Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Vakar mēs ar jums runājām par trīs auglīguma līmeņiem:

 

1) bez augļiem(auglis, kas nevairojas);

 

2) vairāk augļu;

 

3) daudz augļu.

 

Auglīgums – tā ir Dieva vēlēšanās jau kopš tā brīža, kad Viņš radīja zemi cilvēkiem.

 

Bībele saka, ka tad, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, Viņš tos svētīja, sakot, lai tie augļojas un vairojas, pakļauj zemi un piepilda to. Auglīgums – tā ir staigāšana Dieva svētībā. Kad mēs nesam augļus, tas kļūst par acīmredzamu pazīmi tam, ka mēs staigājam Dieva labvēlībā un svētībā. Bet ja mūsu dzīvē nav augļu, – tā ir pazīme tam, ka mēs nestaigājam Dieva labvēlībā. Nav svarīgi, ko mēs darām, cik aktīvi mēs esam, bet, ja mūsu dzīvē nav augļu, nav konkrētu pierādījumu mūsu aktivitātei, – tas liecina par acīmredzamu Dieva labvēlības trūkumu.

 

Bībele saka, ka pēc tam, kad grēkā krišanas dēļ cilvēks atkrita no Dieva žēlastības, Dievs atrada Nou, un viņš ieguva labvēlību Dieva acīs. Dievs, iznīcinot visu tā laika pasauli, pasargāja Nou un viņa ģimeni. Tomēr, uzreiz pēc plūdiem Dievs no jauna svētīja Nou un viņa ģimeni, dodot viņiem tādu pat pavēli kā Ādamam. Dievs Noam teica:

 

„Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: “Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.”(1.Mozus 9:1).

 

Pēc tam, kad Dievs bija atradis Ābrahāmu, Viņš ar to pašu svētību svētīja arī Ābrahāmu.

 

Kad Jēzus atnāca uz šo zemi, arī Viņš runāja par Debesu Tēva sākotnējo vēlmi attiecībā uz cilvēku dzimumu:

 

„ Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”( Jāņa 15:16).

 

Jēzus mums skaidri parāda, ka Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus. Tāda ir Dieva vēlēšanās – no cilvēka radīšanas brīža un līdz pat šai dienai.

 

Tālab, Jēzus teica:

 

„… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16).

 

Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē.

 

Lai ko mēs arī nedarītu šajā pasaulē, lai kāds arī nebūtu mūsu nodarbošanās vai darbības veids, mums ir jāizmanto visas iespējas tam, lai nestu augļus Dievam.

 

Atnākot pie mums, Dievs vienmēr vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē. Piekrītiet dārgie lasītāji, ka, meklējot šos augļus, Dievs nāk pie mums ikdienu. Ja, atnākot pie mums, Dievs neatrod nekādus augļus, – tas apbēdina Dieva sirdi un liek Viņam vilties.

 

Apmeklējot mūs, pirmais, ko Dievs meklē, tie ir augļi. Dievs jautā: „Kur ir tavi augļi?”

 

Cilvēks tiek iepazīts tieši pēc augļiem.

 

Izskatīsim vienu epizodi no Jēzus dzīves.

 

„ Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta.” (Mateja 21:19).

 

Šajā Rakstu vietā vīģes koks nav vienkārši koks, bet iemieso personību. Vīģes koks personificē veselu tautu. Vecajā Derībā Israēla tauta vienmēr tika salīdzināta ar vīģes koku. Jaunajā Derībā vīģes koks iemieso draudzi vai atsevišķus ticīgos.

 

Jēzus atnāca pie šī vīģes koka un ieraudzīja uz tā daudz lapu, bet, tai pat laikā, uz tā nebija neviena augļa.

 

Šodien tas var nozīmēt daudz NEAUGLĪGU darbību vai NEAUGLĪGU ikdienas rosīšanos. Dievs nemeklē mūsu aktivitāti vai mūsu darbību, – galvenais, ko Dievs meklē, tie ir konkrēti augļi un rezultāti. Tikai konkrēti augļi iepriecina Dievu un pagodina Viņu.

 

Lai Dievs palīdz mums saprast to!

 

Turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams...

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds - tā ir mūsu...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

    Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.

    Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un...

  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana -...