Dievs meklē mūsu lūpu augli III

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien mēs pabeigsim sarunu par to, cik svarīgi un nepieciešami ir nest augļus Dievam. Kad mūsu dzīve ir acīmredzamu augļu pilna – tas pagodina mūsu Dievu. Mēs redzējām trīs vissvarīgākos augļus, kurus Dievs gaida no Saviem bērniem: 
  1. Atgrieztu vai grēkus nožēlojušu cilvēku dvēseļu augli.
 
  1. Gara augli.
 
  1. Mūsu mutes augli.
 Vērsies šobrīd pie Tā Kunga un lūdz Viņam gudrību auglīgai dzīvei. Vienkārši saki: „Kungs, palīdzi man. Es gribu nest augļus. Es gribu nest daudz augļus Tev, Kungs, par slavu. Paldies Tev, Tēvs! Palīdzi man ieraudzīt to, ka es varu to darīt, ka tas ir iespējams manā dzīvē. Paldies Tev, Kungs Jēzu!” Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu. Kurš no jums jau ir pārliecinājies par to, ka lūgšana ir spējīga mainīt cilvēku un atvest viņu pie Dieva? Vai varat atcerēties vismaz vienu cilvēku, par kuru lūdzāties, un viņš nožēloja grēkus Dieva priekšā, pieņemot Jēzu par savu Kungu? Ja Dievs to ir izdarījis kaut vienu reizi, – tas nozīmē, ka Viņš to darīs atkal un atkal. Dieva griba ir, – lai neviens neietu bojā, bet visi iemantotu mūžīgo dzīvību. Ja jums vienam ir grūti lūgties par neticīgu cilvēku glābšanu, tad jūs varat lūgšanā apvienoties ar citiem ticīgajiem. Vismaz vienreiz nedēļā jūs varat sanākt kopā nelielās grupās un lūgt par konkrētiem cilvēkiem. Bet, svarīgi ir to darīt pastāvīgi un ticībā. Un tad, mēs noteikti kļūsim par lieciniekiem tam, kā šo cilvēku dzīvē, sagraujot sātana nodomus un darbus, darbojas Dieva spēks. Piekrītiet, ka ar mazuļa piedzimšanu daudzu cilvēku dzīves piepildās ar lielu prieku. Tieši tāpat tas notiek arī tad, kad cilvēks piedzimst Dieva Valstībā – atdzimst no augšienes. Dievs vēlas mūs piepildīt ar šo prieku. Un ikreiz, kad cilvēks pēc tavas vai manas lūgšanas, pēc tavas vai manas liecības nožēlo savus grēkus, – tas atnes milzīgu prieku. Kurš no jums jau ir piedzīvojis prieku pēc tam, kad staigādami Dieva gribā jūs redzējāt, kā Dievs caur jums darbojās citu cilvēku dzīvē. Ko jūs tādos mirkļos parasti darāt? Jūs visiem stāstāt par to, ko Tas Kungs paveicis jūsu dzīvē vai to cilvēku dzīvē, par kuriem jūs ilgstoši lūdzāt, un jūs vienkārši priecājaties. Kurš no jums domā, ka arī viņam ir vajadzīgs šāds Dieva prieks? Ja sen neesat piedzīvojuši tādu prieku, tad šai sakarā ir kas jādara, kaut kas jāmaina. Un kā jau mēs runājām, Dievs no mums gaida, ka mēs nesīsim augļus Viņa Valstībai. Ir svarīgi saprast, ka augļi iepriecina ne tikai mūsu Dievu, bet piepilda ar lielu prieku arī mūsu dzīvi. Tālab, ziedosimies Dievam jautājumā, kas saistīts ar lūgšanām un aizlūgšanu Dieva priekšā par vienu vai vairākiem cilvēkiem līdz brīdim, kamēr neieraudzīsim viņus atnākam Dieva Valstībā. Mēs varam izlūgt cilvēkus no tumsas – Dieva Valstībā. Un lai Dievs palīdz mums tajā. Mūsu draudzē mēs to jau praktizējam, – katru svētdienu mēs kalpošanas laikā atdalām speciālu laiku tam, lai kā draudze lūgtos un aizlūgtu par konkrētiem cilvēkiem, kuri vēl nav glābti. Katrs mūsu draudzes loceklis ir sastādījis to cilvēku sarakstu, par kuriem viņš apņēmies lūgties katru dienu, bet svētdienās – mēs darām to visi kopā. Svētais Gars katram no mums parādīs to cilvēku, par kuru Dievs vēlas, lai mēs sākam pastāvīgi lūgties. Dievs vēlas, lai mēs paklausām tūlīt pat, lai mēs neatliekam to uz vēlāku laiku, Viņš mudina mūs uz to. Sastādiet šo cilvēku sarakstu un sāciet lūgt par viņiem katru dienu. Bībelē ir teikts:
„ Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu. Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī naktī Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu. Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Apustuļu darbi 12:5-7).
 Draudze tik ilgi bez mitēšanās lūdza Dievu par Pāvilu, kamēr visi sātana darbi netika sagrauti, – un važas nokrita no Pāvila rokām. Esmu pārliecināts, ka draudze lūdza par Pāvilu ne vienu un ne divas reizes, bet pastāvīgi. Pastāvība atnes augļus. Arī jūs varat lūgt ne tikai par neglābtiem cilvēkiem, bet arī par tiem cilvēkiem, kuri ir paguruši savā ticībā vai atkāpušies no Dieva. Ja cītīgi lūgsiet par tiem cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu sarakstā, būsiet patīkami pārsteigti par to, ko paveiks Dievs. Ja mēs piepildīsim savu daļu, tad Dievs piepildīs Savu daļu un dāvās mums augļus. 
„ Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.” (Jāņa 15:16).
 
„Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.”(Jāņa 15:8).
 Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

    Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā.Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”