģināja man liecināt. Dažkārt man pat izdevās iedzīt stūrī šos sludinātājus. Daži no viņiem gāja projām, jo tie nevarēja atbildēt uz jautājumiem, kurus es tiem uzdevu. Taču brīdī, kad pie manis pienāca šis cilvēks – Rufus, es ne tikai neiebildu vai nestrīdējos ar viņu, bet burtiski noriju katru viņa vārdu, un visi mani jautājumi kaut kur pazuda. Es sapratu, ka man ir vajadzīgs tas, kas ir šim cilvēkam, tāpēc es biju gatavs iet ar viņu uz draudzi, kuru viņš apmeklēja, pirms viņš vispār bija man to piedāvājis. Pateicoties tam, ka šis cilvēks lūdzās, pateicoties tam, ka viņš gāja liecināt, – es atgriezos pie Dieva. Es esmu konkrēts šī cilvēka auglis. Iedomājieties kas notiktu, ja šis cilvēks nebūtu to visu darījis. Protams, var pieļaut domu, ka to būtu izdarījis kāds cits. Taču, mēdz būt dažādas situācijas, un es varētu nomirt vai arī ar mani varētu kaut kas notikt. Es zinu tikai vienu, ka, pateicoties tam, ka šis cilvēks izmantoja viņam doto iespēju un dalījās ar mani Evaņģēlijā, šodien es esmu ne tikai glābts, bet arī pats nesu augļus Dievam citu cilvēku glābšanā. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam visas mums dotās iespējas, kuras Viņš mums dot tālab, lai mēs pievestu cilvēkus Dievam, pirms sātans paspēs viņiem kaitēt vai iznīcināt tos. Lūdziet, lai Dievs jūsu dzīvē atved tos cilvēkus, kuriem jūs ik dienas varētu liecināt par Viņu. Dievs sūtīs pie jums cilvēkus, kuriem esat vajadzīgs tieši jūs, un kuriem tieši jūs būsiet par atbildi konkrētā situācijā un konkrētā laikā. Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

One Comment

  1. Esmu ļoti daudz liecinājusi un ticu,ka esmu savākusi ļoti daudz mantas debesīs,un līdz pat šim laikam liecinu daudz ar savu liecību,arī aizlūdzot un cilvēki bauda Dieva žēlastību.Man ir bēdīgi,ka viņi nenāk uz draudzi. Kad Dievs darīja Savus brīnuma dziedinošos darbus pie manis un deva mieru un prieku un pacietību baudīju ļoti lielu žēlastību – man ļoti gribējās iet uz draudzi,gribējās būt kopā ar ticīgiem cilvēkiem. Pat neatlaidīgi meklēju draudzi un lūdzos ar asarām acīs Dievam, lai Lielvardē būtu draudze.Esmu pateicīga, ka mums ir dzīvā Dieva draudze,tā Dieva,kas radījis debesis un zemi un visu,kas zemi piepilda.

Comments are closed.