Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ar jums runājām par trīs auglīguma līmeņiem: 1) bez augļiem(auglis, kas nevairojas); 2) vairāk augļu; 3) daudz augļu. Auglīgums – tā ir Dieva vēlēšanās jau kopš tā brīža, kad Viņš radīja zemi cilvēkiem. Bībele saka, ka tad, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, Viņš tos svētīja, sakot, lai tie augļojas un vairojas, pakļauj zemi un piepilda to. Auglīgums – tā ir staigāšana Dieva svētībā. Kad mēs nesam augļus, tas kļūst par acīmredzamu pazīmi tam, ka mēs staigājam Dieva labvēlībā un svētībā. Bet ja mūsu dzīvē nav augļu, – tā ir pazīme tam, ka mēs nestaigājam Dieva labvēlībā. Nav svarīgi, ko mēs darām, cik aktīvi mēs esam, bet, ja mūsu dzīvē nav augļu, nav konkrētu pierādījumu mūsu aktivitātei, – tas liecina par acīmredzamu Dieva labvēlības trūkumu. Bībele saka, ka pēc tam, kad grēkā krišanas dēļ cilvēks atkrita no Dieva žēlastības, Dievs atrada Nou, un viņš ieguva labvēlību Dieva acīs. Dievs, iznīcinot visu tā laika pasauli, pasargāja Nou un viņa ģimeni. Tomēr, uzreiz pēc plūdiem Dievs no jauna svētīja Nou un viņa ģimeni, dodot viņiem tādu pat pavēli kā Ādamam. Dievs Noam teica:
„Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: “Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.”(1.Mozus 9:1).
Pēc tam, kad Dievs bija atradis Ābrahāmu, Viņš ar to pašu svētību svētīja arī Ābrahāmu. Kad Jēzus atnāca uz šo zemi, arī Viņš runāja par Debesu Tēva sākotnējo vēlmi attiecībā uz cilvēku dzimumu: „ Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”( Jāņa 15:16).
Jēzus mums skaidri parāda, ka Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus. Tāda ir Dieva vēlēšanās – no cilvēka radīšanas brīža un līdz pat šai dienai. Tālab, Jēzus teica: „… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16).
Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē. Lai ko mēs arī nedarītu šajā pasaulē, lai kāds arī nebūtu mūsu nodarbošanās vai darbības veids, mums ir jāizmanto visas iespējas tam, lai nestu augļus Dievam. Atnākot pie mums, Dievs vienmēr vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē. Piekrītiet dārgie lasītāji, ka, meklējot šos augļus, Dievs nāk pie mums ikdienu. Ja, atnākot pie mums, Dievs neatrod nekādus augļus, – tas apbēdina Dieva sirdi un liek Viņam vilties. Apmeklējot mūs, pirmais, ko Dievs meklē, tie ir augļi. Dievs jautā: „Kur ir tavi augļi?” Cilvēks tiek iepazīts tieši pēc augļiem. Izskatīsim vienu epizodi no Jēzus dzīves. „ Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta.” (Mateja 21:19).
Šajā Rakstu vietā vīģes koks nav vienkārši koks, bet iemieso personību. Vīģes koks personificē veselu tautu. Vecajā Derībā Israēla tauta vienmēr tika salīdzināta ar vīģes koku. Jaunajā Derībā vīģes koks iemieso draudzi vai atsevišķus ticīgos. Jēzus atnāca pie šī vīģes koka un ieraudzīja uz tā daudz lapu, bet, tai pat laikā, uz tā nebija neviena augļa. Šodien tas var nozīmēt daudz NEAUGLĪGU darbību vai NEAUGLĪGU ikdienas rosīšanos. Dievs nemeklē mūsu aktivitāti vai mūsu darbību, – galvenais, ko Dievs meklē, tie ir konkrēti augļi un rezultāti. Tikai konkrēti augļi iepriecina Dievu un pagodina Viņu. Lai Dievs palīdz mums saprast to! Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije
